Padzirdot par Spānijā dzīvojošā latviešu multimākslinieka Kaspara Bindemaņa iecerēm beidzot izdot albumu (starp citu, tas viņam būs debijas!), iesākumā gribējās pasmaidīt, jo par šiem plāniem dzirdēts jau vismaz pāris gadu desmitus. Un tomēr – pirmais Bindemaņa jaunais singls ir ēterā!
Kaspara Bindemaņa dziesma “Naktstaureņi” jau pieejama visos lielākajos straumēšanas servisos - stilīgs, kvalitatīvi nostrādāts gabals, kas muzikāli ir tikpat daudzpusīgs, cik paša Bindemaņa personība. Žanriski tas ir amplitūdā no 80. gadu estrādes melodijām un popa līdz latino, fankam un sazin kam vēl ar Bindemaņa meistarīgo ģitārsolo trumpī. Apsveikumi par padarīto vismaz sociālajos tīklos plūduši aumaļām, tātad skaņdarbs savus klausītājus ir atradis.
Patiesībā sanāk, ka ar “Naktstaureņiem” Kaspars uz Latvijas populārās mūzikas skatuves atgriezies pēc vairāk nekā 20 (!) gadu pārtraukuma. Šis singls ir no viņa ilgi (ļoti, ļoti ilgi!) gaidītā albuma, kas “tapis pēdējo 15 gadu laikā, braukājot pa pasauli un sadarbojoties ar gandrīz simts māksliniekiem no visiem kontinentiem”. Pats Kaspars norāda, ka “Naktstaureņi” ir enerģiska, dejojama fanka, roka un latino mūzikas sintēze. Dziesmas vārdi tapuši sadarbībā ar aktrisi un dziedātāju Raimondu Vazdiku un Bindemaņa ilggadējo draugu, režisoru un aktieri Regnāru Vaivaru. “Tie ir tikpat provokatīvi, cik poētiski - jutekliskuma, ugunīgas kaisles un dzīvnieciska magnētisma piesātināti, tie uzbur disko stila Valpurģu nakts atmosfēru, kur kailas raganas dejo ar apskurbušiem fauniem,” saka pats mūziķis.
Tā kā 2006. gadā Kaspars pārcēlās uz dzīvi Barselonā, varbūt daudzi par viņu pat piemirsuši, tāpēc īsumā jāatgādina šī pastāsta galvenā vaininieka biogrāfija.
Kaspars “Toro” Bindemanis (52) ir multiinstrumentālists, dziedātājs, komponists, producents, dīdžejs, aktieris, režisors, mākslinieks un aktīvists, kurš šobrīd dzīvo Barselonā. Savu radošo darbību būtībā sācis jau bērnībā, absolvējis Brigitas Vīnšteines sitamo instrumentu klasi, mācījies kompozīciju pie Pētera Vaska, studējis dizainu, glezniecību un zīmēšanu, kā arī aktiermākslu režisores Lidijas Stiebras meistarklasē. Jau 16 gadu vecumā, mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, viņš kopā ar skolasbiedriem nodibināja savu pirmo psihedēliskā roka grupu, bet 18 gadu vecumā uzsāka solokarjeru un drīz vien tika ierindots starp Latvijas labākajiem (un arī atraktīvākajiem) ģitāristiem. Kopš savas karjeras pirmsākumiem ticis uzskatīts arī par vienu no ekscentriskākajām un pretrunīgākajām Latvijas stila ikonām, šeit pavadīto trīs gadu desmitu laikā piedaloties neskaitāmos projektos kā mūziķis, režisors, aktieris un producents, kā arī komponējot mūziku teātrim, kino, reklāmas nozarei, TV un dažādiem pasākumiem.
Kaspars Bindemanis ticis pamanīts arī Spānijā. Piemēram, 2021./2022. gada sezonā viņš kā aktieris un mūziķis iekļauts zvaigžņotā katalāņu un spāņu aktieru ansamblī Iļas Teļegina lomai lugā “Tēvocis Vaņa”, kas atzīta par vienu no desmit labākajām izrādēm šajā valstī, un ticis pie goda atklāt iespaidīgu Eiropas kultūras notikumu - skatuves mākslas festivālu “Temporada Alta” Žironas pilsētā.
Ja par Bindemaņa muzikālās karjeras spilgtākajiem pieturas punktiem, tad pirmām kārtām jāmin 1992. gadā nodibinātā supergrupa “Kaspar Bindeman & The Old Soldiers”, kurā dažādos laikos muzicējuši tādi latvju roka “stāri” kā Vilnis Krieviņš, Eduards Glotovs, Juris Kulakovs, Ainars Virga un daudzi citi.
Kaspars radošajās aprindās vienmēr ir augstu kotējies, tāpēc nav brīnums, ka arī savam “Naktstaureņu” ierakstam viņam izdevies piepulcēt veselu zvaigžņu plejādi - bez paša Bindemaņa (balss, ģitāra, taustiņi, perkusijas) ierakstā dažādos laikos piedalījušies arī bundzinieks Vilnis Krieviņš, nu jau aizsaulē aizgājušais basists Ivo Stankēvičs jeb Skrips, Zintis Žvarts (saksofons), Normunds Grīslis jeb Sigals (trompete), Kaspars Lūkins (trompete), Sandis Mikanovskis (trombons), Kārlis Bramanis (vijole), piebalsis iedziedājušas Līga Riekstiņa un Zane Breidaka (abas dāmas šajā dziesmā ir pat ļoti pamanāmas!), kā arī Jānis Reinis. Ieraksta inženieri - no Aigara Grāvera, Ilvara Jansona un Renarta Braufmaņa līdz pašam Kasparam. “Naktstaureņiem” noteikti sekos turpinājums, tikai cerams, ka uz to nenāksies gaidīt vairākus gadu desmitus…
Kas attiecas uz Bindemaņa albuma ierakstu, tad par to droši vien dzirdējuši pat pašreizējo melomānu tēvi un mammas. Paša mūziķa pārstāvji to komentē šādi: “2009. gadā, pēc vairākiem piegājieniem, viņš atgriezās pie 90. gadu pirmajā pusē aizsāktā albuma ieraksta pēdējās un visapjomīgākās versijas, ceļojot un piesaistot projektam māksliniekus no visas pasaules.” “Naktstaureņi” ievada šī garā ceļa līdz albumam finiša taisni, bet joprojām neticas, ka Bindemaņa albums tiešām ieraudzīs dienasgaismu.
Ko par to saka pats Bindemanis? “Nu, ja grib kaut ko uztaisīt pasaules līmenī, turklāt tādā apjomā un vēl pie Latvijas šovbiznesa, it īpaši runājot par finansējumu, īpatnībām, tad nākas rauties gadiem melnu muti,” smaida pats multimākslinieks. “Plus visam procesam smagu, melnu svītru pārvilka lokdauns, kura rezultātā atbira mans galvenais investors, bez kura procesu nebija iespējams pilnvērtīgi turpināt, tāpēc nācās visu sākt ja ne gluži no sākuma, tad nolikt uz pamatīgas pauzes un rušināt tālāk ar tām iespējām, kādas bija.”
Šķiet, Bindemanis tiešām nopietni ķēries mūzikas vērsim pie ragiem, par ieilgušo albuma rakstīšanu paužot - “izskatās, ka grūtākais ir pāri”, un singla popularizēšanai šonedēļ pat bija ieradies Latvijā (un būs te atkal vēl pēc kādas nedēļas). Neskatoties uz to visu, lai arī tas šajā apskatā tiks minēts jau atkal un atkal, “joprojām neticas, ka Bindemaņa albums tiešām ieraudzīs dienasgaismu…”
