3.lapa
Latvijā iegūstamie dati par Covid-19 iekļaujas briesmu stāstos, ka slimība izdomāta speciāli veco cilvēku iznīdēšanai.
Pensionāri tik tiešām ir Latvijas budžeta bieds. To apliecina daži vienkārši salīdzinājumi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jaunākā atskaite par šā gada gada janvāri rāda, ka tā izmaksājusi vecuma pensijas 436 590 cilvēkiem. Turpat norādīts vidējais pensijas apmērs 432,73 eiro. Tādējādi 436 590x432,73=188 925 590 eiro - praktiski 190 miljoni eiro. Simtiem tūkstošu saņēmēju ir arī ģimenes valsts pabalstam, kur identiska aritmētiska darbība - 350 315 saņēmēji vidēji pa 48,93 eiro prasījusi no valsts 17 140 912 eiro, t.i., pa kārtu mazāku naudas summu. Ja stāsts par slimību, tad jāpiemin arī slimības pabalsti strādājošajiem par to, ka viņi pārnēsā infekciju tās mērķauditorijai, t.i., pensionāriem. Slimības pabalstu budžeta janvārī bijis 64 937x518,39=33 663 691 eiro.
VSAA valsts vārdā veikto sociālās apdrošināšanas un sociālās nodrošināšanas maksājumu veidu skaits sasniedz četrus desmitus, bet valsts sociālo izdevumu līmeni diktē saistības, kādas valsts uzņēmusies pret vecajiem cilvēkiem. Turklāt viņiem ir prioritāte arī vairāku citu valsts un tāpat pašvaldību palīdzības veidu saņemšanā. Te netiek teikts, ka valsts cerētu uz pensionāru skaita sarukuma rēķina samazināt sociālo izdevumu absolūto apjomu. Jautājums ir tāds, kādā mērā pensiju saņēmēju skaita samazinājums varētu transformēties pensiju u.tml. maksājumu apjomu palielināšanā. Šāda pārvērtība nav lineāra un oficiāli nevar tikt formulēta tā, kā šajā reizē. Te tikai par to, vai pensionāru skaita samazināšanās pēdējos divos kovidgados atšķiras no pensionāru skaita samazināšanās pēdējos divdesmit un vairāk gados. Ja šāds samazinājums tiešām paātrinātos un atbrīvotu pensionāriem rezervētos finanšu resursus, tad noteikti atradīsies speciālisti naudas pārdalīšanā, izmantojot sociāli labskanīgus formulējumus.
Vecuma pensionāru kopskaits Latvijā tik tiešām samazinās līdz ar iedzīvotāju kopskaita samazināšanos. VSAA publiski eksponētā datu rinda sākas ar 2001. gada janvāri, kad vecuma pensijas izmaksātas 512 787 cilvēkiem. 2022. gada janvārī no viņiem bija 436 590 cilvēki. Protams, ka nomiruši 21 gada laikā bija vairāki simti tūkstošu 2001. gada pensionāru, bet viņu vietā nākuši sākotnēji jaunākie cilvēki. Šādā paaudžu nomaiņas kārtībā vecuma pensionāru skaits sadilis par 76 197 cilvēkiem, kam atbilst -3628 cilvēki caurmērā gadā 21 gada garumā. Tajā skaitā pēdējie divi gadi ir kovidgadi, kas tiešām atšķiras ar pamanāmi augstāku mirstības intensitāti. Šomēnes apritējuši divi gadi, kopš 2020. gada 2. martā Latvijā diagnosticēts pirmais Covid-19 gadījums. Vēl tikai dažas dienas atlikušas līdz 3. aprīlim, kad tāda pati jubileja būs pirmajam nāves gadījumam. Toreiz nomirusi 99 gadus veca sieviete, ļoti uzskatāmi atklājot slimības mērķgrupu. Visu rakstu var izlasīt šeit:
