Tāds nu tas latvietis ir: mans nams, mana pils, kurā svešiem nebūs ielūkoties. Šo tendenci ļoti spilgti varam novērot pilsētu privātmāju rajonos. Īpašumi tiek iežogoti ar absolūti necaurredzamiem norobežojumiem – vispopulārākais ir dēļu žogs un biezi stādīta tūju rinda.
Par dzīvžogiem un to variācijām saruna ar daiļdārznieci, puķkopības un dārzu dizaina kursu vadītāju, Bulduru Dārzkopības vidusskolas pasniedzēju Mariannu Smonu.
Pilsētu privātmāju rajonos redzams, ka cilvēki ļoti sargā savu privātumu - nereti viss zemes gabals ir ieskauts ar žogu un augstu tūju sienu. Kā cilvēks var justies salīdzinoši nelielā teritorijā, ko ieskauj augsta sēta?
Mūsu komfortu dārzā var ietekmēt vairāki faktori, tajā skaitā skaņa, putekļi un garāmgājēju uzmanība. Ja mūsu ārtelpa, ko izmantojam atpūtai dārzā, ir vērsta pret intensīvi izmantotu ielu vai ceļu, kas rada šos blakusefektus, ir saprotama cilvēku vēlme radīt norobežojumus. Es neesmu tūju ienaidniece un atbalstu to izmantošanu dzīvžogos, taču mani novērojumi liecina, ka nereti cilvēki ar tūju stādīšanu pārspīlē. Ja tūju žogs ieskauj visu īpašuma perimetru, tad atrašanās šajā “būrī” nebūs komfortabla nedz cilvēkiem, nedz citiem augiem. Tūju ieskautā teritorijā ir minimāla gaisa apmaiņa - nenorit dabiskie procesi, un pietiekamā daudzumā nepieplūst svaigs gaiss, kas ir absolūti nepieciešams gan cilvēkam, gan arī augiem. Īpaši jutīgi ir augļu koki - slikta vēdināšana bieži ir cēlonis sēnīšu slimību attīstībai, kā arī samazinātai ražai. Arī cilvēkam veidojas neveselīga vide - karstā laikā un bezvējā veidojas augsts mitruma līmenis, kas pastiprina karstuma sajūtas.
Ar ko aizstāt tradicionālos tūju dzīvžogus?
Kā jau jūs pieminējāt, ļoti bieži tiek izmantotas tūjas, bet tā nebūt nav vienīgā skaista un funkcionāla dzīvžoga versija. Turklāt pēdējo gadu klimatiskie apstākļi ar atkārtotu un spēcīgu snigšanu, atkušņiem un spēcīgiem saliem bojā tūju izskatu. It īpaši cieš stabveida un konusveida tūjas, jo pie zariem pielīp smagais sniegs un maina to formu, kas pēc sniega nokušanas pilnībā neatjaunojas. Tūju veselību ietekmē arī ielu uzkopšanas darbi - ziemā ielas tiek kaisītas ar sāls un smilts maisījumu - tas mehanizētās kaisīšanas laikā nonāk ne tikai zemē, kas vēlāk bojā tūju sakņu sistēmu, bet arī uz skujām. Šajā pavasarī tūju bojājumus ļoti spilgti var novērot Jūrmalā, it īpaši gar maģistrālajām ielām. Faktiski jebkurš platlapu skuju koks, tajā skaitā tūjas un pacipreses, kas ir īpaši jutīgs pret pavasara saules apdegumiem, ir pakļauts nelabvēlīgu apstākļu ietekmei ne tikai īslaicīgi, bet uz vairākiem gadiem. Es uzskatu, ka tūju un citu platlapu skujkoku stādījumi piemērotāki ir klusos privātmāju ciematos, kur tos nepadraud intensīva satiksme un ielu kaisīšana.
Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, es iesaku padomāt par lapu koku dzīvžogiem. Jā, ziemā tiem lapu nav, bet mums ir jāpaskatās arī uz savu ikdienas ritmu ziemā. Varbūt šajā mājā vispār uzturamies tikai vasarā? Jāvērtē, cik bieži mēs ziemā vispār uzturamies dārzā, ko tur darām? Izvērtējot šos faktorus, bieži vien saprotam, ka necaurredzams žogs ziemā mums vispār nav nepieciešams, jo arī putekļu šajā sezonā ir mazāk. Lapu koki vasarā ļoti labi aiztur gan skatienus, gan skaņu, gan putekļus. Ja dzīvžogs tiek pietiekami bieži apgriezts, tad arī ziemā tas nebūs pilnīgi caurskatāms, jo būs izveidojies zaru režģītis - izveidosies tāds kā aizkars, kas aizturēs arī putekļus.
Kā izdarīt tā, lai garāmgājēji varētu redzēt manu dārzu, ko rūpīgi kopju, bet svešas acis netraucētu atpūtai?
Tas ir viegli atrisināms jautājums - piemājas ārtelpu var dalīt vairākās daļās - ielas pusē būs kopts priekšdārzs, kas redzams ikkatram, tad varam veidot augu stādījumus, kas atdala priekšdārzu no atpūtas zonas. Gar ielas malu iesaku veidot zemu - metru līdz pusotra metra augstu - lapu kokaugu dzīvžogu.
Kas ir piemērotākās kokaugu sugas šāda dzīvžoga veidošanai pilsētvidē?
Viens no piemērotākajiem lapu kokaugiem, kas aug jebkādā zemē, gan saulē, gan ēnā, blakus lieliem kokiem, pat bērziem, un ir izturīgs pret dažādiem vides apstākļiem, ir jāņoga (alpīnā vērene). To var griezt jebkurā laikā, un tieši tāpēc, ka tas ir ļoti pacietīgs augs, griešanu var veikt arī pilnīgi iesācēji. Arī tad, ja šo krūmu negriezīsiet, tas neizaugs augstāk par 1,5-1,7 metriem. Arī ligustri ir piemēroti un pieticīgi augi, kuri ilgi saglabā lapojumu un pavasaros agri saplaukst - nereti pat ziemā ligustri nezaudē visas lapas. Siltākās zemēs ligustri visu gadu ir ar lapām - pavasarī vecās nomaina pret jaunām un turpina zaļot. Jāpiemin arī grimoņi, kas ar savu krāsu priecē gan ziemā, gan vasarā. Vienīgais trūkums ir tas, ka grimoņi kā strauji augoši augi diezgan ātri noveco un ir nepieciešama to atjaunošana - veco zaru izgriešana. Pamazām dārzos ienāk vecās labās vērtības, piemēram, aronijas, kas arī ir skaists un piemērots dzīvžogu veidošanas materiāls.
Maigākā klimatā, galvenokārt Kurzemes pusē, piemēroti ir dižskābaržu dzīvžogi, kas ļoti labi pasargā no vējiem. Esam gandrīz aizmirsuši par liepu dzīvžogiem, taču tas ir ļoti skaists un piemērots dzīvžogu materiāls, kas turklāt ir ļoti izturīgs pret sāls ietekmi, tāpēc piemērots arī pilsētvidē.
Arī spožā klintene un vilkābele ir piemērotas dzīvžogu veidošanai, taču es šos augus neiesaku, jo tie bieži ir pakļauti saslimšanai ar bakteriālo iedegu - pret šo slimību zāļu nav. Būs ļoti žēl, ja gadiem audzētais dzīvžogs vienā gadā aizies bojā. Otrs aspekts, kāpēc privātmāju dzīvžogos nevajadzētu izvēlēties vilkābeli, ir tās ērkšķi - lai cik uzmanīgi mēs apgrieztu zarus, vienmēr pastāv risks, ka kāds ērkšķis paliks zemē. Ja tam uzkāpsiet ar pliku pēdu - nebūs patīkami. Savi mīnusi ir arī iecienītajām bārbelēm. Tas ir dienvidu augs un prasa saulainu vietu - pretējā gadījumā nekas skaists bārbeļu dzīvžogā nebūs. Jāņem vērā arī jau pieminētie ērkšķi, kas rada riskus bērnu un pat dzīvnieku pēdām, kā arī apgrūtina šo augu kopšanu, it īpaši tāpēc, ka bārbele ātri noveco un vajadzīga nokaltušo zaru izgriešana. Rēķinieties, ka bārbeļu dzīvžogs burtiski pievelk dažādus atkritumus - papīrīšus un plastmasas maisiņus, ko sanes vējš. Neapskaužu tos cilvēkus, kuriem šie atkritumi ir jāsavāc. Bieža izvēle ir ātri augošie fizokarpi, bet vienmēr ir jāatceras - kurš augs ātri aug, tas ātri noveco.
Vai varam miksēt tūju un lapu koku dzīvžogus?
Protams, varam un pat vajag! Vienīgais noteikums ir “sprādzes” izveidošana vietā, kur, piemēram, beidzas tūju dzīvžogs un sākas ligustru rinda. Savienojuma “sprādzi” var veidot jebkas cits vai tikai citādi kopts šo sugu augs vai augu grupa. Viens no piemēriem ir iestādīt interesantas formas skujkoku un kādu lapu koku, kā arī citu sugu augus. “Sprādze” ir nepieciešama, lai nerastos iespaids, ka pietrūka tūju un tālāk stādīju to, kas bija pieejams.
Dārzos paredzam atpūtas vietas ar ugunskuru un grilu, ko vēlamies pasargāt no vējiem un caurvējiem. Ar ko labāk tās norobežot?
Runājot par atpūtas vietu norobežošanu pret vējiem un cilvēku skatieniem, gribu vērst uzmanību uz augu izvēli. Tūjas satur ēteriskās eļļas, kas karstā laikā iztvaiko, un to tvaiki ir nedaudz toksiski, tāpēc nekādā gadījumā atpūtas vietu nevajadzētu ierīkot tiešā tūju tuvumā, jo ilgstoša uzturēšanās tūju izgarojumos var radīt veselības problēmas - nomirt nenomirsim, bet pie galvassāpēm gan tiksim. Vislabāko iespaidu uz veselību atstāj baltegles, parastie kadiķi, izņemot kazaku kadiķi, un priedes, pretēji tūju izgarojumiem šo koku ēteriskās eļļas ir veselīgas.
Varam izmantot arī lapainos kokaugus - tie var būt visdažādākie, taču arī šajā gadījumā jāvērtē šo koku smarža, piemēram, ziedošs ceriņš, abēlija vai jasmīns tieši blakus atpūtas vietai var radīt pārmērīgi spēcīgu smaržu.
Tikpat svarīga kā pasargāšanās no vēja ir ēnas radīšana. Šim mērķim ļoti piemērots ir valriekstu koks, kas augs salīdzinoši ātri, tam ir kupls un plašs vainags, kā arī atrašanās šī koka paēnā ir ļoti labvēlīga cilvēka veselībai. Ir vēl viens bonuss - valriekstu koka aromāts nepatīk odiem. Savukārt ātri augošo zīdkoku es neiesaku, jo tam ir daudz melnu, sīku augļu, kas nekontrolēti birs uz galvas, galda un traukos.
Ar visu iepriekš stāstīto vēlos pateikt - pirms stādīt dzīvžogu, vajadzētu rūpīgi pārdomāt, kādam mērķim tas kalpos, un izzināt augu labās un sliktās īpašības.
