«Radošo profesiju pārstāvji visu laiku tiek likti kaut kādos dīvainos, nesaprotamos rāmjos, un mums nevis palīdz, bet pazemo, novēro un beigās izslēdz no spēles. Tas ir bēdīgi. Nenormāli bēdīgi. Tas ir nožēlojami,» dabūjis atmaksāt pavasarī piešķirto dīkstāves pabalstu, saka mūziķis, dzejnieks un mākslinieks Igo.
No sestdienas, 5. decembra, līdz pat nākamā gada 21. janvārim Tukuma muzeja mākslas galerijā «Durvis» skatāma viņa grafikas un dizaina priekšmetu darbu izstāde «Daudz laimes». Ieeja bez maksas. Muzeja apmeklētāji aicināti būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos drošības un distancēšanās noteikumus, kā arī lietot sejas maskas.
Izstāde «Daudz laimes» ir īpaša ar to, ka tajā apkopoti Igo šā gada jūlijā, septembrī un oktobrī radītie grafikas darbi, kas publiskai apskatei izlikti pirmo reizi. Būs atsevišķi darbi, kas tapuši arī agrāk, un trauki, kas tikai šonedēļ izņemti no krāsns.
Savu pirmo pieredzi grafikas mākslā Igo ieguva jau bērnībā, kopā ar mammu, grafiķi un fotogrāfi Irinu Tīri dodoties brīvdabas plenēros un attēlojot Liepājas ielas, pagalmiņus. Kopš 2010. gada Igo grafikas darbi tapuši kologrāfijas un oforta tehnikā, piedaloties grafiķes Neles Zirnītes meistarklasēs viņas darbnīcā «Slokas rezidence». Savukārt brīvrokas zīmējumi veidoti uz papīra, izmantojot klasisko tušas un grafīta zīmuļa tehniku. Savus grafikas darbus Igo izmanto, gan papildinot dzejoļu un eseju grāmatas, gan veidojot dizaina priekšmetu sērijas (sveču līnija, dekoratīvo apdruku sērija porcelāna un stikla traukiem), gan arī apdrukājot tekstilu un apģērbu līniju dizaina zīmolā «Igo. Akcents personībai».
«Kamēr epidemioloģiskie apstākļi vēl nebija tik dramatiski, kādi tie izvērtušies tagad, zināms laiks tika pavadīts studijā vai kādā koncertā, vai ceļā no vienas vietas uz otru, kā jau mūziķiem tas ir ierasts,» tā savu šā rudens ikdienu raksturo Igo. No retajiem koncertiem, kas viņam šoruden bijuši, dziedātājs min tiešsaistes koncertu, ko organizēja Štutgartes latviešu kultūras biedrība sadarbībā ar «Igo mūzikas menedžmentu» un kurā viņš muzicēja kopā ar Juri Kristonu un Ievu Kerēvicu. Tas notika Rīgas Kinostudijas telpās, un to vēroja cilvēki pie ekrāniem katrs savās mājās.
«Pavisam nesen atkārtoti tika pārraidīts koncerts, ko šā gada aprīlī, kad arī bija neiespējami uzstāties publikas priekšā, sniedzām Liepājā, kultūras namā «Wiktorija». Tas vēlreiz bija skatāms kultūras nama mājaslapā,» stāsta populārais dziedātājs.
«Žēl, ka esam apmetuši loku - kā bērni vasaras brīvlaikā uz īsu brīdi pabijuši brīvībā - un faktiski atgriezušies turpat, kur bijām pavasarī. Bez iespējas kāpt uz skatuves publikas priekšā...»
Sestdien, 5. decembrī, Igo bija plānojis doties uz savu dzimto Liepāju un kāpt uz koncertzāles «Lielais dzintars» skatuves, kur ar koncertu tiešraidē savu 75. dzimšanas dienu atzīmētu viens no leģendārākajiem Liepājas mūziķiem - diriģents un aranžētājs Jēkabs Ozoliņš. Bet, ņemot vērā plašo koncerta norises nodrošināšanā iesaistīto personu loku un rūpīgi izvērtējot visus riskus, kā arī to iestāšanās varbūtību, «Lielais dzintars» pieņēmis lēmumu šo koncertu atcelt.
«Jēkabs Ozoliņš ir vienkārši brīnišķīgs cilvēks, kurš ar savu entuziasmu, zināšanām un profesionālo darbošanos ir iemantojis lielu cieņu un mīlestību. Tie, kuriem ir bijusi iespēja tikties un strādāt ar Jēkabu, zina viņa ļoti nopietno un cilvēciski jauko attieksmi pret saviem kolēģiem mūziķiem, un viņš ir godam pelnījis šādu jubilejas koncertu. Es arī ar lielu prieku tam gatavojos, un ir ļoti žēl, ka tas nenotiks,» saka Igo, piebilstot, ka, iespējams, tas notiks nākošvasar.
«Bet šodien mana ikdiena lielākoties paiet Ceplī, kas ir topoša mākslas centra vieta, un kuras nosaukums būs «Igo mākslas centrs Ceplis». Tas ir Bauskas novada Mežotnes pagastā - vesels ciemats, kur kādreiz bijušas daudzas ražotnes, un galvenā, pēc kuras šo vietu atpazīst, bija ķieģeļu ražotne. Protams, cilvēki šai vietai bija piešķīruši lielāku darbības diapazonu, un šeit tika ražots gan kaļķis, gan dakstiņi, gan drenāžas caurules. Un tas tikai liecina par to, ka šim ciematam dotais nosaukums Ceplis savulaik pilnā mērā to ir attaisnojis. Šobrīd ir tā, ka galvenajai ēkai, kas ir kaļķu dedzinātava, projekts ir jau saskaņots, un, ja nebūtu šīs ārkārtējās situācijas un tik negaidītā pagrieziena, jau notiktu būvdarbi,» aizrautīgi stāsta Cepļa saimnieks, uzsverot, ka darbs tāpēc netiek bremzēts. «Mēs uzmanīgi skatāmies, kādā veidā varam šo projektu attīstīt, un darām visu iespējamo, lai iecerētais vismaz pamazām ietu uz priekšu
Igo stāsta, ka cilvēku ieinteresētība par topošo Cepli ir ļoti liela. Visas vasaras garumā tur katru dienu notika ekskursijas, ar lielāku un mazāku cilvēku skaitu, kuri turp devās gan ar autobusiem, gan aizceļoja ar laivām pa Lielupi. «Un tas, ar ko es šobrīd nodarbojos, tādējādi papildinot savu dzīves pieredzi sabiedriskā ziņā - es vadu ekskursijas. Tās ilgst aptuveni stundu piecpadsmit, un pēc ekskursijas ikvienam interesentam ir iespēja ieiet veikaliņā, ko esam izveidojuši un kur var redzēt jau daudz dizaina priekšmetu, kas tapuši darbnīcā šeit uz vietas,» stāsta Igo, uzsverot, ka viņš regulāri maina ekspozīciju, lai cilvēki, kuri Ceplī ierodas ar pāris mēnešu starpību, redzētu tās izmaiņas, kas jau paveiktas, sakārtojot šo vidi.
Šovasar jau otro gadu tur notika Jūrkalnes diena Ceplī. Skanēja suitu dziesmas, smaržoja uz vietas Ceplī gatavoti īsti Kurzemes sklandrauši un suitu sievu vārīta tradicionālā zupa, bija Igo koncerts kopā ar komponistu un pianistu Jāni Strazdu, bija skatāmi krāsu pilnie suitu audēju darbi, bet kaļķu dedzinātavas otrajā stāvā uz vienu dienu tika atklāta arī Jūrkalnes starptautiskā mākslas plenēra desmitgades izstāde.
«Viss Ceplis skanēja un smaržoja, un paši ar savu darbošanos cilvēki pieredzēja, kā klusais ciematiņš, kurš savulaik bija ļoti darbīgs, atkal atdzīvojas un sāk dzīvot priecīgu dzīvi. Protams, ikdiena mēdz būt skarba, ir daudz putekļu, bet ir arī liels prieks redzēt, kā pamazām viss tiek savests kārtībā. Prieks, ka ideja par Cepļa attīstību ir ne tikai manos stāstos par nākotni, bet jau tiek pieredzēta tagadnē. Šeit jau ir strādājuši mākslinieki, un viņu atstātās pēdas var redzēt uz plāksnēm, kas šobrīd aizsedz savulaik tukšās logu ailes. Ir grūti to visu izstāstīt vārdos, tas ir jāredz savām acīm,» Igo ikvienu laipni aicina ciemos uz Cepli.
Bet par situāciju, kādā pandēmijas dēļ nonākuši skatuves mākslinieki un kā pret to izturas valdības vīri, Igo ir nepatīkams un sāpīgs stāsts. Viņš pats diemžēl piedzīvoja to, ka viņam sākotnēji netika piešķirts dīkstāves pabalsts. «Iemeslu bija daudz, bet kā pirmais tika minēts tas, ka es saņemu invaliditātes pabalstu, kas jau bija aizvainojoši…» saka Igo. Viņš stāsta, ka pēc vairākkārtējām dažādu šķēršļu novēršanām, viņš šo pabalstu tomēr dabūja, bet - pirms divām nedēļām visu nomaksāja atpakaļ. «Jo cilvēki, kuri tika nozīmēti, lai kontrolētu, vai es patiešām neko nedaru, savu darbu darīja ļoti uzcītīgi. Es ceru, ka kādreiz mēs par to varēsim tikai pasmieties, bet šodien tas nav smieklīgi. Man tika norādīts, ka es neesmu bijis dīkstāvē, jo darbojas mans interneta veikals www.akcentspersonibai.lv. No VID puses tika veikti vairāki kontrolpirkumi, es iesniedzu atbildes uz divām vēstulēm, kur ļoti detalizēti un precīzi izstāstīju savu viedokli, bet - nekas netika ņemts vērā. Domāju, ka ierēdņi, kas ar to nodarbojas, vispār neiedziļinās situācijā. Es, protams, esmu ļoti sarūgtināts par šādu situāciju savā dzīvē un nedomāju, ka tas ceļ manas domas par cilvēkiem, kuri meklē neesošas blusas tai vietā, lai pasniegtu otram palīdzīgu roku. Arī šobrīd es nekvalificējos dīkstāvei, jo atkal kaut kas nav tā, kā ir noteikts. Nu, kas tas tāds ir?!» mūziķis ir sašutis, sakot, ka šāda attieksme nedod iespēju pat cienīt valstsvīrus, kas šobrīd ir «pie šprices». «Jo tu visu laiku tiec ielikts kaut kādos dīvainos, nesaprotamos rāmjos, un tev nevis palīdz, bet tevi pazemo, novēro un beigās izslēdz no spēles. Tas ir bēdīgi. Nenormāli bēdīgi. Tas ir nožēlojami. Pat īsti nav vārdu, lai to aprakstītu…»
Tikmēr ilgi, ar prieku un aizrautību Igo var stāstīt par savu mīļo Jūrkalni, kur šovasar tika atklāts Vējturu nams. Tā ir vieta kultūrai un atpūtai, šī dabas koncertzāle ļauj organizēt dažāda mēroga un rakstura pasākumus brīvdabā. Un Vējturu nama vārds atklāj tā spēju turēt vēju un sargāt cilvēku, kas ir nama centrā.
Mūziķis uzsver, ka Vējturu nams ir absolūti oriģināla, nekur citur pasaulē neieraugāma būve, kas atrodas Jūrkalnes dabas parka teritorijā. Vietā, kas vēl pirms 17 gadiem bija aizaugusi pļava, šodien tiek svinēti gan vasaras, gan ziemas saulgrieži, gan dažādi citi pasākumi. Pirmsākumi meklējami 2003. gadā, kad Igo noorganizēja pirmo Jūrkalnes talku. Katru gadu kopā ar jūrkalniešiem un Jūrkalnes draugiem viņš ir ieguldījis savu personīgo naudu, laiku un darbu, aicinot iesaistīties arī Ventspils novada pašvaldību, kas savukārt spēja piesaistīt ievērojamu Eiropas finansējumu, kā rezultātā īstenoti arī lieli attīstības projekti - Ugunspļavas estrāde un Vējturu nams. Tā bija sabiedrības iniciatīva, ko pašvaldība ir novedusi līdz galarezultātam.
«Šodien tā ir skaista vieta, kur notiek lielāki un mazāki svētki, kur jūrkalnieši labprāt pulcējas. Es to nestāstu kā sev vēlamu vīziju, tā tas patiešām ir, un es pats to vairākkārt esmu piedzīvojis. Piemēram, šā gada 1. janvārī, braucot no Liepājas, kas pēc Jaungada sagaidīšanas bija pilnīgi tukša, iedomājos iebraukt Jūrkalnē - paskatīties, kā tur izskatās. Tas bija neticami - tur, parkā, bija cilvēki. Kāds vārīja zupu uz ugunskura, kāds lēja laimes… Šī mazā, klusā vietiņa dzīvoja īstu dzīvi. Mēs arī lējām laimes un dabūjām zupu, un baudījām jaunā gada pirmo dienu. Mēs pieredzējām brīnumu, kā tas viss, ko gadiem bijām lolojuši un kopuši, darbojas un dzīvo. Tas bija forši!» priecīgi saka Igo.
Tagad soli pa solim attīstās un savu dzīvi sāk dzīvot arī viņa lolotais Ceplis. «Un jāsaka tā, ka draugi, kuri ik pa brīdim te atbrauc, vislabāk pamana un novērtē to, kas ir izdarīts. Un arī šeit jau esmu piedzīvojis brīnumu, redzot, kā vietējie pamazām kļūst par draudzīgu cilvēku komandu. Mēs jau saprotamies no pusvārda, pat vairāk. Tā bija gan Jūrkalnē, gan Kuldīgā, gan tagad ir Ceplī. Ja ir vietējo atbalsts, tas iedvesmo, un var iet tālāk.»
