Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Pazīstamais un starptautiski augstu vērtētais pianists Vestards Šimkus paziņojis, ka uz laiku pārtrauc koncertdarbību Latvijā. Par savu lēmumu pianists otrdien, 30. novembrī, paziņojis “Facebook”: “Mīļie draugi un klausītāji! Esmu spiests pārtraukt savu profesionālo darbību. Uz cik ilgu laiku? Varbūt līdz 11. janvārim. Varbūt līdz siltākiem laikapstākļiem...”
Varētu domāt - cilvēks izdarījis savu izvēli. Droši vien tā viņam nav nākusi viegli. Tā var patikt, var nepatikt. Šimkus tomēr ir cienījams cilvēks, jau tāpēc vien viņa izvēle būtu kaut respektējama, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš ne par kādu aktīvu sekošanu savai nevakcinēšanās priekšzīmei neaģitē un nevienu necenšas kaut kā apdraudēt. Taču nē. Sociālajos tīklos izvērtušies plaši Šimkus apņirgšanas, noniecināšanas un pazemošanas plūdi. Apzināti šeit nevēlos citēt izvilkumus no šiem ierakstiem, lai nevairotu negāciju daudzumu pasaulē.
Kā reiz teicis izcilais krievu rakstnieks fantasts Boriss Strugackis: “Mūsu empātija un humānisms visskaidrāk izpaužas tad, kad runa ir par cilvēkiem, kuri mums personiski nav simpātiski.” Ir viegli just līdzi sev tuviem cilvēkiem, bet daudz grūtāk tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav dvēseliski tuvi. Tad arī atklājas cilvēku patiesā empātija. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Reakcija uz Vestarda Šimkus paziņojumu liek domāt - kā apturēt naida instinktu uzplūdus sabiedrībā
