Lasāmgabali

Šonedēļ šaurā mūzikas draugu lokā tika nosvinēta ierakstu studijas “AMFO music” piecu gadu jubileja, kā arī ukraiņu-latviešu apvienības “Shakima Trio” debijas albuma “Vysoko” dzimšana. Šīs grupas (un arī studijas) galvenais virzītājspēks ir Ainārs Majors, tomēr lielākoties tā skatus piesaista ar Šakimu Garunts – ukraiņu mūziķi, kuru bēgļu gaitas atvedušas uz Rīgu.

Kamēr vēl nebija iesācies pasaules futbola čempionāts Katarā, ģimenes izmantoja iespēju pasvinēt kopā valsts svētkus, jo pēc tam vīri sabučoja raudošās sievas, atvadījās no bērniem un devās mēnesi ilgā komandējumā uz alus pabiem un/vai pie TV kastēm.

Katru reizi, kad esmu Romā, saplānoju braucienus uz tuvākajām apskates vietām un pilsētām. Ja esi atkarīgs no Itālijas sabiedriskā transporta, tad iespēju nav diži daudz. Šoreiz par galveno izbrauciena mērķi kļuva Neapole.

„Lai kļūtu par veselības ministru, jālasa valsts budžets nākamajam gadam. Jebkuram pesimistiskam vai mazohistiskam latvietim ir jālasa vai nu Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, vai nu valsts budžets. Abi šie daiļdarbi balstās uz pieņēmumiem, cipari ir izrauti no konteksta, taču rada iespaidu par autora erudīciju. Politiķi budžetu nelasa, bet izliekas, ka lasa, savukārt „Nāvi” izlasa, bet izliekas, ka nav rokā ņēmuši,” ironizē ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

Atzīmējuši Mārtiņdienu, Lāčplēša dienu un vīru kopas “Vilki” 30. gadadienu, latvju bāleliņi svinētkārām acīm pavērās apkārt, kas vēl būtu atzīmējams un gratulējams, un atminējās, ka tūliņ, tūliņ taču būs Valsts proklamēšanas diena. “Eu, bet šajos svētkos mums uzrunu teiks tas pats vecais, visiem apnikušais premjers, ja? Jauna nebūs, nē, nemaz?” mazliet vīlušies, pārprasīja bāleliņi.

«Lai cik dīvaini tas būtu, bet manas paaudzes bērnības Ziemassvētku un Jaungada filma bija «Likteņa ironija jeb Vieglu garu!», kas, protams, ir brīnišķīga filma. Citas jau tolaik nebija,» saka režisors un leģendārās grupas «Jumprava» mūziķis Aigars Grauba. 17. novembrī pirmizrādi kinoteātros visā Latvijā piedzīvos jauna Ziemassvētku piedzīvojumu filma visai ģimenei – «Circenīša Ziemassvētki».

Šonedēļ savu debijas mini albumu “Vēl aizvien man sapņos” klajā laidusi jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa, kas plašākai publikai kļuva pazīstama pēc uzvaras TV3 šova “X faktors” ceturtajā sezonā. Viņas virzība augšup gada laikā bijusi tik strauja, ka šķiet – tas tiešām var notikt tikai sapņos.

«Es daudz domāju par šo grūto laiku, par neziņu un kara šausmām, kas ir tepat, soļa attālumā. Ir mākslinieki, kuri to atspoguļo savos darbos, bet es uzskatu mazliet savādāk – māksliniekam no tā visa ir jāspēj abstrahēties un ar saviem darbiem jāļauj skatītājam veldzēties skaistajā un gaišajā. Tāpēc es ar sevi strādāju, mēģinu savaldīties un būt mierīga. Tāpēc es nepadodos,» saka māksliniece Agija Jansone. No 10. novembra mākslas galerijā «Bazar’t» (t/c «Mols» 2. stāvā) aplūkojama viņas personālizstāde «Starp debesīm».

Latvju bāleliņi paņēma popkorna turzas un kolas četrpakas, aizdzina gulēt tikko pamodušos bērnus, iebēra barību un ūdeni suņiem, kaķiem un kanārijputniņiem pāris dienām, iekārtojās ērtāk dīvānos pie saviem TV ekrāniem un radioaparātiem un gatavojās nedēļas, mēneša, gada, bet varbūt pat turpmākās četrgades galvenajam šovam – uz savu pirmo sēdi sanāca 14. Saeima.

Šajās dienās aprit 100 gadu, kopš Valdnieku ielejā Ēģiptē tika uzieta ieeja faraona Tutanhamona kapenēs. Arheologa Hovarda Kārtera vadītā komanda tur atrada vairāk nekā 5000 unikālu artefaktu. Taču jau pēc dažiem mēnešiem pasauli aplidoja ziņas par faraona lāstu, kas skars ikvienu, kurš atļāvies traucēt kādreizējā Ēģiptes valdnieka mieru. Pirmais šajā upuru sarakstā nonāca izrakumu finansētājs lords Džordžs Kārnarvons, bet viņam sekoja arī citi.

Savu piedzimšanu pirms tieši 100 gadiem Latvijas Bankas (LB) pieteica ar naudas vērtības palielināšanu no 500 Latvijas rubļiem līdz 10 latiem pretēji tagadējai naudas nomināldaudzuma uzpūšanai un pirktspējas pazemināšanai.

Tuvojoties valsts svētkiem, baltajiem svētkiem, gada nogales svētkiem un arī ierakstu iesniegšanas “Zelta mikrofonam” beigu termiņam, mūziķi steidz izdot dziesmas, videoklipus un pat albumus. Arī dziedātāja Marta, pilnā vārdā Marta Grigale, kura trešdienas novakarē oficiāli prezentēja savu jaunāko studijas albumu “Dabas parādība”.

«Uz šo balvu pretendēja daudzi izcili aktieri, tostarp Ītans Houks un Īvans Makgregors. Žūrija ir izrādījusi man prātam neaptveramu uzmanību, par ko esmu ļoti pateicīgs. Tas ir tiešām neticami!» atzīst Dailes teātra jaunais aktieris Kārlis Arnolds Avots. Viņš spēlē Jazi režisora Viestura Kairiša jaunajā spēlfilmā «Janvāris», par ko 17. Starptautiskajā Romas filmu festivālā «Festa del cinema di Roma», kas notika no 13. līdz 23. oktobrim, saņēmis Vitorio Gasmana vārdā nosaukto balvu kā labākais aktieris.

Pierādījās, ka latvju bāleliņiem Mēness aptumsums nav vienīgais bīstamais – iestājās daļējs Saules aptumsums un noplīsa whatsapps, nobira bijušā “Latteļakoma” internets, lielai daļai pazuda korķuviļķi, kā arī notika citas šausminošas lietas. “Kā nu būs būt, ko mums tagad darīt?!” bez whatsappa, interneta un korķuviļķa palikušie izmisumā vērsās pie debesu augstākajiem spēkiem. Nošķinda zibens, nogranda pērkons, un atskanēja barga balss: “Mazāk bildītes ar Saules aptumsumu visiem sūtīt, tad nekas neuzkārsies!”

Līdz brīdim, kad stāsies spēkā jaunais fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums, palikuši vien daži mēneši. Līdz 1. februārim komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un veic personu elektronisku identifikāciju, savos portālos un klientu apkalpošanas tiešsaistes risinājumos ir jānodrošina iespēja klientiem saņemt pakalpojumus, izmantojot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – eID karti vai mobilo lietotni eParaksts mobile. Risinājumu integrācijai, kā arī turpmāku nacionālo elektroniskās identifikācijas rīku lietošanu valsts komersantiem nodrošina bez maksas.

CVK apstiprināja Saeimas vēlēšanu rezultātus, un piecas sekundes pēc tam caurkritusī “Saskaņa”, partija “Tautas taras spēks” un vēl kaut kādi mazie meža dīvaiņi apstrīdēja to rezultātus, tādējādi ar šo soli cerot iekļūt ziņās, interneta portālos vai kaut vai iepazīšanās saitu slejās. Tas viņiem arī izdevās, taču tie bija vienīgie panākumi, un turpmākos četrus gadus savu darbību nācās balstīt uz feisbūkā ieliktiem “postiem” ar ierakstu “Ja piekrīti, dalies!”.

«Man ir dažas ļoti tuvas draudzenes, ar kurām varu būt ļoti atklāta un runāt par visu, un tas ir baigi forši. Bet, godīgi sakot, es eju terapijā, kur tad arī izrunāju savas sasāpējušās tēmas, jo man nepatīk izmantot draudzenes kā izgāztuvi,» saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane.

Pirms pāris nedēļām “Latvijā dzīvojošais brazīliešu influenceris, aktieris un futbolists” (tā viņu piesaka PR aģentūra) Felipe Gabriels Ksavjērs laida klajā videoklipu savai jaunajai dziesmai “Vēl, vēl, vēl”. Šis būtu absolūti nesvarīgs notikums, ja ne vien dažas nianses, kas pierāda Latviju kā lielo iespēju zemi. Diemžēl – ne pārāk labā nozīmē…

Kaut kādas televīzijas kaut kādā platformā pirmdien ar Kažas muzikālo uzrunu “Tici vai nē” un drona ceļojumiem pa Bīriņu pils gaiteņiem tika sākts demonstrēt seriāla “UgunsRēks” jaunākās sērijas, taču plašākai auditorijai TV3 to plānoja rādīt tikai februārī. Tāpēc vajadzēja paciesties, lai uzzinātu, vai Leons vēl nav atstiepis kājas, Zenta ir atkal šķīrusies, bet Milda joprojām grabinās pie kastroļiem, un nācās izklaidēties ar pašmāju realitātes notikumiem.

«Es šodien gribu runāt par 1999. gadu. Tas ir zīmīgs ar to, ka par Latvijas prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga, Krievijā pie varas nāca Putins, bet tepat kaimiņos, Igaunijā, sākās otrā atmoda. Tautas atmoda no atmodas,» saka režisors Regnārs Vaivars. Sestdien, 22. oktobrī, viņam pirmizrāde Liepājas teātrī – «Igauņu bēres 1999».

«Jubilejas koncertus gaidu ar siltu sajūtu, jo zinu, ka tajos kopā ar mūzikas draugiem radīsim svētkus sev un latviešu mūzikai. Tie būs svētki arī man personīgi, jo, atskatoties uz padarīto un piedzīvoto, saprotu, ka šie desmit gadi mani kā cilvēku darījuši labāku un vēl laimīgāku,» saka muzikālās apvienības «Raxtu Raxti» mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš. «Programma būs ļoti daudzveidīga, un caur to varēs dzirdēt, kā mēs paši esam attīstījušies, auguši, par ko domājuši un kurā virzienā gājuši,» piebilst mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa.

Klāt bija tā izšķirošā diena, kad noskaidrojās, ko latvju bāleliņi lamās nākamos četrus gadus. Pirms vēlēšanu dienas lielākais, sarežģītākais un neatbildētākais jautājums bija par to, vai vēlētāju niecīgo atsaucību varēs skaidrot ar to, ka būs bijis pārāk labs laiks un visi aizbraukuši rakt kartupeļus vai uz beidzot sarīkoto sēņu izstādi Dabas muzejā, vai pārāk sūdīgs laiks, kad neviens nav gribējis degunu bāzt ārā no segas apakšas un pat sievasmāti dzīt ārā no mājas uz iecirkni. Par to, ka pie vainas būs laika apstākļi, šaubu nebija nevienam.