4.lapa
Pateicoties vairāku ziemeļvalstu un, galvenais, mūsu tuvāko kaimiņvalstu apņēmīgai rīcībai, arī mūsu ietiepīgajā Kariņa/Pavļuta valdībā atsevišķi tās pārstāvji sākuši izrādīt saprāta pazīmes. Pat premjers Krišjānis Kariņš ir spiests atzīt, ka koalīcija plāno no 1. marta ieviest kaut kādus atvieglojumus Covid-19 regulējumā. Kādus konkrēti, tikšot lemts valdības sēdē 15. februārī.
Taču Kariņa valdība nebūtu Kariņa valdība, ja tā ar atvieglojumu ieviešanu nevilcinātos cik ilgi vien iespējams. Tā vien izskatās, ka cilvēku apgrūtināšana, mocīšana Kariņam/Pavļutam un viņu elektorātam sagādā neslēptu baudu. Tomēr pamazām cietpauru nometnē iezīmējas šķelšanās aprises un parādās arvien jauni eifēmismi, pēc kuriem var noprast, no kurienes pūš vējš.
Piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņojis, ka “sadrumstalotie ierobežojumi, kas attiecas uz konkrētām nozarēm, ir jābeidz”. Tas nozīmē, ka ministrija, tātad arī NA neatbalstīs selektīvu ierobežojumu atcelšanu. Kompleksa pieeja visiem. Labklājības ministrs Gatis Eglītis rosina atcelt obligāto vakcināciju privātā sektorā nodarbinātajiem. Tas nozīmētu, ka prasība pēc obligātās vakcinācijas saglabātos tikai darbiniekiem izglītības, medicīnas iestādēs un valsts pārvaldē. Tas faktiski pārklājas ar Vitenberga pozīciju, kurš runā it kā uzņēmēju vārdā.
Līdz ar to iespējamais kompromiss varētu būt, ka privātajā sektorā kovids tiek atcelts, bet valsts (publiskajā) sektorā viss paliek gandrīz tāpat kā līdz šim. Tad it kā būtu ievērots princips - gan vilks paēdis, gan kaza dzīva. Respektīvi, it kā ierobežojumi atcelti, bet vienlaikus kaut kādi pinekļi cilvēkiem ap kājām saglabātos, un Kariņa/Pavļuta vārdā nosauktajam sado/mazo klubiņam tiktu kaut minimāls gandarījums. Tas, protams, būtu sliktākais iespējamais scenārijs, bet Kariņa valdība ar to arī slavena, ka no sliktiem variantiem parasti izvēlas vissliktāko. Visu rakstu var izlasīt šeit:
