Nākamnedēļ, no 5. līdz 8. jūlijam, risināsies starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi” – jau 23. reizi. Ik pa četriem gadiem tam iegadās iekrist dziesmu un deju svētku laikā, taču organizatori par to nebēdā – skatītāju un klausītāju pietikšot visiem!
“Rīgas ritmi” zināmā mērā ir fenomens - šis festivāls norisināsies jau 23. reizi un kopš 2001. gada nav izlaists ne reizi (!), pat neskatoties uz visām pandēmijas laika šausmām. “Ir tāds teiciens, ka vislabākā medicīna ir laba mūzika,” to smaidot komentēja festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns. “Varbūt pat pateicoties festivālam “Rīgas ritmi”, mums izdevās vieglāk pārkāpt pāri pandēmijai. Festivāla tradīcija tiek turpināta, jo labi apzināmies, ka apstāties nedrīkst.”
Lai gan šis improvizācijas, džeza un globālās mūzikas pasākums arī šogad var lepoties ar skaļiem starptautiskajiem vārdiem (uzreiz nāk prātā “Rīgas ritmi ‘2022”, kas lika trumpī “Modern Standards Supergroup” jeb Billy Cobham, Randy Brecker, Bill Evans, Niels Lan Doky un Linley Marthe uz vienas skatuves - tas tikai bija kaut kas!), šoreiz par galveno un centrālo notikumu tiek piesaukts Raimonda Paula un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” kopkoncerts Rīgas Doma dārzā, kas notiks piektdien, 7. jūlijā. “Gan estētiski, gan arī akustiski un mākslinieciski ļoti patīkamā vietā,” uzsvēra Briežkalns. “Šis koncerts būs Maestro jaunā projekta “Dziesmas bez vārdiem” prezentācija. Šis projekts mums prasīja pusotru gadu - kā pērn janvārī sākām, tā tikai tagad finalizējām. Tā ir britu komponista un aranžētāja Kalama Eu (Callum Au) aranžēta 12 skaņdarbu programma, un mūsu skatījumā tas ir ļoti vērtīgs un vēsturē paliekošs projekts, kas tiks izdots arī kompaktdiskā un vinila platē. Tas festivālam ir liels notikums!”
Skaidrs, ka te uzreiz jādod vārds pašam Maestro, kuram pēc vārda nekad nav bijis kabatā jāmeklē - atliek vien citēt. “Man ir prieks runāt par šā brīža situāciju, kā pie mums attīstās instrumentālā mūzika, lai gan klausītāju skaits, protams, joprojām nav tāds, kādu varētu vēlēties. Taču mums ir izaugusi vesela paaudze lielisku jauno mūziķu - es runāju tieši par džeza līniju. Vienubrīd jau likās, ka džezs sāk iznīkt, taču tagad ir ļoti daudz interesantu pasākumu,” prāto Raimonds Pauls.
“Kas attiecas uz programmu, kurā piedalīšos es, tad tā vairāk ir demonstrācija tam, ko var izdarīt labi aranžētāji, kas paši piemeklē melodijas un pārliek to stīgu skanējumā. Tajā ir kaut kāda romantika. Man drusciņ ir bažas par to, kā tas skanēs ārā, bet ierakstā skan ļoti labi. Tie ir augstas klases aranžētāji, kas to ir paveikuši - angļu speciālisti. Dod dievs, lai izdotos āra apstākļos panākt tādu apskaņošanu, lai radītu vajadzīgo akustisko skanējumu. Klavierēm gan tur nav īpaši daudz kur izspēlēties - tad nu es tur sēžu un varu to visu izdarīt arī ar vienu pirkstu, jo ir jānospēlē tieši melodijas, nevis jārāda sava virtuozitāte. Šo mūziku varēs uzlikt vakarā pēc koncerta: paņem pudeli konjaka - var paņemt arī vairāk! - un tad sēdi mājās un klausies,” jokoja Maestro.
“Nopietnāk runājot, tas bija diezgan sarežģīts ieraksts. Paldies diriģentam [Normundam] Šnē, kas strādāja ar mūsu stīdziniekiem. Pa ilgiem laikiem redzēju, ka mūsu vijolnieki strādā ar tik milzīgu atdevi! Es pats negribu šo ierakstu vērtēt, bet tie, kas klausījās, saka, ka neesot slikti - redzēsim, kā uz to reaģēs publika. Bet, ja nu man ar šo programmu galīgi neies, tad viena programma man vienalga ir, kas visu laiku iet “uz urrā” - kopā ar Andri Keišu, kurā ir parodijas par mūsu izcilajiem dziedātājiem, kur mēs varam par viņiem pasmaidīt. Tā gan vairāk ir atpūtas programma, bet arī šādas programmas cilvēkiem ir vajadzīgas.”
Protams, džeza un vienkārši labas mūzikas pārzinātāji festivāla programmā atradīs daudz pazīstamu vārdu: kubiešu dziedātāja un vijolniece Jiliana Kanjizaresa (Yilian Cañizares) ar “Resilience Trio”, franču-itāļu ģitārists, mutes harmoniku spēlētājs un dziedātājs Čārlzs Pasi (Charles Pasi), Dānijā pierakstītais flamenko ģitārists Jākobs Gurēvičs (Jacob Gurevitsch) ar savu trio u.c. Starp citu, šie mūziķi pasniegs arī meistarklases Latvijas Radio 1. studijā, kas turklāt būs bezmaksas, bet to dalībnieki saņems ielūgumus uz vakara koncertiem.
Koncerti Rīgas Doma dārzā norisināsies 6. un 7. jūlijā, bet mākslas centrs “Noass” AB dambī uz festivāla koncertiem gaidīs ciemos 7. un 8. jūlijā, kad tur darbosies ļoti demokrātiskā “Jersika Stage”. Izdevniecības “Jersika Records” vadītājs Mareks Ameriks stāstīja, ka abās dienās pirms koncertiem būs iespēja noskatīties arī dokumentālo filmu par pašu pirmo džeza festivālu Latvijā 1962. gadā, kas risinājies kaut kur Mūkusalas ielā un kurā piedalījies arī Raimonds Pauls (“Skaidrā es tur noteikti nebiju…” momentā iestarpināja Maestro). Izskatās, ka šo filmiņu nudien nedrīkstēs palaist garām!
“Jersika Records” festivālā “Rīgas ritmi” piedalīsies jau trešo gadu un šoreiz augstvērtīgas lokālās mūzikas cienītājiem piedāvās Kārļa Auziņa trio uzstāšanos, kam pirmajā koncertvakarā sekos ballīte kopā ar daudzpusīgo vibrofonistu Miķeli Dzenušku un viņa grupu “Uzvaras bulvāris”. Savukārt otrajā dienā uz “Jersika Stage” uzstāsies īpatnējs projekts “M.A.S.A.” taustiņinstrumentālista Rūdolfa Macata vadībā, pievienojoties domubiedriem - Kārlim Auziņam, Elīnai Silovai un Ivaram Arutjunjanam. “Tas būs improvizēts muzikālais ceļojums ar sintezatoriem, balss efektiem, saksofonu un bungām,” šo programmu raksturoja Mareks Ameriks.
Programmu noslēgs Tallinā dzīvojošā amerikāņu trompetista Džeisona Hantera (Jason Hunter) projekts “Baltic Quartet”, kas pirms diviem gadiem ierakstīja albumu, piedaloties arī mūsu pašu “Hammond” ērģeļu spēlētājam Atim Andersonam un lietuviešu bundziniekam Augustam Baronam. “Rīgas ritmos” lietuvieša vietā bungas gan visticamāk spēlēs mūsu Kaspars Kurdeko, taču rudenī klajā nākošās plates “ImagiNation” programma tiks godam prezentēta šā vai tā.
Nobeigumā - kāpēc tik daudz goda “Rīgas ritmiem”, kuros skanošā mūzika pilnīgi noteikti nepulcēs tādus interesentu pūļus, kā jūlija vidū Lucavsalā notiekošais “Positivus Festival” un pat ne daudzskaitlīgie repa pasākumi? Tāpēc, ka katram mūzikas cienītājam ir ieteicams kaut reizi aizdoties uz “Rīgas ritmiem”, lai novērtētu šajā festivālā valdošo brīvo un nepiespiesto improvizācijas gaisotni, un tās izjušanai absolūti nav nepieciešamas kādas iepriekšējas zināšanas džezā vai citos elitāros mūzikas žanros. To apskatnieks var apgalvot pilnīgi droši - vadoties pēc sava personīgā piemēra.
