Vija Vētra iedejo simtgadē

«GARĪGUMĀ esam kopā, pat no attāluma, un ar to ir jādzīvo tālāk!» saka leģendārā dejotāja Vija Vētra. «Es esmu garīgās pasaules dejotāja. Caur deju dodu no sevis labāko cilvēkiem. Ja ar savu deju varu pieskarties citu dvēselēm, tas man dod lielu prieku, ja tādas iespējas nav, ir depresija…» © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Leģendārā latviešu dejotāja, horeogrāfe, pedagoģe un māksliniece Vija Vētra 6. februārī pārkāpusi sava mūža 99 gadu slieksni un, kā pati saka, ir iegājusi savā simtgadē.

Vientuļa un pamesta

Kopš 1964. gada Vija Vētra dzīvo Ņujorkā ASV, pēdējos 50 gadus - sociālajā dzīvoklī mākslinieku namā Manhetenā, Hudzonas upes krastā. Pēc Imanta Ziedoņa uzaicinājuma viņa kopš 1990. gada ik vasaru viesojās savā mīļajā Latvijā ar deju meistarklasēm un koncertiem, līdz pasauli pārņēma pandēmija un šī iespēja pārtrūka - pēdējoreiz Latvijā viņa bija 2019. gada vasarā.

Dzimšanas dienā ar Viju Vētru sazinājās Vijas Vētras fonda dibinātājas, lai sveiktu jubilāri ar dziesmu un mīļiem sveicieniem no Latvijas. «Vija stāstīja, ka ļoti sāpīgi pārdzīvo pandēmijas laiku, ļoti reti iziet ārā, maz satiekas ar cilvēkiem un jūtas ļoti vientuļa un pamesta,» «Neatkarīgajai» stāsta Vijas Vētras fonda pārstāve Liāna Putniņa.

«Viņa ļoti priecājas par katru zvanu, par katru vēstuli, ko saņem. Mums viņa novēlēja nosvinēt viņas dzimšanas dienu ar Vijas Vētras kūku, ko pati esot izdomājusi un ko pēc viņas norādēm savulaik pagatavojusi kūku meistare Ilze Kupča. Ir bijusi saruna par šīs kūkas laišanu apgrozībā, tomēr īstenots šis plāns vēl nav,» stāsta Liāna Putniņa, atklājot trīs galvenās sastāvdaļas, no kā veidota šī kūka: pamatā ir bezē (kā «Pavlovai»), virsū siera kūka un pāri šokolādes glazūra.

NELOLO ILŪZIJAS. Vija Vētra vairs nelolo ilūzijas, ka varētu atgriezties uz dzīvi Latvijā, jo ne jau tikai dzīvot nav kur, arī par ko dzīvot māksliniecei šeit nebūtu. Bez sociālām garantijām viņa diemžēl nevar palikt savā dzimtenē / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

«Runājām ar Viju par Meteņiem, tuvojošos pavasari un sauli, kas silda arvien siltāk, un kalām plānus nākotnei. Ļoti ceram, ka epidemioloģiskā situācija drīz uzlabosies un mēs varēsim sagaidīt cienījamo mākslinieci Rīgā kā parasti - jūnija sākumā, ceriņu ziedēšanas laikā. Rīgas Latviešu biedrības nams un Guntis Gailītis jau aktīvi plāno koncertu Māmuļā ar jubilāres piedalīšanos,» atklāj Liāna Putniņa, uzsverot, ka Vija Vētra telefonsarunā lūgusi nodot sveicienus arī «Neatkarīgajai», kas jau daudzu gadu garumā seko viņas radošajām aktivitātēm un ik vasaru sagaida Rīgā.

Dzīvo no nabagu naudiņas

Kad 2019. gada vasarā tikāmies, Vija Vētra daudz runāja par vēlmi dzīvot savā dzimtenē un noslēgt savu garo dzīvi šeit, nevis svešā zemē, kur nekad nav jutusies kā mājās. «Svešā zemē iedzīt saknes nav iespējams. Es to pat nemēģinu un tāpēc katru gadu braucu uz savu dzimteni - lai savu dvēseli veldzinātu, lai gūtu spēku dzīvot savu dzīvi,» teica leģendārā skatuves māksliniece, skumji secinot, ka iespēja dzīvot Latvijā viņai diemžēl nav rasta. Pirms vairākiem gadiem māksliniecei tika piedāvāts dzīvoklītis Purvciemā. «Tas bija grausts, es taču to nevarēju pieņemt! No manis gaidīja, lai ielieku jaunus logus, jaunu vannu, iebūvēju jaunu krāsni. Ko viņi domā: ja dzīvoju Amerikā, esmu miljonāre?! Es dzīvoju no nabagu naudiņas, tikai tā vien iztieku. Un tikai tāpēc, ka man ir tā nabagu naudiņa, man ir zemāka īre, jo tā tiek aprēķināta pēc ienākumiem,» stāstīja Vija Vētra, piebilstot, ka no šīs naudiņas viņa katru mēnesi vēl atlika, lai sakrātu aviobiļešu iegādei uz Latviju un atpakaļ.

Par sāpēm nesūdzas

Vija Vētra sarunās ar «Neatkarīgo» vairākkārt stāstījusi, ka ir dejojusi ar plaušu karsoni, četrus mēnešus pēc gūžas operācijas, ar operētu celi, 2019. gada vasarā viņa dejoja ar sasistu plecu un galvu. «Ja esi dejotājs ar sirdi un dvēseli, tev jādejo! Kamēr varēšu, tikmēr dejošu!» viņa allaž teica un par sāpēm nekad nesūdzējās.

TRAĢISKI UN NEPAREIZI. Jau 2019. gada vasarā, kad «Neatkarīgā» pēdējoreiz tikās ar leģendāro dejotāju Viju Vētru, viņai bija sajūta, ka «visai pasaulei pāri iet melns mākonis, kaut kas kosmisks mūs iespaido negatīvi». «Viss apkārt notiek traģiski un nepareizi,» viņa teica / dm

«Vispār man jānodzīvo līdz vismaz simtu vienam gadam, jo man jāpārspēj Ēvalds Valters, kurš nodzīvoja simt gadus,» 2019. gada vasarā apņēmīgi teica Vija Vētra, neslēpjot, ka viņai ir arī plāns, kā aiziet no šīs pasaules. «Jā, jā. Nu, neizliksimies, mēs neviens neesam mūžīgi, mēs visi mirsim! Un es esmu izlēmusi, kā es to gribu, un es zinu, ka tā arī būs! Es nodejošu, iespējams, tai simt pirmās jubilejas gadā vēl labu izrādi, aiziešu aizkulisēs un nomiršu. Jubilejas koncerta vadītājs izies uz skatuves un pateiks skatītājiem: «Diemžēl Vija Vētra jūsu aplausus vairs nevar saņemt, jo nupat ir aizlidojusi citā sfērā...» Lūdzu, scenārijs ir gatavs!» Vija Vētra sirsnīgi nosmēja un teica, ka negribētu nomirt, sēžot krēslā, vai nosisties, izkrītot no gultas. «Tā taču varēja notikt, bet nē - man vēl nav laiks. Man vēl jāparāda sevi skatītājiem, un ir jāparāda labi!»

«Neatkarīgā» sirsnīgi sveic mākslinieci 99. dzimšanas dienā un ar cerībām gaida ceriņu ziedēšanas laiku un iespēju atkal sagaidīt mākslinieci Rīgā.

«NEATKARĪGĀ» SIRSNĪGI SVEIC Viju Vētru 99. dzimšanas dienā un gaida ceriņu ziedēšanas laiku - ar cerību atkal sagaidīt mākslinieci Rīgā / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Vija Vētra dokumentālajā filmā «The World of Vija Vētra»:

Sveicienus no Latvijas, veselības un dejas prieka vēlējumus Vijai Vētrai var sūtīt arī pa pastu:

55 Bethune St Westbeth Apt D718

New York, NY 10014

Lasāmgabali

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.

Svarīgākais