Par 2024. gada albumu prezentācijas koncertu sezonas atklājēju kļuvusi dziesmu autore un producente Múr, īstajā vārdā Madara Murņikova, kura 6. janvārī sarīkoja tikšanos ar saviem klausītājiem kultūras telpā “Per Form”.
Madara Murņikova jeb Múr jau vairākus gadus mitinās Britu salās, kur skolojas mūzikas jomā, tāpēc viņas trešā studijas albuma “Disbalanss” prezentācijas koncerts pašu mājās jāvērtē kā teju ekskluzīvs pasākums. Dziedātāja dzimtajā zemē sabija tikai nedēļu, taču šī ciemošanās izvērtās ļoti intensīva. “Nesanāk pat visus draugus satikt,” satikta pirms koncerta, nopūtās Madara. Pagājušajā reizē mūziķe Rīgā ieradās pērn novembra beigās, taču tad tikai uz trīs dienām, no kurām turklāt divas aizņēma piedalīšanās repera Fiņķa koncertos VEF kvartālā, kopā izpildot dziesmu “Sevis mīlestība”.
Iepriekšējais Múr lielāka mēroga koncerts notika pirms vairāk nekā četriem gadiem. “Pirms aizbraucu studēt uz ārzemēm, mēs ar toreizējo sastāvu koncertējām diezgan daudz un bieži, taču tas bija tik sen, ka droši vien daudzi to vairs neatceras,” prāto Madara. Toreizējā sastāvā ietilpa producents un ģitārists Krists Krūskops (šobrīd spēlē grupā “Kautkaili”, uzstājas arī kopā ar Chris Noah u.c. projektos), viņa brālēns, basģitārists Harijs Krūskops un bundzinieks Alfrēds Sebris. Pašlaik Madarai Latvijā savas grupas nav, tomēr uz koncertu tika savākta, kā viņa pati to nosauca, “īpašā zelta izlase”: pie basģitāras Aleksis Luriņš, ģitāristi Andris Strazds un Miķelis Putniņš, bet pie bungām Aleksandrs Barons - daļa no Fiņķa pavadošā sastāva, visi pieredzējuši mūziķi ar lielo burtu. “Visi draugi, visiem ir vēl desmitiem citu projektu. Kā jau tas Latvijā notiek,” smaida Madara. Vēl uz skatuves viņai līdzās kāpa arī palīgdziedātāja - elegants Múr formulējums, to varētu patentēt! - Diāna Payton.
Neskatoties uz aiz loga valdošajiem mīnusiem, koncertā valdīja mājīga un silta atmosfēra - gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Noklausīties Múr jaunāko veikumu bija sanākuši dziedātājas draugi un paziņas, arī vienkārši mūzikas cienītāji, un sajūtas bija kā klasesbiedru salidojumā vai ģimenes radu burziņā. Arī pati Madara jutās brīvi un atraisīti, draudzīgi jokojot ar sanākušajiem.
Jāatzīst, ka dzīvajā Múr skan mazliet citādāk nekā albumā - daudz jaudīgāk un daudz enerģiskāk, taču tajā pašā laikā mazliet zaudējot savu individualitāti. Taču klausītāji to akceptēja, vēl ilgi negribot laist Madaru nost no skatuves.
“Disbalanss” ir Múr trešais studijas albums - tā priekšteči ir “Under Allure” (2017) un EP “Nekas vairs nav skaisti” (2018), no kura daudziem palicis atmiņā singls “Ķiršu koki”.
Šobrīd gan 24 gadus veco mūziķi dēvēt par “pašmāju” var visai nosacīti - Madara pašlaik dzīvo Londonā, kur iegūst maģistra grādu mūzikas producēšanā, bet vēl pirms tam četrus gadus viņa studēja Pola Makartnija veidotajā mūzikas institūtā Liverpūlē. Studiju laikā Madara ieguvusi plašu paziņu loku Rietumu mūziķu vidū, un arī “Disbalanss” radīts ar viņu palīdzību. Praktiski visu jauno skaņu materiālu latviešu mūziķe ierakstījusi Londonā, pie tā piedalījies arī producents Daniels Giljermo Soseda (Daniel Guillermo Sauceda) no Maiami, vēl dziesma “Puzle” producēta kopā ar Londonas producentu Ohmri Young, tomēr lielāko darbu paveikusi pati Múr. Kopumā piecas suģestējošas dziesmas plus outro (un vēl divi gabali bonusā) ar Madaras juteklīgo balsi trumpī. “”Disbalanss” ir aukstiem ziemas vakariem, kad uz nakti gribas ļauties tumsai,” domā Múr.
Lai gan dziesmas pēc noskaņas un pat stilistiski ir diezgan atšķirīgas, “Disbalanss” ļoti labi turas kopā. Indī, alternatīvā mūzika, pops - grūti dot albumam pat aptuvenu stilistisko definīciju. Katrai dziesmai ir kāda nianse, kas kā neredzams valgs tur klausītāju savā gūstā un, pašam pat to īsti neapzinoties, liek to klausīties atkal un atkal. Apskatnieks kā Nr.1 kronētu mazliet mistisko dziesmu “Ārstēšanās” - indī pops ar kaut ko no “synth wave”. Nr.2 - Agneses Rakovskas repertuāru atgādinošā un tekstuāli sāpīgā “Stāvam klusi”, Nr.3 - viegli liegā un radiostacijām draudzīgā “Tu mani turi”, bet varbūt ar lipīgo piedziedājumu apveltītā “Puzle”, lai gan tikpat labi uz goda pjedestālu var pretendēt arī elegantā pop- tituldziesma. Albuma vienīgais mīnuss - tas ir pārlieku īss, nepaspēj īsti uzsākt klausīšanos, kad tas jau ir beidzies.
Nu jau pagājis kāds laiciņš kopš “Disbalansa” izdošanas, un ir īstais brīdis apvaicāties pašai Múr, kā viņa ar svaigu skatienu vērtē savu veikumu. “Kad visu laiku strādā pie albuma, strādā un strādā, tad pat aizmirsti, ka tas, ko esi paveicis, ir jānosvin,” aizdomājas Madara. “Šis sestdienas koncerts beidzot vismaz deva iespēju apstāties un to novērtēt. Līdz šim nebija pat laika padomāt, cik patiesībā labi gājis, jo visu laiku turpinājās kaut kādi darbi.”
“Atsauksmes [par albumu] ir labas, un es pat iedomājos - kur var atrast kritiku?! Man privāti neviens kritiku nav atrakstījis, taču gan jau kādam ir kaut kas iebilstams. Kritiku pat vajadzētu, lai nākotnē kaut ko varētu uzlabot. Taču pagaidām vienīgā kritika, ko esmu dzirdējusi, ir tā, ka albums ir par īsu…” prāto Madara. Par piezīmēm stilistiskās dažādības adresē viņa pat priecājas: “Man prieks, ka tas tā nolasās, jo es tā arī jūtos! Man patīk daudzi un dažādi žanri, un gribētos tos visus vienot vienotā kopumā, lai izklausās kā viens albums, bet tomēr ir jūtamas tā dažādās puses - mazliet elektroniskā mūzika, mazliet deju mūzika, mazliet roks, krietni vairāk indī, arī kāda balāde utt., “dzīvās” bungas un mākslīgās bungas - viss kopā!”
Lielākoties pie albuma rakstīšanas un producēšanas Múr strādājusi pati, un kā vienīgais “štata palīgs” oficiāli pieteikts Maiami dzīvojošais meksikānis Daniels Giljermo Soseda. “Negribējās darīt visu vienatnē, jo tomēr ir labāk, ja ir līdzās kāds, kurš kaut vai kā spogulis reflektē pašai savas domas. Mums iepriekš bija labi sanākusi dziesma “Tu mani turi”, tāpēc ierosināju viņam palīdzēt arī pārējā materiāla ierakstīšanā. Līdz ar to var teikt, ka tas ir mūsu kopējais projekts - kaut ko producēju es, kaut ko viņš, miksējām un māsterējām abi kopā,” skaidro Madara. Liverpūles studiju laikā iepazītais Daniels iespēlējis arī basģitāru, kādā kompozīcijā arī ģitāru, vēl piepalīdzējis ģitārists no Norvēģijas, bungas - kāds draugs no Amerikas u.c. Globalizācija!
Interesanti, ka, dzīvojot Latvijā, Madarai pirmās dziesmas un arī pirmais albums bija angliski, bet otrais - latviski, lai gan viņa šobrīd dzīvo Britu salās. “Gados, kad nekas netika izdots, man bija neizdzīvotās dziesmas, kuras gribējās publicēt, un tagad, kad beidzot varēju tās pati noproducēt, prasījās tās izvilkt no aizmirstības pirms kaut kā jauna radīšanas. Dažas ir sarakstītas pat vēl pirms iepriekšējā albuma un tagad uzlabotas,” skaidro jaunā mūziķe.
Pašlaik viņa jau strādā pie nākamā albuma, kas būs pilnizmēra un angliski. Pie ierakstiem plānots ķerties jau nākamajā mēnesī (februārī iznāks arī Londonas mūzikas producenta Toby Vignoles remikss Madaras dziesmai “Stāvam klusi”), bet jauno albumu iecerēts izdot 2025. gada pavasarī. “Ar to beidzot sākšu apgūt arī Angliju - pagaidām kaut kā vēl nav bijusi tam duka.”
Par skolas gaitām - Liverpūlē jau iegūts bakalaura grāds dziesmu rakstīšanas, uzstāšanās un producēšanas jomā. “Ko ar šādu diplomu var darīt? Neko!” smejas Madara. “Teorētiski varu būt mūzikas pasniedzēja, taču man liekas, ka mūziku jau nemācās profesijas apgūšanai un darbam, bet gan sava redzesloka paplašināšanai. Es braucu mācīties, jo gribējās uzlabot savas prasmes. Mēs jau aktīvi darbojāmies, taču likās, ka es šajā procesā varu iestrēgt un neturpināt pilnveidoties. Man gribējās kaut kur aizbraukt [ārpus Latvijas], lai turpinātu virzību uz priekšu.”
Pašlaik viņa Londonā studē producēšanu, un jau augustā jānodod maģistra darbs. “Taču es gribu vēl vienu maģistra grādu skaņu inženierijas jomā, tā ka varbūt vēl palikšu te kādu laiciņu. Ja dos studiju kredītu vēl vienam maģistram…” smaida Madara. “Varētu braukt arī mājās un sākt darīt kaut ko šeit, bet… Tur ir baigi interesanti! It kā gribas mājās, taču tur ir tik daudz iespēju!” Lūgta precizēt šīs iespējas mazliet sīkāk, Madara stāsta: “Ilgāk tur dzīvojot, redzi, ka tiešām vari darīt jebko, jebkas var izdoties un vari iepazīties ar jebkuru cilvēku sava mērķa sasniegšanai - ir vienkārši tas ļoti jāgrib un ir jābūt labam produktam, ko dot pretī. Ja tas ir, visas durvis ir vaļā! Visur ir kāda drauga draugs, kāda paziņas paziņa, kolēģa kolēģis - viss atrodas divu rokas spiedienu attālumā! Kāds lielāks cilvēks - piecu. Taču līdz šim es to neesmu izvirzījusi kā savu mērķi, bet, ja neko nedari, tad nekas arī nenotiks.”
Vai tad šeit tas nav iespējams? “Latvijā ir citādāk, te mums ir sava “ekosistēma”,” norāda Madara. “Tiesa, Rietumos ir jāiesaistās daudz vairāk procesos, tur ir lielāka birokrātija, turklāt nav tiešas piekļuves vajadzīgajiem cilvēkiem. “TikTok” ceļo tāds jociņš, kurā māte meitai saka: “Ja tev tik ļoti patīk Teilore Svifta, varbūt viņai vienkārši piezvani un uztaisiet kopā kādu dziesmu?!” Redz, māte nesaprot, ka nevar tā vienkārši piezvanīt Teilorei Sviftai. Savukārt Latvijā, man liekas, tiešām var piezvanīt kādai vietējai Teilorei Sviftai - vai Renāram Kauperam - un izteikt šādu piedāvājumu!”
Paralēli mācībām Madara strādā Londonas Karaliskajā operas namā, biznesa un attīstības nodaļā, asistē dažādās mājaslapas uzturēšanas un komerclietās. Līdz ar to gluži loģiski uzprasās jautājums, vai viņa maz atgriezīsies, vai nepaliks Anglijā pavisam?
“Man ļoti pietrūkst māju. Man pietrūkst draugu, Latvijas dabas, arī šejienes sabiedriskās dzīves, cilvēcisko attiecību. Katru reizi, kad es uz atbraucu uz Latviju, negribas braukt atpakaļ,” aizdomājas Madara. “Bet! Tajā pašā laikā Anglijā ir ļoti interesanti - tieši mūzikas un iespējamās karjeras ziņā. Nekad nebūs garlaicīgi, nekad nebūs iespējams sasniegt kaut kādus griestus, vienmēr būs iespēja attīstībai, vienmēr var rāpties uz augšu. Vai vismaz uz sāniem. Jā, šeit šī rāpšanās būtu iespējama vēl ātrāk, taču ātrāk sasniedzami arī griesti, turklāt tie ir zemāki. No otras puses - arī šeit būtu forša dzīve. Taču pagaidām vismaz vēl mazliet padzīvošos tur. Arī draugi ir tur, kā tad es tagad tā ņemšu un atstāšu viņus tur vienus!” šķelmīgi pasmaida Madara.
