Ņemot vērā to, ka visu siltuma dievu ilgstoši aizmirstajā dievzemītē pilnīgi negaidīti bija iestājusies vasara, latvju bāleliņiem bija diezgan dziļi violets, kas tur notiek valdības mājā. Bet kaut kas notika gan.
Pārcēluši ierasto Melno otrdienu uz Melno ceturtdienu, valdības vīri un sievas ņēmās lemt par kārtējām kovidplānprātībām, kuras gan jau saknē apcirta premjerīgais Kariņpaps. Viņš pauda skepsi par iespēju ieviest jaunus kovidierobežojumus, komandantstundas, lokdaunus un luksoforus, turklāt mainīja savu ierasto leksiku no “ziepes, striķis, divi metri” uz “vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties”. “Katru dienu vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties, jo, lai pieaugtu vakcinēto skaits, vajag vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties, savukārt tad veidosies imunitāte, tāpēc vakcinēsimies, vakcinēsimies, vakcinēsimies, un tas apturēs vīrusa izplatību, līdz ar to aicinu visus vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties,” uzsvēra Kariņpaps, kamēr ārsti pārbaudīja viņa veselības stāvokli un rektāli mērīja temperatūru.
Tā nu kovidierobežojumu ieviešanas vietā valdība lēma par iespējamo kovidatvieglojumu ieviešanu. Pirmais solis paredzēja vakcinētajiem atļaut nepašizolēties, nekarantinēties un nepašlikvidēties, atgriežoties mājās no ES valstīm. Otrais solis plānoja vakcinētajiem uz Ziemassvētkiem izsūtīt prezidentīgā Levita pašrocīgi parakstītu apsveikuma kartīti. Savukārt trešais solis paredzēja ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus, tas ir, atļaut nevilkt gāzmaskas un prezervatīvus slēgtos un kontrolētos kolektīvos. “Bet līdz tam, draugi - vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties!” uzsvēra Kariņpaps.
Un vēl - Latvija sāka pilnā sparā gatavoties iedzīvotāju revakcinācijai ar trešo vakcīnu. Galvenās problēmas radīja tas fakts, ka lielākā daļa latvju bāleliņu vēl nebija tikusi ne pie pirmās, ne pie otrās vakcīnas, taču to tika nolemts sakārtot, ar valdības rīkojumu veicot izmaiņas grieķu decimālajā un romiešu heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā un paredzot, ka turpmāk cipars “3” būs pirms skaitļiem “1” un “2”.
Nu viss bija kārtībā, un Latvija varēja drošu sirdi ziņot Eiropai, ka pilnā sparā uzsākusi trešo vakcināciju. Nu gan Eiropai bija brīnumi, un tā pat solījās mēģināt Eirovīzijā saprast Samantu Tīnu.
Pēc tam, kad bargā un nopietnā piecu cilvēku lielā KāPēElVē frakcija pieprasīja sev trīs ministru amatus, piedraudot pa nakti piesaistīt sev arī citus deputātus un kļūt par lielāko frakciju ja ne gluži Latvijā, tad vismaz Papua-Jaungvinejas Muku Muku ciema pašvaldībā noteikti, Kariņpaps sabijās un atlaida ekonomikas Vitenburģi. Taču no vitenburģa bēgsi uz lāča uzskriesi - glītā KāPēElVē pārpalikusī Ramona ekonomikas ministra amatam bija uzrunājusi Baltkoma Šmidri. “Jēzus māte, tā tikai mums vēl trūka!” galvu saķēra koalīcija. “Šķēle, Šlesers, nu vēl Šmidre ar Šmitu - no “š” burtiem Latvijas politikā jāuzmanās!” piebilda koalīcija, noslēdzot sadarbības līgumu ar pieciem deputātiem, kuri no kaut kurienes bija izsviesti un kaut kur vēl nebija uzņemti, un kuri saucās ne īsti “Čikāgas piecīši”, ne īsti “Olšteina sešnieks”, ne īsti “Stabilitātes stabilizatori “Stabilo stabu stabule””.
Pa to laiku Rīgas pils konventa restaurācijas laikā tika iemūrēta kapsula ar prezidentīgā Levita vēstījumu nākamajām paaudzēm, un tas jau bija kaut kas tāds, par ko bija vērts satraukties nākamajām paaudzēm līdz pat no baltās ķēves devītajam augumam. “Viņš tur gadījumā nav ierakstījis, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības valsts, kura turas uz četriem vaļiem un ap kuru riņķo Saule? Tur gadījumā nav rakstīts “ja jūs lasiet šīs rindas, tad tas nozīmē, ka neesat nomiruši vakar, bet to izdarīsiet rīt?” satraucās vēsturnieki. “Latvija, tāpat kā visa pasaule, patlaban cīnās un tiks pāri Covid-19 pandēmijai. Un viņš to rakstījis 2021. gadā, Lielās Pandēmijas Simtgades otrajā gadā? Ak, nabaga viņi…” nopūtās nākotnes cilvēki.
Pa to laiku aizvien straujākiem tempiem tuvojās pasaules hokeja čempis un tikpat straujiem tempiem tuvojās nenovēršamā atziņa, ka Latvija, kā jau tas uz pasaules hokeja čempionātiem ierasts, ar hallēm galā netiks. Pirmais variants paredzēja lūgt talkā pāļu pavēlnieku Lipmani, kurš 2006. gadā jau bija iesitis roku pāļu dzīšanā, un kopš tiem laikiem atmiņas par iespējamām hokeja multihallēm glabāja gan Lucavsala, gan citas vietas Rīgā, arī “Arēna Rīga”. Pagaidām tomēr tika lemts “Daugavas” stadiona halles vietā treniņiem pielāgot “Volvo” halli. “Žēl gan,” saskuma lāga Lipmanis. “Labprāt iedzītu kādu pālīti tiem Latvijas Hokeja federācijas pāļiem par spīti.”
