5.lapa
Pazīstamais politiķis Ģirts Valdis Kristovskis vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem par iespējamo savstarpējo sadarbību - lasāms viņa paša sarakstītajā grāmatā “Pieskāriens”.
Grāmatā sarakstīto Neatkarīgajai komentē arī atainoto notikumu aculiecinieki, tostarp Ģ. V. Kristovska jaunības draugi un sporta treniņu biedri.
Bijušais basketbolists, tagad basketbola klubs “Ventspils” padomes loceklis, Ventspils domes deputāts, partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes loceklis Uldis Boitmanis, izlasījis sava jaunības drauga Ģ. V. Kristovska daiļdarbu, labprāt padalījās par to savos iespaidos ar Neatkarīgo.
Vaicāts, vai viņam ir bijusi nojausma par Ģ. V. Kristovska ciešajiem kontaktiem ar VDK virsniekiem laika posmā no 1985. līdz 1988. gadam, U. Boitmanis teica: “Kad atnācu no krievu armijas, mani čeka medīja. Ģirts grāmatā pieminējis Rubeni (domāts LPSR VDK Ventspils daļas vecākais operatīvais darbinieks majors Aivars Rubenis). Es tādu Rubeni nezinu. Man bija darīšana ar darbinieku uzvārdā Straube (domāts Frīdrihs Straube-Strauss, bijušais LPSR VDK Ventspils daļas priekšnieka vietnieks, pēc tam LPSR VDK 5. daļas priekšnieks). Man viņš teica: “Tu esi foršs puika, nāc uz čeku strādāt!” Atminos, šis manā priekšā zibina zelta aproci, pīpē cigaretes “Marlboro” (padomju laikos tādas pīpēja tikai izredzētie) un sāk man solīt - tev būs tas un tas, un tas, strauja karjera un pistole. Laikam viņi domāja, ka man baigi patīk šaut. Es atbildēju ar “nē” un to pamatoju ar to, ka gribu kļūt par sporta treneri. Pēc tam viņi vēl vienu reizi mani pasauca, taču uz mani nespieda. Visu rakstu var izlasīt šeit:
