Jau nākampiektdien, 27. maijā, Liepājā notiks sen gaidīts notikums – pārbūvi piedzīvojušās leģendārās koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atkalatklāšana ar koncertu “Atgriešanās”. Tajā plānota vēl kāda atgriešanās: uz skatuves citu starpā kāps arī grupa ar Liepājas saknēm – “The Hobos”. Ar Ralfu Eilandu pie mikrofona. Turklāt šī nebūs tikai ekskluzīva “hobosu” uzstāšanās, jo ar šo vokālistu grupa plāno savu darbību arī turpināt.
Grupas “The Hobos” pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta pašās beigās, bet savus ziedu laikus tā piedzīvoja gadsimtu mijā, kad klajā nāca tādi latvju rokmūzikas “zelta fonda” albumi kā “Numbvision” (1999) un “Perfect Solution” (2001), bet teju visa Latvija no galvas zināja hitus “She Sounds Like A Little Child”, “Christian (I’m Gonna Be)” un citus. Grupas pamatkodolu veidoja trīs profesionāli mūziķi - ģitārists Egons Kronbergs, basģitārists Mārtiņš Burkevics un bundzinieks Vilnis Krieviņš, kā arī absolūts “dabas bērns”, tīrradnis un talants Rolands Ūdris jeb Ūdrītis, kura harisma un dziesmu radīšanas prasmes “hobosus” pacēla nebijušos augstumos. Tiesa, brīžiem arī gremdēja, jo ar savu bohēmisko dzīvesveidu Ūdrītis nebija ieliekams nekādos rāmjos. Albums “Flashback Morning” (2002) ar superhitu “Walk All Night” arī tika uzņemts “uz urrā”, bet nākamajam ripulim “Radio Jah Jah” (2005) jau aplaudēja tikai aiz pieklājības.
Pēc šī albuma izdošanas un pagājušajā desmitgadē ik pa laikam “The Hobos” nometnē uzplaiksnīja dažādas aktivitātes, izskanēja runas par jauna albuma izdošanu un parādījās jauni gabali, mūziķi metās dažādos blakus projektos (“Maš Maš”, “U.K.” u.c.), bet 2015. gadā koncertzālē “Palladium” pat tika sarīkots vērienīgs grupas lielkoncerts. Taču visam svītru pārvilka traģiskais 2016. gada 17. janvāris, kad Ūdri sabrauca automašīna. Kopš tā laika mūziķis ir ratiņkrēslā, bet “The Hobos” kā dzīva un funkcionējoša muzikālā vienība būtībā tika jau norakstīta. Par laimi, pāragri - atlikusī trijotne nolēmusi turpināt, bet harismātiskā un trakulīgā Ūdra vietā pie mikrofona pieaicināts ne mazāk harismātiskais un ne mazāk trakulīgais (muzikālā nozīmē) Ralfs Eilands.
Izrādās, ka doma par “The Hobos” reanimēšanu trijotnes galvā virmojusi jau pasen. “Mēs par to bijām runājuši, taču kaut kā nebijām nonākuši līdz taustāmam rezultātam. Kopā taču ir radīts daudz mūzikas, kāpēc gan mēs nevarētu turpināt spēlēt to, ko kopā esam radījuši?!” retoriski vaicā Egons Kronbergs, “hobosu” ģitārists. “Nesen sanācām kopā, uzspēlējām, un - tik labi skan! Un, ja cilvēkiem skan labi kopā, tad likās, kāpēc gan turēt šo sveci zem pūra?! Jāspēlē! Paši nekādi baigie dziedātāji neesam, līdz ar to vajadzēja kādu dziedātāju, un Ralfs mums ļoti labi derēja.”
Jau iepriekš izskanējuši dažādi piedāvājumi, ka “eu, ņemiet sastāvā to un to, tas ir baigi labais!”, bet “The Hobos” vīri tiem nav piekrituši, savukārt doma par Ralfa piesaisti pašiem bijusi jau sen, “tikai nebijām nonākuši līdz tās konkretizēšanai”. Ar Ralfu Ūdrītis ar Egonu sapazinušies 2015. gada nogalē kabarē programmas iestudējumā. “Mēs ar Ūdri bijām divi hipiji, kas uz ģitārām spēlēja cilvēkiem pie ieejas,” to atminoties, smaida Egons. “Jau tolaik mēs “ietusējām” ar Ralfu, mums ar Ūdri viņš iepatikās kā tēls un kā dziedātājs, no viņa nāca forša enerģija. Kad notika TV24 rīkotais labdarības pasākums Ūdrim, tur piedalījās arī Ralfs un kopā ar mums uzspēlēja. Tas bija baigi forši, bet mums ilgu laiku nebija domas ņemt sastāvā kādu dziedātāju. Oriģinālais sastāvs ir oriģinālais sastāvs, par kuru vienmēr liekas, ka nekas labāks par to nevar būt. Taču - var būt citādāk! Un ne vienmēr ir jābūt labāk, dažkārt pietiek ar to, ka ir citādāk. Es domāju, ka šis būs tieši šāds gadījums. Bet - kas to lai zina, varbūt būs arī labāk!” prāto Egons.
Par Ralfa uzrunāšanu Egons saka “es pat nezinu, kurš no mums zvanīja - man liekas, ka Vilnis”, savukārt par šobrīd izveidojušos sadarbību ir ļoti apmierināts: “Mūs vieno ne tikai muzikālā lieta, bet arī enerģētiskā - viņš ir foršs cilvēks, kuram patīk rokmūzika, ar Ralfu ir ļoti viegli muzicēt, un līdz ar to arī pati mūzika rodas ļoti viegli.” Pašlaik jau ierakstīta arī viena jauna dziesma, kura tiks laista klajā mēneša beigās, un tapšanas stadijā ir vēl dažas. Stilistiski pārmaiņas nav plānotas. “Mums gan nemaz arī nebija viena konkrēta stila, spēlējām ļoti dažādu mūziku, bijām un esam ļoti raibi,” prāto ģitārists. “Protams, “The Hobos” mugurkauls nemainīsies, taču mūzika vienmēr ir mazliet eksperiments - domā vienu, bet beigās sanāk kaut kas pavisam cits.”
“The Hobos” plānos jau parādījušies arī pirmie koncertu datumi - 11. jūnijā Liepājas kultūras namā “Wiktorija”, plānota uzstāšanās arī Igo izveidotajā jaunajā festivālā “Knifs?” Bauskas Pilskalna parka estrādē jūlija sākumā, bet vēl “hobosu” kalendārā ierakstīti pasākumi 5. augustā vasaras amfiteātrī “Secret Spot” Rīgā, Sporta 2 kvartālā, un 27. augustā pie Cēsīm esošajā Dukuru rančo. “Ideja [par “The Hobos” atjaunošanu] dzīvo kopš aprīļa sākuma, un pa šo īso laiku mums jau ir parādījušies koncerti, organizēsim tos vēl. Kad Ralfs ierakstīja sociālajos tīklos, ka mēs tagad kopā spēlēsim, cilvēki uzreiz pavilkās - o, forši! Radās sajūta, ka klausītāji mūs tiešām grib dzirdēt, un tas ir ļoti pozitīvs moments. Tas iedvesmo!”
Sarunā ieminoties “jūs trīs un Ralfs”, Egons momentā pārtrauc: “Nē, nē, mēs esam četri! Ūdris arī ir grupā!” Un papildina: “Tas nenozīmē, ka Ralfs tagad ir mūsu grupas sastāvā. Mēs esam “grupa “The Hobos” plus Ralfs”.”
Protams, gluži loģiski prasās jautājums, kā uz savu aizvietošanu pie grupas mikrofona skatās Ūdris, vai viņam to vispār kāds ir pateicis? “Jā, Mārtiņš ar Ūdri runāja, un viņš teica “mhm” un “mhm” - vārdu sakot, atbalstīja mūsu izvēli, un viss ir “cool”!” smaida Egons. “Man negribas tā teikt, bet… Beigu galā grupa “The Hobos” taču nav tikai Ūdris. Protams, mēs spēlēsim viņa dziesmas, tāpēc bija nepieciešams viņa akcepts, bet, ja tā loģiski padomā, kāds gan viņam no tā varētu būt sliktums?! Viņš ir kā ceturtais grupas dalībnieks, [par koncertiem] saņems honorāru, ienāks arī autortiesību nauda [par dziesmu atskaņošanu].” Respektīvi - Ūdrītis no grupas lietām netiek atstumts.
Par Ūdrīša gaitām ik pa laikam tiek vēstīts masu medijos, taču diemžēl atlabšana notiek ļoti, ļoti lēnām. “Es ar viņu sazinos, bet… Ļoti reti,” mazliet negribīgi atzīst Egons. “Man ar viņu ir ļoti grūti kontaktēties. Cilvēcīgi grūti. Zinu, ka Uldis [Rudaks] pie viņa biežāk aizbrauc, vēl daži, bet es… Es nevaru. Tas noskaņojumā rada baigo “gruzonu”. Man viņš vienmēr ir bijis cilvēks, ar kuru bijusi ļoti laba mentālā saikne, mēs vienmēr esam varējuši ļoti labi saprasties gan muzikālajās, gan sadzīves lietās kopumā. Viņš ir cilvēks, kurš vienmēr ir sapratis mani un kuru vienmēr vismaz centies saprast esmu es - lai gan Ūdri saprast bija un ir ļoti grūti. Esmu ļoti kautrīgs cilvēks, bet agrāk biju vēl kautrīgāks, pat par sevi nepārliecināts, un tieši Ūdris mani savulaik iedrošināja: “Vecīt, tev taču ir baigais talants, tu esi superīgs ģitārists!” Tas ir ļoti labi, ka kolēģis tā pasaka, jo mūziķiem šī atzinība tomēr reizēm ir ļoti vajadzīga. Un tieši tāpēc man šobrīd cilvēcīgi ir tik grūti.”
Interesanti, ka Egons Kronbergs, Mārtiņš Burkevics un Vilnis Krieviņš ir tik dažādi cilvēki, cik vien dažādi var būt, taču uz skatuves ir kā vienots veselums. “Tur jau tā lieta!” piekrīt Egons. “Mēs esam atšķirīgi cilvēki, mēs spēlējam katrs savā manierē, mēs pat klausāmies atšķirīgu mūziku, taču mūzikā tas nospēlē pilnīgi pretēju lomu, jo viss teicami līmējas kopā un beigās sanāk ļoti laba mūzika!”
Protams, šobrīd “The Hobos” jāaudzē bieza āda, jo būs klausītāji, kuri priecāsies par grupas atgriešanos, bet būs arī tādi, kuri nīgrosies, ka “šie te jau tikai grib uz veciem lauriem gulēt un piķi kāst, cik var spēlēt savas vecās dziesmas” utt. “Ar to jārēķinās, tā pilnīgi noteikti būs,” tam piekrīt Egons. “Un arī Ralfam jārēķinās, ka viņu salīdzinās ar Ūdri, bet mūs visus - ar to laiku “The Hobos”. Taču, tici man, būs labi! Jo tas viss skan forši!” Ticam, Egon, ticam!
