Visiem zināms fakts: kas Līgo naktī dodas papardes ziedu meklēt, tas vēl pirms 1. aprīļa tiks pie mazuļa. Papardes zieda meklēšana ir viena no aizraujošākajām Līgo nakts nodarbēm, turklāt, ja citā laikā puiša un meitas nozušana papardēs būtu nosodāma rīcība, tad Līgo naktī tā visos laikos ir bijusi pilnīgi legāla un attaisnojama.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat!
Kas gulēs Jāņu nakti,
Mūžam bērnu nedabūs!
Jaundzimušo skaita dati Latvijā pieejami kopš 1920. gada un parāda, ka ar dzimstību Latvijā tolaik viss ir bijis kārtībā - laiki bija mierīgi, cilvēkiem bija sava iztikšana, tāpēc varēja atļauties kuplas ģimenes. Visdrošāk ļaudis jutās no 1920. līdz 1927. gadam, kad vidēji gadā piedzima vairāk par 41 000 mazuļu. Turpmākos gados jaundzimušo skaits pamazām krītas, bet līdz pat 1943. gadam turas virs 35 000, piemēram, 1943. gadā pasaulē nāca 35 915 bērni. Kara gadu lielajai dzimstībai gan ir citi iemesli nekā miera laikos - to diktē gan psiholoģiskie, gan ārējie faktori, kuros šajā gadījumā negribas iedziļināties un visiem sabojāt garastāvokli. 1945. gadā gan reģistrēti vien 26 217 jaundzimušie, bet jau turpmākajos gados bērnu skaits atkal pieaug: pēckara laikos gadā vidēji piedzimst 34 000 bērnu. 40 000 un vairāk jaundzimušo gadā Latvija atkal piedzīvo pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Visdāsnākais bijis 1987. gads - 42 135 bērni. Taču līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu 1991. gadā Latvijā piedzimst vairs tikai 34 633, 2000. gadā - 20 302, 2010. gadā - 19 781, 2021. gadā - 17 420. Nemēģināšu analizēt visas cēloņsakarības, kas ir atstājušas tik bēdīgu iespaidu uz jaundzimušo skaitu, taču dzimstības rādītāji pa gadiem skaidri parāda, kā jūtas sabiedrība - jo drošāki un stabilāki laiki, jo bērniņu ir vairāk.
Ap Jāņu laiku ieņemtie bērniņi pasaulē nāk marta beigās. Vai zināmais mīts atspoguļojas arī ciparos? Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka martā vidēji piedzimst par 200 bērniņiem vairāk nekā citos mēnešos. Pirms 100 gadiem - 1921. gadā - februārī piedzima 3190, martā 3430, aprīlī 3066 mazuļi, 1931. gadā februārī 2789, martā 3383, aprīlī 3132. 1961. gadā februārī 2840, martā 3445, aprīlī 3335. 1988. gadā februārī 3351, martā 3735, aprīlī 3771. Tendence saglabājas arī šajā gadsimtā, lai gan piedzimušo kopējais skaits ir daudz mazāks, piemēram, 2002. gadā februārī piedzima 1532, martā 1792, aprīlī 1579 bērni.
Var teikt, ka Jāņu laiks kopš senseniem laikiem ir pats auglīgākais it visā - dabā un arī cilvēkos, kas ir dabas sastāvdaļa. Kas gan Jāņu naktī varētu traucēt miesiskām kaislībām, ja nu vienīgi - odi! Laiks ir silts, cilvēki pulcējas lielos baros, satiekas svešie un savējie, līst alus un brandavīns, meitas sarotājušās labākajās štātēs un vaiņagos, puiši uzvilkuši baltus kreklus un pirtī nomazgājušies - visi ķircinās un nebēdu - gan jauni, gan veci iet ņigu ņegu. Kur tajā barā kāds var izsekot, kurš ar kuru nozudis papardēs.
Mēs tikai tagad tā domājam, ka senāk visi bija godīgi ļaudis un rupjus vārdus nelietoja, taču latvju dainas parāda arī mūsu tautas otru pusi - rupju un nerātnu valodu un arī netikumus. Lielākoties tās saistās ar seksualitāti - tiek apdziedāti puišu dotumi, meitu augumi un slēptās vietas.
Ai, meitiņa, ai māsiņa,
Tavu mīkstu peteniņu!
Pipelīte ievēlēs
Kā krējuma ķērnītē.
***
Ai, pīzdiņa, sirdspuķīte,
Nu tev slikti gadījās:
Pipelīte, satikdama,
Tev iespļāva actiņās.
***
Puišu varenība tiek apdziedāta daudzās dainās, piemēram,
Vai, vai, Pēterīt,
Tavu lielu rīku!
Ar to siti zirgam,
Ar to ver vārtus.
***
Vai, vai, Ernest,
Tavu garu diņķi!
Trīs reiz ap cisku,
Vēl gals dirsā.
***
Ne visas meitas īsto precinieku sagaidīja nevainīgas:
Ai, balto māmuliņ,
Kas rītu ganos ies?
Man vakar ciema zēni
Lindraciņu saplūkāja.
***
Uz seksuālām nodarbēm latvieši nebija skubināmi
Ai, puisīti, ai puisīti,
Daudzi būs, daudzi būs!
Jau es devu ganīdama,
Vēl tu prasi ecēdams.
Lustīgu līgošanu un veiksmīgu papardes zieda meklēšanu, lai nākamā gada martā pasaulē nāktu vairāk bērniņu!
Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta mātes meita:
Man pupiņi sudraboti,
Raudzīts zelta lapiņām.
