"Pienvedēja piedzīvojumi" filmā atskatās uz pagātni, bet koncertos raugās nākotnē

© Una Frīdemane

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē pirmizrādi piedzīvojusī režisora Jāņa Orbidāna dokumentālā filma par grupu “Pienvedēja piedzīvojumi” nekomerciālās mūzikas cienītājiem ļaus gremdēties atmiņās un sajūtās par to, kā bija tolaik, 90. gadu vidū, taču paši “pienvedēji” uz veciem lauriem sēdēt negrasās un virzās tālāk – uz savām 30 gadu jubilejas svinībām, kuru kulminācija būs 2024. gada rudenī.

Latvju mūzikas fenomens 30 gadu garumā

Ja tā aizdomājas, tad grupa “Pienvedēja piedzīvojumi” latvju mūzikā ir fenomens - vienkārši trīs čaļi no mazpilsētas Sabiles sadomā spēlēt skaļu un trokšņainu rokmūziku, ar to izsitoties līdz līgumam ar varenajiem “Mikrofona ierakstiem”, vairākiem albumiem CD formātā un pāris vinila platēm, kā arī panāk to, ka par viņiem ir vērts uzrakstīt grāmatu un radīt dokumentālo filmu! Apskatnieka atmiņā ir iestaigāšana veikalā “Desants” (tas savulaik atradās ēku Lāčplēša ielā iekšpagalmā, kas vairāk zināms kā Jaunā Rīgas teātra atrašanās vieta), kur varēja iegādāties “PP” kasetītes ar albumiem “Gumijas līme” (1994) un “Nelaiks” (1995) - tolaik nevarēja pat iedomāties, ka šo grupu kādreiz varēs redzēt TV un/vai uz lielajām skatuvēm! Visu mainīja hits “Jel!”, pēc kura panākumiem alternatīvais roks Latvijā ieguva pavisam citu skanējumu.

Una Frīdemane

Jāņa Orbidāna dokumentālā filma piedāvā ieskatu “PP” jaunībā, grupas vēlākajā darbībā un jaunākajos laikos, kad Māris Žigats un brāļi Lundes tika pie “Zelta mikrofona” par albumu “Nelaiks” (2021). “Pie filmas strādājām četrus gadus. Beidzot tā ir gatava, un ar rezultātu esam ļoti apmierināti. Ļoti ceram, ka skatītāji uzzinās kaut ko jaunu par grupas, kura nākamgad atzīmēs 30 gadu jubileju, dalībniekiem,” stāsta režisors. “Es vēsturiski vienmēr būšu pirmais, kurš par šiem trim Sabiles puišiem ir uzņēmis kinostāstu - par viņu karjeras 30 gadiem, par neatlaidību, nepadošanos, priekiem un bēdām.”

Filma atšķir “pienvedēju” vēstures nezināmās lappuses

Ko teikt par šo filmu? Par profesionālajiem aspektiem labāk spriest kino pārzinošiem ļaudīm, taču kopumā skatītājiem būs ļoti interesanti - it īpaši tiem, kuri 90. gadu otrajā pusē cēlās un gūlās ar “underground” mūziku sirdī. Vēsturiski kadri no “PP” pirmajām uzstāšanās reizēm un sabiliešu organizētā festivāla “Zem tilta”, atmiņas par to laiku notikumiem pašu mūziķu un viņiem tuvo cilvēku stāstījumā utt., u.t.jpr. - tiešām ļoti vērtīgi! Kad gados jaunākie mūzikas fani noskatīsies filmu un no Māra Žigata skaidrojuma uzzinās, par ko patiesībā ir dziesma “Pienvedēja piedzīvojumi” jeb “PP”, Wiesuļa, Priekameitu Senča un “Singapūras satīna” pozīcijas “Spotify” iknedēļas topā būs nopietni apdraudētas - izrādās, ka tā visai tiešā tekstā vēsta par… seksu. Tāpat pārsteidzošs ir vienkāršais skaidrojums par to, kāpēc “Pienvedēja piedzīvojumi” saucas “Pienvedēja piedzīvojumi”, kāpēc pirmais albums nosaukts “Cilvēks ar trepēm”, kā arī citi vēsturiskie momenti.

Una Frīdemane

Aizdodoties mājās, uzreiz gribas paklausīties kādu no “PP” desmit albumiem vai arī konkrētus gabalus, ko atmiņā atsaukusi filma - kas to būtu domājis, ka dziesma “Gumijas līme” tik labi grab?! Un kas to vairs atminas, kad brāļiem Lundēm bija gari mati! Šī filma ir arī iespēja redzēt un dzirdēt, kā Žigats “PP” mēģinājumā spēlē bungas un dzied “Gaismas pili” - laikam tieši tāpēc filmas prezentācija notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Un vēl filma atklāj, ka… nē, skatieties paši!

Režisoram bijis savs redzējums

“PP” vairākkārt uzsvēra, ka “mēs paši par sevi filmu neuzņēmām - tas ir Jāņa Orbidāna skatījums par to, kā trīs provinces džeki ir izsitušies 30 gadu garumā”.

Režisora dārziņā gan gribētos samest arī padaudz akmeņu - gan par dažu šķietami maznozīmīgu epizožu izvēlēšanos “PP” biogrāfijas ieskicēšanā, gan kādu divu gadu desmitu izlaišanu. Noskatoties filmu, varētu šķist, ka “PP” vēstures ass ir grupas izveide 90. gadu vidū - līgums ar “Mikrofona ierakstiem” un kasetes “Cilvēks ar trepēm” izdošana - 2021. gadā izdotais albums “Nelaiks” un par to saņemtais “Zelta mikrofons”. Tie, protams, ir ļoti nozīmīgi pieturas punkti grupas biogrāfijā, tomēr nepamet sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Iespējams, ka problēmas radījusi materiāla atlase, jo tas bijis safilmēts uz četrām stundām, savukārt filmas garums ir stunda un 10 minūtes. Taču tas nekas, iztrūkstošo sadaļu reanimēšanai fani var palasīt pirms trīs gadiem izdoto Jāņa Žildes autorizēto biogrāfiju “Pienvedēja piedzīvojumi. Trīs no Sabiles”.

2024. gadā gaidāmi vēl lielāki darbi

Una Frīdemane

Šogad “pienvedēji” visai aktīvi koncertējuši, un arī filmas pirmizrāde pārauga nelielā koncertā turpat uz Ziedoņa zāles skatuves, taču galvenais koncertnotikums gaidāms 2024. gadā, kad grupa atzīmēs 30. dzimšanas dienu. Šai nozīmīgajai jubilejai “PP” gatavojas palēnām, nesavācot visus lielos notikumus vienkopus.

“Šajos laikos ir ārkārtīgi daudz informācijas - jaunas dziesmas, jauni klipi utt. Ja saliek visu kopā, tad no pieredzes varu teikt, ka cilvēki kādā brīdī apjūk un kaut ko palaiž garām. Tāpēc visi notikumi jālaiž apritē mazliet izsijāti, lai pie katra no tiem var piestrādāt. Kas attiecas uz 30 gadu jubileju, tad tur būs savi koncerti, savas jaunās dziesmas, par ko tiks ziņots vēlāk,” intervijā LTV “Rīta panorāmai” teica Māris Žigats, filmas prezentācijas pasākumā apskatniekam savus un “PP” plānus izskaidrojot mazliet detalizētāk. Proti, janvārī, februārī un martā grupa plāno braukt pa Latvijas pilsētām ar programmu, kurā būs filma ar akustisko koncertu. Uz vasaru “pienvedēji” aiziet pagrīdē, lai rudenī nāktu ārā ar lielu troksni - plānots albums ar jaunām dziesmām, kā arī 30 gadu jubilejas koncerts oktobra beigās koncertzālē “Palladium”. Māris Žigats par to stāstīja ar tik nesatricināmu pārliecību, ka nav ne mazāko šaubu - varbūt būs nelielas nobīdes termiņos, bet tieši tā 2024. gadā viss arī notiks.

Atgriežoties pie filmas, Guntars Račs tās kadros saka, ka “PP” spēlē pasaules topa līmeņa mūziku un vienīgais iemesls, kāpēc viņi nav pasaules topā, ir tas, ka grupa dzied latviski. Tā nu, Guntar, gluži nav, ir vismaz vēl viens iemesls - tas, ka viņi ir no Latvijas… Grūti pat iedomāties, kur grupa ar savu talantu un apņēmību būtu, ja piedzimtu Rietumos. Lai gan - varbūt nekur nebūtu, varbūt tieši sabiliešu spīts viņiem nācis labumā.

Svarīgākais