Lai gan viena no visgaršīgākajām kūkām pasaulē nes Napoleona vārdu, visticamāk, slavenākais Francijas karavadonis savā dzīvē diez vai bija baudīja šo desertu. Ticamākā no šīs kūkas rašanās versijām vēsta, ka tā radīta laikā, kad Krievija atzīmēja simtgadi uzvarai pār Napoleonu.
Francijas imperators Napoleons Bonaparts ir bijis viens no visu laiku dižākajiem karavadoņiem, kurš, iespējams, domāja, ka mūžībā dosies no kaujas lauka vai vismaz atrazdamies savā dzimtajā Korsikā. Napoleons aizbēga no savas pirmās nometinājuma vietas Elbas salā, atgriezās vēlreiz pie varas Francijā, bet cieta sakāvi kaujā pie Vaterlo. 1815. gadā viņš tika izsūtīts uz britiem piederošo Svētās Helēnas salu Atlantijas okeānā, kur viņš pavadīja pēdējos sešus savas dzīves gadus. Tiesa, māja, kurā dzīvoja Napoleons, kā arī ieleja, kurā viņš tika apglabāts, skaitās Francijai piederoša teritorija. Laikā, kad salā atradās Napoleons, briti pastiprināja tur izvietotā garnizona spēkus un savā kontrolē pārņēma divas tuvumā esošas salas, lai nepieļautu iespējamos franču mēģinājumus atbrīvot gāzto imperatoru.
Pagājušajā nedēļā apritēja tieši 200 gadi kopš Napoleona nāves.
Svētās Helēnas sala ir viena no visizolētākajām vietām pasaulē. No sauszemes to šķir aptuveni 2000 km. Lai gan sala nav liela (122 km2), tajā ir lidlauks, kurā nosēžas lielākoties privātas lidmašīnas. Regulārie avio reisi ir tikai no tuvākā kontinenta - Āfrikas. Pirms pāris gadiem sala sāka gatavoties tūristu pieplūdumam 2021. gadā, kad tiktu atzīmēta Napoleona nāves 200. gadadiena, bet pandēmija šiem plāniem pārvilka svītru. Kopš pandēmijas sākuma salā nepiestāj arī kruīza kuģi.
Desertu, kurā trauslas izceptas kārtas mijas ar ievārījumu, Francijā pazina jau pirms četriem gadsimtiem. Franči paši to sauca par tūkstošlapu kūku. Taču drukātā veidā šādas kūkas recepte parādījās 18. gadsimtā izdotā pavārgrāmatā angļu valodā, kurā bija apkopoti franču virtuves gardumi. Un tikai 1875. gadā franču kulinārs Dibuā šo desertu sāka piedāvāt, pildītu ar Bavārijas krēmu.
Taču kā šī kūka ieguva Napoleona vārdu? Viena no versijām vēsta, ka šīs tortes recepti izdomājis Napoleons pats un tas noticis Žozefīnes greizsirdības dēļ. Reiz viņa pamanījusi, ka Napoleons kaut ko čukst ausī svešai dāmai un, protams, viņai tas nav paticis. Lai izbēgtu no ķildas, imperators samelojis, ka stāstījis dāmai tortes recepti. Žozefīne nolēmusi pārbaudīt, cik teiktajā taisnības, un likusi izcept kūku pēc šīs receptes. Visiem par lielu pārsteigumu, tai skaitā pašam Napoleonam, torte izdevusies.
Ticamāka gan ir versija, ka ar šo kūku Krievija 1812. gadā atzīmēja simtgadi uzvarai pār Napoleonu. Tas notika 1912. gadā. Toreiz kūkai bijusi trīsstūra forma, kas simbolizējusi Napoleona slaveno galvassegu. Vēlāk ērtības dēļ kūka tika cepta taisnstūra formā, un tāda tā ir joprojām. Par labu šai versijai liecina fakts, ka šo saldo desertu par Napoleona kūku sauc lielākoties Krievijā un bijušās PSRS republikās, arī Latvijā. Pašā Francijā kārtainās mīklas un vaniļas krēma kūku joprojām sauc par “Mille-feuille” jeb tūkstošlapu kūku.
Latvijā Napoleona kūkas recepte pirms interneta ēras ceļoja no rokas rokā, un šādā veidā tā ienāca arī mūsu mājā. Šobrīd internetā ir atrodamas neskaitāmas receptes, un, kas zina, tieši kura ir visīstākā. Katrai saimniecei sava recepte droši vien šķiet vislabākā. Piedāvāju receptes trīs Napoleona kūkas variācijām - īsto, viltoto un lieso. Viltoto Napoleonu gatavo no gataviem kārtainās mīklas cepumiem, piemēram, austiņām. Savukārt liesā Napoleona versija tapa, lai šo gardumu varētu baudīt arī tie, kas skaita kalorijas. Tajā tiek izmantots gatavs lavašs un vārītais krēms, kurā sviests aizstāts ar skābo krējumu. Šī deserta 100 g ir 208 kcal. Savukārt īstās Napoleona kūkas 100 g ir 339 kcal. Tālāk visu šo trīs kūku receptes.
