2.lapa
Kā jau bija gaidāms, Saeima otrdien apstiprināja grozījumus pandēmijas pārvaldības likumā un pagarināja ārkārtējo [naudas apgūšanas] stāvokli līdz februāra beigām.
Apstiprināti arī citi valdības rosinātie grozījumi, bet par obligātu vakcināciju cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma pagaidām vienošanās vēl nav panākta. Šis lēmums vēl priekšā, bet diez vai tie koalīcijas politiķi, kuri vēl cenšas saglabāt kādu veselā saprāta un cilvēcības kripatu, netiks salauzti un piespiesti iet vakcīnbiznesmeņu pavadā.
Šobrīd redzams, ka ārkārtas naudas apguvēji, jūtot, ka pandēmija drīzumā varētu strauji iet mazumā, cenšas grābt kas grābjams un nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu saviem iedomu ienaidniekiem. Laikā, kad Pasaules veselības organizācijas Eiropas biroja vadītājs Hanss Klūge paziņo, ka Eiropā tuvāko mēnešu laikā ar omikronu pārslimos vairāk nekā puse visu iedzīvotāju un iegūs ilgtermiņa imunitāti, Kariņa/Pavļuta valdības galvenā rūpe ir - kur likt četrus miljonus iepirkto pošu. Ja tās izrādīsies nevienam nevajadzīgas, tad pirms rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām var rasties jautājums, kāpēc tik pārsteidzīgi tika pasūtīts tāds daudzums, ja Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju un daudzi jau pārslimojuši. Vai tik tur apakšā nav kādas gigantiskas korupcijas shēmas?
Tāpat var rasties jautājums par milzīgajiem bezjēgas tēriņiem. Pagaidām vēl Kariņa/Pavļuta elektorāts sajūsmā kunkst, klausoties Trojanska tipa panikas cēlāju uzmundrinošās dziesmas par 20 000 senioriem slimnīcās. Kovidhistēriķu elektorāts sociālajos tīklos nevar noslēpt savas bažas, ka pandēmija drīz varētu beigties un viņu celtā panika izrādīties nepamatota. Nevar nepamanīt, cik ļoti kāri šī publika tver un dalās ar katru ziņu par saslimstības pieaugumu. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Kur likt četrus miljonus pošu, tā ir Kariņa/Pavļuta šī brīža galvenā rūpe?
