“Supernovas” sensācija "24. avēnija" beidzot izdevusi sen solīto debijas albumu

© Publicitātes foto

Šonedēļ Tallinas kvartāla “Angārā” uz sava debijas albuma ieskaņas brīvkoncertu aicināja “24. avēnija” – grupa, par kuru vēl šā gada sākumā zināja tikai retais, taču kas gandrīz aizbrauca uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Liverpūlē. Nu labi, tas ir pārspīlējums, taču tālu līdz tam nebija, jo nacionālajā atlasē šis duets ieņēma goda pjedestāla trešo pakāpienu.

Atnāca, ieraudzīja un gandrīz uzvarēja

Kaut kādā mērā “24. avēnija” latvju mūzikā ir fenomens. Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē jeb “Supernovā” viņi ieradās praktiski nevienam nezināmi un no nekurienes, taču droši paziņojot, ka tobrīd strādā pie sava debijas albuma. Lai gan šķita, ka izkļūšana no pusfināla viņiem būs grūti piepildāms mērķis, “avēnija” tika finālā, turklāt vēl kā - beigu galā duets ierindojās trešajā vietā, zaudējot tikai “Supernovas” neapstrīdamajiem favorītiem “Sudden Lights” un Patrishai! Albuma izdošana gan mazliet aizkavējās, taču tagad defekts ir pārvērties par efektu, jo grupas debijas lieldarbs “5. bāze” ir nācis klajā akurāt tajā laikā, kad izsludināta pieteikšanās “Supernovas” dziesmu konkursam, un tātad daudziem atkal būs iemesls atminēties par šo grupu, bet viņiem būs jaunumi, ko likt priekšā klausītājiem.

Īsumā par to, kas tad ir “24. avēnija” - tas ir duets, kura sastāvā ir Ernests Vīgners un Kārlis Grīnbergs. Plašākai auditorijai nezināmi vārdi? Jā, taču profesionāli čaļi: Ernests skolojies džeza klavieru spēlē Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, bet Kārlis apgūst džeza bungu spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Grupa darbību uzsāka 2022. gada augustā, kad prezentēja savu pirmo singlu “Meitene no pilsētas”, taču lielāko atpazīstamību izpelnījās pēc jau minētās piedalīšanās šī gada “Supernovā” ar singlu “You Said”. Albumā gan visas dziesmas ir latviski, tāpēc eirogabalam tur nebūtu vietas.

Ar mazvērtības kompleksiem “avēnija” neslimo

Publicitātes foto

Kopumā “5. bāzē” iekļauts ducis kompozīciju, tostarp jau pērn singla formātos izdotās “Meitene no pilsētas” (pārmiksētā versijā) un “Jau atkal”, bet, par laimi, te nav manāms šā gada singls “FBI (atdod naudu)”, kas paguva pieriebties jau “Angārā”. Albuma prezentācijas pasākumā tandēms savā uzvedībā neatgādināja kautrīgus debitantus, bet daudz pieredzējušus un nobriedušus profesionāļus ar iespaidīgu CV, kuri ieradušies Tallinas kvartālā tieši no Glastonberijas vai vismaz “Prāta vētras” koncerttūres iesildīšanas. Uz skatuves “24. avēnijai” pievienojās arī ģitārists Mikus Ģērmanis (spēlē arī pie Arta Dvarionas viņa jaunajā projektā “Lapsene”), perkusionists Ansis Grīnbergs, trompetisti Bruno Ančāns un Mārtiņš Zujs, kā arī trombonists Matīss Vikmanis, bet pie mikrofona epizodiski parādījās arī Katō, Wiesulis un Edavārdi - katram varētu novēlēt tādus viesmūziķus! Tāpat kā katram tik spiedzošu un atbalstošu publiku (lai arī gados pajaunu). “Pašam grūti aptvert notikušo! Piepildīts Tallinas kvartāla “Angārs” otrdienā un pūlis, kurš jau tajā pašā [albuma iznākšanas] dienā zina katrai dziesmai vārdus! “Crazy”! Es neatceros, kad es vēl būtu tik ļoti izbaudījis kādu uzstāšanos! Jau mēnešiem ilgi mēģinātā un gatavotā programma bija tik ļoti iegājusi rokās, ka koncertā varēju pilnībā atslēgties un iegrimt neaprakstāmās sajūtās,” priecājas Kārlis.

Jau minētie viessolisti koncertā nebija ieradušies nejauši, jo šī trijotne (vēl arī Edgars Bāliņš, Xantikvariāts, Adams, Gita Laimīte) piedalījušies arī albuma ierakstā. Kā vēsta “24. avēnijas” atbalsta komanda, “albums ir grupas ilgi izstrādāts projekts, kurš beidzot sasniegs dienasgaismu arī plašākai publikai”, kamēr pats producentu un mūzikas izpildītāju duets sit pie krūts un sola: “Mēs noteikti atšķirsimies!” Un vēl: “Grupas mūzikā ir apvienoti ļoti daudzi mūzikas stili, padarot “24. avēnijas” skanējumu unikālu, tādēļ katrs klausītājs ieklausoties, neatkarīgi no savas mūzikas gaumes, atradīs kaut ko sev tuvu.”

Kā no 70.-80. gadiem reinkarnējušies

Tam, ka “grupas mūzikā ir apvienoti ļoti daudzi mūzikas stili, padarot “24. avēnijas” skanējumu unikālu”, var piekrist, bet var arī nepiekrist. Apvienoti tiešām ļoti daudzi stili, tomēr uzreiz rodas arī asociācijas - ar popularitāti jau guvušo grupu “Rīgas modes”, kuras panākumi, cita starpā, ir tikpat grūti izskaidrojami. Vēl jūtamas spēcīgas ietekmes no fanka un soula (šķiet, puiši klausījušies “ODIS”), arī no 70.-80. gadu estrādes mūzikas, ko paspilgtina taustiņnieka ansambļa “Modo” vai “Eolikas” laiku cienīgās ērģelītes utt. Nu jā, tātad nav melots, ka “katrs klausītājs ieklausoties, neatkarīgi no savas mūzikas gaumes, atradīs kaut ko sev tuvu”.

Apskatnieks ieklausījās un tiešām atrada. Dīvainā kārtā par šo atradumu kļuva diezgan pamuļķīgā dziesma “Matus kārto” ar lipīgo piedziedājumu par čiepu, kas kārto matus, un kas, kā bija novērojams koncertā, gluži labi iet pie sirds arī “24. avēnijas” faniem. Nav ne vainas arī “Meitenei no pilsētas” un skaistajai “Kad saule riet”, savukārt ar dziesmu “Laika zonā” grupa varētu iesildīt “Citu zēnu” priekšnesumus.

Pats labākais gabals albumā gan ir “Persiešu paklājs”, taču tas vairāk nolasās nevis kā “24. avēnijas” kompozīcija, kurai piedziedājis Wiesulis, bet kā Wiesuļa dziesma, kurai piespēlējusi “24. avēnija”. Savukārt ar “Nevaru klusībā” ir pilnīgi pretēji - nav skaidrs, kāpēc kā viesmūziķe pieaicināta Katō, ja šīs dziesmas labākā daļa ir Kārļa enerģiskais bungu solo, kas koncertā vispār bija dievīgs, bet Katō vietā varētu būt jebkura vai arī nebūt neviena.

Pēc gadiem varētu saņemt “Zelta mikrofonu”

Diemžēl darvas karošu šajā saldumu burkā ir pārāk daudz, un pirmām kārtām tas attiecas uz tekstiem. Skaņdarbs “Vakuuma radio” laikam domāts kā uzjautrinošs un smieklīgs, un, ja kādam tā nešķiet (kā šo rindu autoram, piemēram), to var norakstīt uz faktu, ka Edgara Bāliņa humora izjūta nav katram domāta. Savukārt dziesma “Jau atkal” ar tekstu “Es esmu ļoti, ļoti stulbs / Un šodien baigie sūdi būs / Vakar biju citā planētā / Bet šodien jāatgriežas uz zemes” šķiet kaitinoša tikai līdz brīdim, kad tiec pie dziesmas “Zemeslode apstājās” klausīšanās - katrs pats var mēģināt saskaitīt, cik reižu tajā atkārtoti nosaukumā minētie vārdi, apskatniekam aptrūkās pacietības… Ja kaut kad tiks rīkots konkurss par kaitinošākajiem un tracinošākajiem dziesmu tekstiem, “avēnija” var droši tam pieteikties, jo konkurentu viņiem nebūs daudz.

Taču ir labas ziņas: apskatnieks pirms vairākiem gadiem līdzīgi norakstīja arī “Rīgas modes”, taču šī grupa pat saņēmusi Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” par 2021. gada labāko albumu, pieaudzējot savu fanu pulku līdz gluži vai nepiedienīgiem apmēriem. Tātad arī “24. avēnijai” ir visas iespējas.

Svarīgākais