Kas jums pirmais nāk prātā, dzirdot vārdu „Pilzene”? Domāju, lielākā daļa noteikti atbildēs – alus! Un tālu no patiesības tas nav. Pilzene ir Čehijas alus darīšanas sirds un dvēsele. Taču Pilzenē ir daudz kas vairāk ko apskatīt, pa ceļam noteikti arī baudot kādu garšīgu alu.
Pilzene ir ceturtā lielākā Čehijas pilsēta, kam 2015. gadā bija Eiropa kultūras galvaspilsētas statuss, līdz ar to tā ir skaisti uzposta. Pilzenes vecpilsētas pašā sirdī noteikti nepaiesiet garām gotikas stilā celtajai Svētā Bartolomeja katedrālei, kas lepni slejas plašā Republikas laukuma centrā. Apkārt laukumam esošās ieliņas ir lēnas pastaigas vērtas, jo Pilzenes vecpilsēta lepojas ar daudziem renesanses un baroka stila namiem. Nevarēju nepamanīt līdzību ar mūsu Rīgu, varbūt tāpēc viss šķita tik mīļš un pazīstams.
Apkārt centram kādreiz bija nopietns nocietinājumu mūris, no kura palikusi vairs tikai neliela daļa, toties tagad mūra vietā apkārt vecpilsētai vijas parku josla, kur siltos vasaras vakaros var veldzēties koku paēnā un baudīt kādu putojošu alus kausu neskaitāmajos krodziņos. Pilzenieši ir pārliecināti: viņiem uz vienu iedzīvotāju ir vairāk krodziņu nekā visiem citiem eiropiešiem. Un nav jau brīnums - dzert alu ir ikviena čeha svēts pienākums, sevišķi čehu alus dzimtenē Pilzenē.
Tā staigājot, ieraudzīsiet gan skaisto neorenesanses stilā celto teātra ēku, gan Lielo sinagogu. Mums mazliet nepaveicās, jo šobrīd tā bija slēgta restaurācijai, bet tā ir viena no lielākajām sinagogām Eiropā, tāpēc noteikti ir apmeklējuma vērta.
Dienās, kad apmeklējām Pilzeni, pilsētā notika ielu mūzikas un mākslas festivāls, kas tā arī saucas - „Festivāls uz ielas”. Nedēļas garumā visā pilsētā uz vairākām skatuvēm pilsētas viesi un iedzīvotāji varēja baudīt dažādu mūziku un citus priekšnesumus, ko arī mēs labprāt darījām.
Nezinu, mums paveicās vai čehiem ir tāda gaume, bet visas mūzikas grupas bija tieši rokgrupas. Īpašu sajūsmu mūsu grupas kolēģei no Amsterdamas izraisīja grupa ar nosaukumu „The Amsterdam Hamster”, žēl tikai, ka neizdevās noskaidrot, no kurienes tāds nosaukums.
Katru gadu oktobra pirmajā nedēļas nogalē Pilzenē notiek plašs alus festivāls, tajā kopā ar alus baudīšanu ir arī plaša mūzikas un mākslas programma. Tāda kā alternatīva Vācijas Oktoberfestam, bet, ņemot vērā, ka vācieši izziņoja alus cenu celšanos, varbūt ir vērts baudīt tikpat labu alu par krietni patīkamākām cenām un tikpat labā kompānijā, bet Čehijā!
Taču ne tikai alus baudīšanas dēļ ir vērts apmeklēt Pilzeni. Pilsētā var aplūkot mākslu un skaistos Ādolfa Losa veidotos interjerus. Ādolfs Loss dzimis Brno 1870. gada 10. decembrī. Viņš mācījās Karaliskajā Valsts rūpniecības skolā Liberecā un pēc tam Drēzdenes Tehniskajā universitātē, no kurienes pēc trim gadiem pārcēlās uz ASV. Pēc atgriešanās Eiropā 1897. gadā viņš Vīnē izveidoja savu darbnīcu.
Ādolfs Loss tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem modernisma pārstāvjiem arhitektūrā. Laikā, kad arhitektūrā valdīja jūgendstils, savā slavenākajā darbā „Ornaments un noziegums” viņš vērsās pret jebkādiem mākslīgiem dekoratīviem elementiem un savos veidotajos interjeros atbrīvoja ēkas no tolaik populārajiem jūgendstila kruzuļiem. Nevajadzīgu dekorāciju vietā viņš pievērsa uzmanību interjera iekārtojumam.
20. gadsimta sākumā Pilzene bija attīstīta rūpniecības pilsēta, un tās turīgie ebreju iedzīvotāji nolīga Ādolfu Losu, lai viņš izveidotu jaunu un modernu interjeru viņu plašajos dzīvokļos. Zināms, ka līdz karam Ādolfs Loss paspēja iekārtot vismaz 13 dzīvokļus Pilzenē. Patlaban ir daļēji saglabājušies tikai astoņi interjeri. Ņemot vērā to, ka Losa iekārtotie interjeri lielākoties piederēja ebrejiem, tie daudz cieta gan 2. pasaules kara laikā, kad pilsētu okupēja vācu karaspēks, gan arī komunistu režīma laikā, kad dzīvokļi tika pārveidoti birojos vai sadalīti mazākos dzīvokļos, bet elegantās Losa veidotās mēbeles iznīcinātas.
Vairākus viņa veidotos un patlaban atjaunotos dzīvokļus ir iespējams apskatīt arī Pilzenē. Apskatījām tikai vienu no viņa veidotajiem interjeriem, bet, ja rastos iespēja, noteikti apskatītu visu, ko Pilzene piedāvā, jo, par spīti tam, ka šis interjers bija veidots 20. gadsimta sākumā, tas joprojām šķita skaists un apdzīvojams. Nebija tās ierastās muzeja sajūtas, kas pārņem šādos atjaunotos interjeros.
Pilzenē ir iespējams organizēt ekskursiju pa visiem apskatei atvērtajiem Ādolfa Losa veidotajiem interjeriem - https://www.adolfloosplzen.cz/en/
Taču, runājot par Pilzeni, nevar īpaši nepieminēt alu. Alu Čehijā darināja jau izsenis, kā nu kurš mācēja. Taču ne vienmēr tas bija baudāms un droši lietojams uzturā, tāpēc pilsētas saimniekiem tas kādā brīdī apnika, un šāda alus patvaļa beidzās ar to, ka 1838. gadā pilsētas galvenajā laukumā tika izlietas 36 alus mucas, jo tas tika atzīts par bīstamu veselībai.
1842. gadā Pilzenes saimnieki uzaicināja aldari no Bavārijas - Josefu Grollu, kurš iemācīja čehiem darināt pirmo lāgera tipa alu. Alus tika darināts tikai no vietējām izejvielām, kas tika savāktas turpat Pilzenes apkārtnē. Alus sanāca tik garšīgs, ka pārsteigts bija arī pats aldaris. Šis alus momentāni guva milzu panākumus Pilzenes sabiedrībā un drīz vien arī visā valstī. Vietā, kur tālajā 1842. gadā saražoja pirmo „lager” tipa alus mucu, alu darina joprojām. Tā ir pasaulslavenā alus darītava „Pilsner Urquell”.
Ja esi aizbraucis uz Pilzeni un neesi bijis alus darītavā, tu neesi bijis Pilzenē vispār. „Pilsner Urquell” ir lielākā alus darītava Čehijā. Alus darītavā tiek organizētas ļoti interesantas ekskursijas, kur uzzināsiet gan par alus darīšanas vēsturi, gan par tehnoloģijām, kuras izmantotas agrāk un tiek izmantotas patlaban. Īpaša pieredze bija nobaudīt pēc senajām tehnoloģijām darināto alu, kas tika radīts tieši tāpat kā pirms 180 gadiem. Apiņu rūgtums, saldenās putas un mazliet duļķainā zeltainā krāsa lika alus cienītāja garšas kārpiņām dejot no prieka.
Bez alus Čehija tiešām nav iedomājama. Čehi paši lepojas, ka alus patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju viņi apsteidz pat vāciešus, tāpēc nav brīnums, ka alus krodziņus redzēsiet vai ik uz stūra.
Visvairāk mani pārsteidza tas, ka čehiem ir pat vairāki alus ieliešanas veidi, un katram ir nosaukums. Piemēram „MLIKO” (piens) - tas ir alus, kas kausā sastāv tikai no putām, to esot iecienījušas tieši sievietes, jo tad alus neesot tik rūgts. Vai „ŠNYT” - tas ir lielajā alus kausā ieliets mazais alus tilpums, bet tas sastāv no vismaz puses putu. Tas esot paredzēts tad, ja negribi lielo alus kausu, bet pirms iešanas mājās tomēr vienu maziņo vēl gribas. Lielākoties alu kausā lej ar kārtīgu putu cepuri, un pat tam ir savs nosaukums - „HLADINKA”.
Pie alus prasās arī kāda uzkoda vai kārtīga čehu tradicionālā maltīte. Mēs to baudījām vecākajā pilsētas restorānā „U Salzmannu”, kas viesus cienā jau kopš 1637. gada. Simpātisks krodziņš ar savu īpašo vēstures auru.
Kad vēders pilns, ir vērts arī doties ārpus Pilzenes apskatīt skaisto apkārtni. Nepilnas stundas brauciena attālumā atrodas baroka pērle - Manetina pils. Tā bija Lazansku dzimtas rezidence, kas tika skaisti atjaunota pēc ugunsgrēka 18. gadsimtā. Ģimene to arī krietni palielināja. Patlaban tur ir ierīkots muzejs, kurā var apskatīt 18. gadsimta interjeru un izzināt daudzas Čehijas vēstures lappuses.
Ja dosieties tālāk, nonāksiet Plasi klosterī, kas patlaban kalpo tikai kā muzejs. Taču ekskursija pa to sniedz nelielu ieskatu kādreizējā klostera dzīvē. Un, protams, neiztrūkstoši - aplūkojam arī klostera alus darītavu, kur iespējams nobaudīt kādu no vietējām alus šķirnēm.
Čehi nav ļoti reliģioza tauta, salīdzinot ar saviem kaimiņiem poļiem, tāpēc daudzas reliģiskās nozīmes celtnes šobrīd kalpo kā muzeji, arī turpat netālu esošā svētceļojumu vieta Mariánská Týnice, kas, manuprāt, vairāk izskatījās pēc kārtīgas muižas, nevis mūku dzīvesvietas. Šobrīd arī tur ir muzejs, taču ēkā ir atjaunota baznīca, kur notiek kāzas.
Secinājām, ka ar to mums pilnīgi pietika ar arhitektūras aplūkošanu, tāpēc devāmies uz vienu no daudzajiem reģionā esošajiem kempingiem. Čehi - tāpat kā mēs - kovidlaikā sāka īpaši daudz braukāt pa savas valsts skaistākajām vietām un baudīt dabas priekus turpat mājās.
Mūsu kempings atradās Berunkas upes krastā. Šis Čehijas reģions ir ļoti bagāts ar upēm. Arī šī upe bija plaša, mierīga un ļoti piemērota laivošanai, mazliet atgādināja mūsu pašu Gauju, tikai vietām krasti bija daudz augstāki. Zinātāji stāstīja, ka vasarās visi upes kempingi esot tik pilni, ka vietas jārezervē iepriekš. Arī augusta beigās, kad tur apmetāmies mēs, laivotājus satikām ļoti daudz un ar visdažādākajiem peldlīdzekļiem.
Čehija ir ļoti skaista zeme ar interesantu vēsturi un nebeidzamiem alus krājumiem, kuru noteikti ir vērts iepazīt vairāk par galvaspilsētas apmeklējumu. Pilzenes reģions ir bagāts ar arhitektūras pieminekļiem, skaistu dabu un atvērtiem cilvēkiem, kuri lepojas ar savu valsti un tradīcijām, tāpēc atliek vien kāpt mašīnā un doties to visu iepazīt! Ja vēlies uzzināt ko vairāk par vietām, ko apmeklēt un izbaudīt Pilzenē un ap to, apmeklē vietnes https://www.visitpilsen.eu/ un https://www.turisturaj.cz/
