Nākamā nedēļa aizritēs 65. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa zīmē: 18. maijā notiks pirmais pusfināls, 20. maijā – otrais, bet 22. maijā Roterdamā risināsies fināls. Latvijas pārstāve Samanta Tīna uzstāsies otrajā pusfinālā, un pie mums lielākā interese šobrīd ir par to, ar cik ieinteresētiem skatiem latvju mūzikas mīļi varēs vērties TV ekrānos sestdien, proti, vai Samanta tiks finālā.
Ja pērn Samantas Tīnas dziesmai “Still Breathing” prognozēja stabilu vietu Eirovīzijas fināla Top 10, tad šogad “The Moon Is Rising” izredzes tiek vērtētas stipri piesardzīgāk. Ko par to domā visu zinošie bukmeikeri? Vēl aprīļa beigās, piemēram, “Betsafe” Samantas izredzes iekļūt finālā vērtēja ar samērā augsto 40% varbūtību. “Mūsu pusfinālā piedalās 17 valstis, un no tām tikai trīs četras ir starp Top 10 favorītiem, savukārt pārējās uzstājas otrajā pusfinālā. Turklāt mūsu pusfinālā ir Igaunija, kas jau tradicionāli varētu balsot par Latviju. Samantas vokāls ir pietiekami spēcīgs, lai iegūtu balsis no žūrijas, arī dziesmas tēma - sieviešu spēks, tiesības un neatkarība - ir ļoti piemērota Eirovīzijai,” tā to komentēja “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis. Iepriekš “Betsafe” deva Samantai pat 50% iespēju izkļūšanai no pusfināla, taču šīs nedēļas vidū prognozes jau noslīdēja līdz 37%.
Paveroties šajā pašā nozarē strādājošo “Optibet” likmju tabulās, skats uz Eirovīziju izskatās vēl mazāk rožains. No visām 39 konkursa dalībvalstīm Latvijas izredzes uz uzvaru tiek vērtētas gandrīz viszemāk - 325,0 (tie būtu kādi 0,2%). Šāds koeficients ir arī Igaunijai, Albānijai un Slovēnijai, bet vēl sliktākās domās bukmeikeri ir tikai par Gruziju (375,0). Galvenie favorīti ir Francija (4,10), Malta (4,50), Šveice (5,70), Itālija (8,15), Islande (9,45) un Bulgārija (9,65). Kaimiņi lietuvieši ir stabila Top 10 vērtība ar koeficientu 28,3. Labās ziņas - šis vērtējums tapis tikai pēc redzētā Eirovīzijas dziesmu videoklipos, kas droši vien tiks koriģēts pēc tam, kad eksperti būs redzējuši dzīvās uzstāšanās. Tā pirms dažiem gadiem Azerbaidžāna, kura pirms konkursa tika kronēta teju uzvarētājas godā, pēc pusfināla atvirzījās līdz sestajai pozīcijai, bet fināla rezultātu tabulā ar mokām tika Top 10 - azerbaidžāņa priekšnesums bija ļoti vājš. Mūsu Samantai nav jāmāca, kā uzstāties dzīvajā, viņa ar savu balss spēku un priekšnesuma jaudu pilnīgi noteikti uzlabos savas pozīcijas jau pēc mēģinājumiem.
Die’s ar tiem bukmeikeriem, pavērtēsim paši. No Samantas pusfināla diezgan droši finālā iekļūs “grieķu Patrisha” Stefānija, kura vēl 2016. gadā meiteņu ansambļa “Kisses” sastāvā bērnu Eirovīzijā pārstāvējusi šā gada konkursa mājinieci Nīderlandi, bet tagad pārstāvēs Grieķijas krāsas. Tikpat droši finālā tiks arī īpatnējie un interesantie islandieši (viņu grupas nosaukumu grūti pat uzrakstīt, kur nu vēl izrunāt…) un “Šveices Mika”, visu mājsaimnieču sapnis Gjon’s Tears, tāpat laikam arī bulgāriete Viktorija (viņas dziesmiņa ir ļoti vienkārša, taču labi derēs relaksācijai pēc visas konkursā dzirdētās “augstās mākslas”). Tā saucamie protesta balsotāji, iespējams, atbalstīs somu “nu-metal” brigādi, “Hollywood Undead” atgādinošos “Blind Channel”, savukārt vīriešu dzimtes TV vērotāji noteikti nepalaidīs garām albānietes Anhelas Peristeri dekoltē un varbūt arī blondo moldāvieti Natāliju Gordijenko - abām ir arī diezgan ciešamas dziesmas. Vēl Dānija, kuras pārstāvjiem šoreiz ir apbrīnojami tizla dziesma, taču tā izskanēs pusfinālā kā pēdējā, turklāt jāšaubās, ka daudzgalvainā skandināvu Eirovīzijas fanu armija atstās savus kaimiņus aiz fināla borta. Tātad jau astoņi.
Samantas uzstāšanās iekritusi pēc bulgārietes un somiem, pirms Šveices albāņa un dzimtajā valodā dziedošajiem dāņiem, bet tas nudien nekas labs nav. No šī pusfināla mājup jau ceturtdienas vakarā varēs braukt Serbija un Gruzija, šķiet, arī Austrija, Sanmarīno un angoliešu izcelsmes čehs. Tātad Samantai nāksies sevi parādīt un pierādīt konkurencē starp igauni Uku Sūvisti, poli Rafalu un kārtējiem dīvaiņiem no Portugāles. Bet tās, protams, ir tikai prognozes, kuras tāpēc jau arī ir tik interesantas, lai pēc tam visi varētu pasmieties par neveiksmīgo prognozētāju... Ja par pirmo pusfinālu, tad tajā ar pēdējo kārtas numuru uzstāsies kolorītā Destiny no Maltas, kura 2015. gadā uzvarējusi bērnu Eirovīzijā. Šī dāma piedāvās dejojamu popdziesmu, kurā apspēlēs “perfektās sievietes” tēmu, un kura jau pēc pirmās noklausīšanās reizes ir viegli dungojama līdzi. Francija kā EBU “lielā sešnieka” valsts jau ir finālā - valsti pārstāvēs tipiskā franču šansona pārstāve Barbara Pravi ar teju vai Edītes Piafas repertuāru, tāpēc gribētos domāt, ka konkursa galvenās favorītes loma tomēr ir atvēlama maltietei.
Tas par to, kas notiks nākamnedēļ, bet nu par to, kas ir noticis šonedēļ. Pēc veiksmīgi veiktiem trim ceļā noliktiem kovidtestiem 11. maijā Samanta Tīna iemēģināja konkursa skatuvi. “Sajūtas ir fantastiskas, brīnišķīgas!” telefonsarunā no Roterdamas šo rindu autoram pauda Samanta. “Ja man jautātu, vai es vēlreiz ietu cauri tam visam, lai piedzīvotu šo mirkli uz lielās skatuves, tad es teiktu, ka tas noteikti ir bijis tā vērts. Uzkāpjot uz lielās Eirovīzijas skatuves, biju tik aizkustināta, ka acīs saskrēja asaras - es sapratu, ka šis mirklis, uz kuru esmu gājusi tik daudzus gadus, ir bijis tā vērts, es esmu laimīga!”
Plānots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tomēr notiks skatītāju klātbūtnē, tiesa, to skaits tiks samazināts uz pusi no ierastā daudzuma, viņiem būs arī jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Nīderlandes valdība jau iepriekš paziņojusi, ka Eirovīzija kļūs par daļu no projekta “Fieldlab”, kurā tiek pētītas iespējas droši sarīkot pasākumus pandēmijas laikā. Realitātē tas izskatās tā, ka Samanta vēl ceturtdienas vakarā nebija redzējusi pārējo dalībnieku priekšnesumus - Roterdamā notiekot pilnīga distancēšanās, katra komanda dzīvo savā “burbulī”, tātad kaut kādu klātbūtnes efektu varēs noķert tikai sava pusfināla laikā, sēžot “green room”.
Piesardzīgi apvaicājoties, vai Samanta šobrīd lasa arī prognozes par savas dziesmas iespējām un komentārus, dziedātāja mazliet nogurušā balsī attrauca: “Man tā āda ir jau gana bieza… Es šeit nepiedalos sacensībās, nebraucu uz šejieni ar kādu cīnīties, kādam kaut ko pierādīt vai parādīt, ka esmu par kādu labāka. Es šeit atbraucu prezentēt savu valsti un savu dziesmu “The Moon Is Rising”.
Es to uztveru kā diplomdarba aizstāvēšanu, un, pēc trīs minūtēm tā aizstāvēšanas, došos uz sev norādīto vietu, apsēdīšos un baudīšu citu konkursantu diplomdarbu aizstāvēšanu. Man absolūti nav stresa, es jau tagad jūtos kā uzvarētāja. Es tikai vēlreiz gribētu uzsvērt tiem, kas varbūt šaubās, vai piedalīties šādā konkursā nākamgad, - tas ir tā vērts!”
