3.lapa
Latvijas ārsti strādā uz “izdegšanas sliekšņa”. Viņi ir pārstrādājušies un demotivēti.
Tas taisnība, un tā ir. Vairāk nekā 2000 ar Covid-19 sasirgušo katru dienu, gandrīz 30 mirušo katru dienu - tas ir smags papildu slogs viņu jau tāpat ne visai priecīgajai ikdienai ar vēžiem, insultiem un infarktiem.
Bet no otras puses - ja cilvēks ir, piemēram, karavīrs. Ja cilvēks ir karavīrs un viņa nozarei ir atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta, viņam jāapzinās, ka vienā nelāgā dienā var būt karš. Tad viņam jādodas uz fronti. Tad nav ko čīkstēt par izdegšanu - tad ir jācīnās.
Tāpat arī ārstiem ir jācīnās - pirmajās līnijās pret kovida pandēmiju. Kad bija miera laiks, tad bija jauki. Kad nav miera, tad jāstrādā.
Mediķi jau arī strādā.
Tas ir daiļi, ka valstī, kurā dzīvo nedaudz mazāk par diviem miljoniem iedzīvotāju, jau brīdī, kad kovida slimnieku ir vairāk nekā divi tūkstoši, ir pienākusi teju veselības nozares apokalipse. Tāda katastrofa!
Veselības ministrijai no trim miljardiem papildu naudas, kas domāta kovidam, bija gandrīz 500 miljoni, ko likt lietā veselības stiprināšanai, kapacitātei un tā. Visu rakstu var izlasīt šeit:
