Lasāmgabali

Papiketējuši pret pārlieku tievu koku izciršanu un pārlieku resnu ierēdņu savairošanos, pašausminājušies par dzemdēšanu ar vai bez epidurālās anestēzijas, analgēzijas un amnēzijas, latvju bāleliņi pievērsās laicīgākām lietām.

Karš Ukrainā atstājis nopietnu iespaidu uz visiem normālā dzīvē pašsaprotamiem procesiem arī kultūrā, sportā un mākslā. Zināmā mērā kā drošu patvērumu no iešanas zudībā, Rundāles pils muzejs uzņēmis Ļvivas vēlā Baroka laikmeta tēlnieku izstādi “Baroka tēlniecības mistika: Johans Georgs Pinzels un citi 18. gadsimta Ļvivas meistari”, kas no 6.jūlija ir apskatāma pils staļļu izstāžu zālē.

«Pēdējie desmit gadi bijis ārkārtīgi trauksmains un reizē notikumiem bagātīgs laiks. Tas bijis pilns ar ļoti lieliem, skaistiem un radoši pacilājošiem notikumiem un, protams, arī ar rūgtuma un zaudējuma sajūtu. Tā jau tas dzīvē ir,» pārkāpis savas dzīves 60 gadu slieksni, saka populārais dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo.

Kad saulīte staigā pa zemes virsu un kārtīgi silda, tad glābiņu meklējam ūdenī un saldējumā. Valdība mūs regulāri brīdina, ka katram pašam ir jāsavelk josta un jātaupa līdzekļi ziemai, kas nepārprotami atnāks ar bargiem siltuma rēķiniem. Taču – vai tiešām velns ir tik melns kā viņu mālē un mēs nevaram vairs atļauties pat saldējumu?!

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Ar savu piekļaušanos Latvijas Nacionālajās bibliotēkas bibliotēkas jaunajai ēkai Valguma iela atgādina grēcinieci, kas nomainījusi uzvārdu un jaunajā kopdzīvē kļuvusi par priekšzīmīgu sievu un māti.

Šā gada martā Liepājā, Kungu ielā 24, pēc apjomīgiem restaurācijas darbiem ir atvērts Hoijera kundzes viesu jeb Pētera I nams, kas apmeklētājus saista gan ar vēstures faktiem un iespaidīgu muzeja krājumu, gan krogu ar ekskluzīvu ēdienkarti, kurā var baudīt gan vēžu zupu un pautiņus, gan rabarberu kvasu un rožūdeni. Mūsu draugu kompānijai nama apmeklējums un sarunas ar gidu un krogus meitām aizņēma gandrīz četras stundas.

Gruzija vienmēr ir bijusi manā ceļojumu galamērķu topa augšgalā, taču nekad nebija sanācis šo ideju īstenot. Zināju, ka man šī valsts patiks, taču nekad nebija izdevies atrast domubiedrus šādam ceļojumam. Bet pēkšņi viss mainījās, un mēs trijatā devāmies uz šo neparasto zemi...

«Zini, kā es sevi raksturoju? Ķesteris mēdz slēpties darbā, jo tad nav jādomā par eksistenciālām lietām, par to, kas pasaulē notiek. Viņš gozējas kameru priekšā un uz skatuves, un viņam tas ir piemērotākais. Varbūt bērni un arī mazmeitiņa to līdz galam nesaprot, bet, piedodiet, tāds nu viņš ir,» saka Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris.

Divu nedēļu laikā lasītākie Neatkarīgās raksti angļu valodā – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Jāņiem pirms Jāņiem klājas grūti – gandrīz katra saruna sākas un/vai beidzas ar “kā tad svinēsi”, “kur līgosi” u.tml. Mūziķim Jānim Šipkēvicam stāstāmā pašlaik ir vairāk, jo nācis klajā viņa jaunākais albums “Apgaismo mani”.

Lai gan burtiski nupat, nupat bija aizvadīts Vecgada vakars, sagaidīts jaunais gads un vēl pat nebija atdzisis Lieldienu pateicības dienas tītars, pavisam klusi un nemanāmi jau bija pielavījušies vasaras saulgrieži un gada garākā diena. LTV “Rīta Pornorāmas” Sigurds ņēma rokā skaitīkļus, kalkulatoru un planšetnieku un sarēķināja, ka gada īsākās nakts ilgums Rīgā būs 6 stundas un 8 minūtes, ko sporta Raimondgekišs apstiprināja ar savā leksikā vienīgo esošo vārdu: “Attiecīgi!”

Visiem zināms fakts: kas Līgo naktī dodas papardes ziedu meklēt, tas vēl pirms 1. aprīļa tiks pie mazuļa. Papardes zieda meklēšana ir viena no aizraujošākajām Līgo nakts nodarbēm, turklāt, ja citā laikā puiša un meitas nozušana papardēs būtu nosodāma rīcība, tad Līgo naktī tā visos laikos ir bijusi pilnīgi legāla un attaisnojama.

***

«Neatceros, kad pēdējo reizi svinēju savu dzimšanas dienu. Nedrīkst taču cilvēkiem atņemt tik skaistus svētkus!» smaidot saka tautā mīlētā dziedātāja Marija Naumova. Līgo dienā viņu sirsnīgi suminām dzimšanas dienā!

Uzzinot, ka SIA “Mediju nams” īpašnieki vēlas mainīt uzņēmuma biznesa modeli, daudzi Latvijas lielāko uzņēmumu īpašnieki un vadītāji pauda bažas, ka tik nozīmīgs masu informācijas līdzeklis, kāds ir nra.lv un neatkarīga.lv (vairāk nekā 600 000 unikālo lietotāju katru mēnesi), var nokļūt Latvijas sabiedrības vairākuma interesēm neatbilstošu īpašnieku kontrolē, un izteica vēlmi iegādāties SIA “Mediju nams”.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti un skatītākie raidījumi – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Ar varavīksnes karoga pacelšanu Kaņepju centrā tika atklāta Rīgas praida nedēļa, kuras centrālais vēstījums bija “Līdz mēs visi būsim zivī”, bet lielāko rezonansi izraisīja “Gājiens par zivību”, kura ietvaros praidisti pabāza galvu ārpus Vērmanes dārza, mazliet pariņķoja apkārt tam un žigli iemuka atpakaļ, taču arī pierādīja, ka viņiem ļauts darīt to, kas visādiem alus pļumpētājiem no “Latvianbīrfesta” ir liegts, proti, uz dienu aizklapēt Vērmanīti.

«Ja vīrietis ir vienkārši no baļķa iztēsta figūra, tad sieviete ir daudz sarežģītāk cakināta – austa, adīta, tamborēta un izšūta. Un nospēlēt sievieti ir sarežģīts uzdevums,» saka Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita. Viņš spēlē Morīnas māti pēdējā šīs sezonas jauniestudējumā – Mārtina Makdona lugā «Līnenas skaistumkaraliene», ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers.

«Tik skaistas un tik zilas debesis, kādas bija, kad izkļuvu no krievu sabombardētās mājas pagraba Vīnē, es vairs nekad savā dzīvē neesmu redzējusi… Man toreiz bija tikai divdesmit gadu. Tam ir neiespējami noticēt, kas šodien notiek Ukrainā – tas atkal uzjundī Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto,» saka leģendārā latviešu dejotāja, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā, Ņujorkā dzīvojošā māksliniece un dejas pedagoģe Vija Vētra. Šā gada 6. februārī viņa pārkāpa savas dzīves 99 gadu slieksni.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

NEPLPs atslēdza visus 80 vēl atlikušos Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, un latvju zemē iestājās jauni laiki – tā kā bija atslēgti arī kanāli “Zdorovaja TV”, “Perec!” un “Ohota i ribalka”, neviens bez vārdnīcas vairs nezināja, kā krieviski ir “šprote”. Neko citu šis lēmums gan latvju bāleliņu dzīvē īpaši nemainīja.