Lasāmgabali

«Man patīk latviešu filmas, un «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» ir viena no manām TOP filmām. Vismaz vienreiz gadā es to noteikti noskatos. Lai arī zinu jau katru nākamo kadru, ikreiz to skatos kā no jauna. Un man neapnīk, jo – tik ļoti foršs, dzīves īsts un aizkustinošs ir šis stāsts,» saka Dailes teātra aktrise Ērika Eglija-Grāvele. Līgo vakarā viņa būs Cēsu novada Raiskumā, kur no pulksten 18 Raiskuma parkā notiks vērienīgas svinības «Līgo Raiskumā» un izskanēs filmai «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» veltīts koncertuzvedums.

Šodien, 11. jūnijā, svinīgi tiek atklāts jaunākais Ventspils Ostas promenādes objekts “Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks””, tādējādi pirms dažiem gadiem pagarināto Ostas ielas promenādes iespaidīgo boju kolekciju papildinājis skatu laukums un mākslinieka Kirila Panteļejeva veidotais darbs, kam par pamatu ir jūras dzelmē atrastā kuģu dzenskrūve.

Mulča ir materiāla slānis, kas uzklāts uz augsnes virsmas. Teorētiski mulčas izmantošanas iemesli ir augsnes mitruma saglabāšana, augsnes auglības un veselības uzlabošana, nezāļu augšanas samazināšana un teritorijas vizuālās pievilcības uzlabošana. Vispopulārākās ir priežu mizu mulčas, bet mulča var būt arī siens, nopļauta zāle, oļi, krāsaini stikliņi vai jebkas cits.

Labiekārtojot dārzus, nonākam pie jautājuma: kā izveidot celiņus, taciņas, iebrauktuves, automašīnu stāvvietas, lai tās būtu funkcionālas, estētiskas, būtu saskaņā ar dārza augiem, neprasītu lielu kopšanu un stipri nesistu pa maciņu.

Iestājās jūnijs, un daudzi ar šausmām vērās ziņu lentēs, ko nelabu būs atnesis jaunais mēnesis. Izrādījās, ka neko īpašu – kaut kur paaugstinājās tarifi, kaut kur uzstājās “Eolika” ar “Imagine Dragons”, kaut kur Jūrmalā notika bīčvolejbols, kaut kur Roterdamā blandījās Kariņpaps, taču vispār 1. jūnijā no īpašāk atzīmējamiem pasākumiem bija tikai Bērnu tiesību aizsardzības diena, skolēnu vasaras brīvlaika iestāšanās, 95. benzīna sadārdzināšanās līdz diviem eiro litrā un kārtējie sūdīgā laika un nokrišņu rekordi.

Volfu dzimta Gulbenes pusē ienāca 17. gadsimtā un bija viena no ievērojamākajām dzimtām visā Vidzemē. Ar to saistīts arī vācu dirižabļu izgudrotājs Ferdinands Ādolfs Heinrihs Augusts fon Cepelīns – kas zina, varbūt bez Volfu dzimtas mūsu Rīgas Centrāltirgus paviljoni izskatītos pavisam citādi. Volfu dzimtai Vidzemē piederēja 36 muižas un 50 mazmuižas ar kopējo zemes platību 2898,9 km2. Tagadējā Gulbenes novadā tādas muižas bija Vecgulbene, Stāmeriena, Kalniena, Litene, Druviena, Lizums.

«Sākoties karam Ukrainā, mani pārņēma ārprātīga depresija, jo es jūtos līdzatbildīga par to, kas notiek pasaulē. Vēl vairāk – saviem bērniem un mazbērniem, un es šeit nedomāju tikai asinsradiniekus, biju solījusi jaunu, skaistu un brīvu dzīvi. Jo ticēju, ka esam uzvarējuši ļaunumu. Man bija milzīga vainas sajūta viņu priekšā – ko lai es tagad daru?! Kā lai es izturos? Kā lai es glābju?! Un, kad man piedāvāja darbu Saeimā, es sajutos kā iesaukta armijā. Es «sagrupējos», ieguvu otro elpu, jo – saskatīju jēgu. Jā, es iešu un cīnīšos!» saka tautā mīlētā dziedātāja Ieva Akuratere.

Lēzenie jumti ir visierastākais risinājums rūpnieciskajām un sabiedriskajām, kā arī dzīvokļu ēkām. Šie jumti ir lieli, un uz jumta jāuzceļ daudz siltumizolācijas palešu. Parasti visas vienā reizē, tāpēc tam nepieciešams ceļamkrāns vai pacēlājs. Tādējādi iepakojums kļūst par svarīgu daļu no uzstādīšanas procesa.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Kovidsērga bija paņēmusi atvaļinājumu un aizbraukusi sērfot, kaitot vai citādi bordot, un latvju zemē krietnajam Ugam un lāga Perevoščikovam par lieliem sirdēstiem solījusi atgriezties tikai rudenī, tāpēc nācās meklēt jaunu vīrusu, pret kuru biedēt vakcinēties, vakcinēties un vakcinēties. Laimīgā kārtā nez no kurienes uzradās pērtiķu bakas. “Panikai nav nekāda iemesla!” mierināja epidemiologi, un tas bija pilnīgi pietiekams iemesls, lai sāktos panika.

«Mēs esam tie, kas mēs bijām arī pirms 30 gadiem – maksimāli patiesi pret savu klausītāju un paši pret sevi. Mēs nespēlējam to, ko nespējam nospēlēt un kas mums pašiem nepatiktu, bet to, ko spēlējam, to darām ar lielu prieku. Tieši šis prieks būt kopā uz skatuves arī ir mūsu spēks,» saka mūziķis un dzejnieks Guntars Račs.

Šo sestdien, 28. maijā, kultūrtelpā “Noass” un 18. jūnijā Liepājā, “Wise” telpās, sava jaunā albuma “Nenosaukts” iznākšanu prezentācijas koncertos atzīmēs pašmāju pankroka klasiķi “PND”.

Pēc kovidpauzes divu gadu garumā vakar atsākās un šodien turpinās meža izziņas pasākums “Latvijas Meža dienas” Tērvetē. Vakar redzētais šodien parādīts fotoreportāžā, bet no daudzām Latvijas vietām cilvēki vēl var paspēt uz šodienas pasākumu izbaudīšanu klātienē.

Piektdienas novakarē no Brīvības pieminekļa līdz pat Pārdaugavas okupeklīgā fallekļa apkaimei notika gājiens “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” ar prasību aizvākt visus padomju ideoloģiskos pieminekļus un citus priekšmetus. Aizvācamo priekšmetu saraksts bija ļoti garš un iesākās ar Taņu Ždanoku.

«Mēs runājam par sievietei aktuālām tēmām, akcentējam to, par ko vajag skaļi runāt, ko nedrīkst paslaucīt zem tepiķa. Un tajā pašā laikā mūsu apmeklētājas mums raksta, cik ļoti viņas šodien ir nogurušas – no nepārtrauktā stresa un neziņas par rītdienu – un ka viņas ļoti gaida forumu «Līdere» kā svētku dienu. Tāpēc mums ir jāatrod balanss – no vienas puses, mēs nedrīkstam ignorēt apkārt notiekošo, bet, no otras puses, mūsu misija ir padarīt šo dienu gaišāku, nododot sievietēm tādu vēstījumu, kas viņas atkal uzlādētu un iedvesmotu iet tālāk,» saka izaugsmes un iedvesmas foruma «Līdere» idejas autore un organizatore Solvita Kabakova.

Jau nākampiektdien, 27. maijā, Liepājā notiks sen gaidīts notikums – pārbūvi piedzīvojušās leģendārās koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atkalatklāšana ar koncertu “Atgriešanās”. Tajā plānota vēl kāda atgriešanās: uz skatuves citu starpā kāps arī grupa ar Liepājas saknēm – “The Hobos”. Ar Ralfu Eilandu pie mikrofona. Turklāt šī nebūs tikai ekskluzīva “hobosu” uzstāšanās, jo ar šo vokālistu grupa plāno savu darbību arī turpināt.

Siltā sezona vienmēr nāk ar iedvesmu veidot spilgtus tēlus. Un rotaslietām te iedalīta īpaša loma. Tieši tās ļauj izrādīt gan savu personību, gan šī brīža noskaņu: vai šodien esat romantiskā dāma vai nopietnā biznesa lēdija, vai sirdī iezagusies vasarīga ballīšu vētra vai iestājusies harmonija, kuru vēlaties pasvītrot ar eleganci?

Kā jau tas bija viegli prognozējams, 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarējuši Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”, kuri nebija labākie pat savā valstī. Savukārt attiecībā uz Latvijas pārstāvjiem visi prātojumi par netikšanas finālā iemesliem izrādījušies lieki – “Citi zēni” nav patikuši ne žūrijai, ne vēl jo vairāk TV skatītājiem.

Šī nedēļa latvju bāleliņiem kalendārā bija ierakstīta kā Lielās Ņemtnes, Čakartnes un Jātnes par kārtējo netikšanu Eirovīzijas finālā dienām, tomēr šajā jomā viss pagāja mierīgi: Latvija pasūdzējās, ka Eiropa mūs atkal nesaprata, Eiropa oponēja, ka tur nemaz neesot bijis ko saprast, jo mūsu Citam Zēnam priekšnesuma laikā nav saplīsusi bikšu stakle, bet dziesmas pašu galveno un vienīgo interesanto rindiņu viņu vietā tāpat nodziedājuši skatītāji. Cita lieta – 9. maijs, vot, tur gan bija ko ņemties visu nedēļu!

«Ja mēs varam palīdzēt, mums ir jāpalīdz. Es saprotu, ka visi jau esam noguruši, bet karš diemžēl nav beidzies un neizskatās, ka tik drīz beigsies. Cilvēkiem Ukrainā palīdzība ir vajadzīga katru dienu, un mēs nedrīkstam pagurt palīdzēt,» uzskata operdziedātāja Anta Jankovska.

Šo sestdien, 14. maijā, pulksten 22 Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā tiešraidē no Turīnas būs skatāms Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls – jau piekto reizi pēc kārtas bez mūsējiem. Latvijai pie netikšanas Eirovīzijas finālā gan vajadzētu jau pierast – pēdējoreiz tur mūs 2016. gadā ievilka Justs, taču “Citi zēni” nudien izdarīja visu, kas bija viņu spēkos, un aizkulisēs pat virmo versija, ka mūsējie tika nogremdēti apzināti.

Šīs nedēļas laikā skatītākie raidījumi un lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.