Lasāmgabali

Ir sācies sulu laiks! Latviešiem ir vēsturiski iesakņojušās sulu tecināšanas un dzeršanas tradīcijas. Bērzu un kļavu sulas var iegādāties gan tirgū, gan vairākos veikalos, taču to varam darīt arī paši. Par labu pašu tecinātām sulām runā fakts, ka sulu kūre izmaksās mazāk, kā arī tikko tecinātas sulas ir veselīgākas un efektīvāk darbojas kā organisma attīrītājs. Diemžēl komerciālos nolūkos iegūtas sulas nebūs pavisam svaigas, kā arī nav zināms, kur un kādos apstākļos audzis koks.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Šodien, kad neesam vēl attapušies no divus gadus ilgās kovidpandēmijas un klāt jau ir Krievijas izraisītais karš, mums ir nepieciešams restarts – vieta, kur būt salīdzinošā drošībā no kara šausmām. Lansarote ir viena no Kanāriju salām ar augsti attīstītu tūrisma infrastruktūru, kuras izveidošanā lielākie nopelni pienākas pasaulslavenajam arhitektam un māksliniekam Cēzaram Manrikem (Cezar Manrique, 24.04.1919.–25.09.1992.), kurš ikvienu paša veidoto projektu spēja integrēt salas dabiskajā veidolā, saglabājot neskartu savdabīgo salas ainavu.

Par nedēļas centrālo svinamnotikumu vajadzēja kļūt 8. martam jeb Starptautiskajai sieviešu solidaritātes ar Ņujorkas tekstilrūpniecībā strādājušajām un ielu streikos gājušajām dienai, kā arī vācu sociālistes Klāras Cetkinas sadraudzības ar Rozu Luksemburgu gadskārtai, tomēr šogad tulpju un citu lakstu pārdevēji ar lieliem ienākumiem nevarēja lepoties – daudz labprātāk tika pirktas pa droniem metamās konservētu gurķu un marinētu tomātu burkas.

«Rotko ir bijis pietiekami sarežģīts un depresīvs cilvēks, bet viņš vienmēr ir bijis kaujinieks un cīnītājs. Revolucionārs. Tajā nozīmē, ka mākslai ir jēga, ka caur mākslu ir iespējams pateikt cilvēkiem kaut ko jaunu par šo pasauli,» saka Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs.

Šajās dienās notiks vairāki atbalsta koncerti Ukrainai, kuros vienojušās roka, metālmūzikas un pankroka apvienības. Šķiet, tieši šo mūzikas stilu pārstāvjiem ir visvieglāk definēt savu viedokli par notiekošo, jo pilnīgi pietiek ar grupas “Inokentijs Mārpls” dziesmas nosaukuma citēšanu – “Krievija, atp****s!”, ko, cita starpā, paši “mārpli” izdarīja pat elitārajā Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijā.

Uzliekot modinātājpulksteņus, uzvelkot gaiļus un piesolot pabarot pulksteņu dzeguzes tikai un vienīgi akurāt pulksten 0.01, latvju bāleliņi, sēžot uz gultas malas, klausoties nakts ziņas un skatoties “Midsomeras slepkavības”, uzmanīja 1. marta iestāšanos, lai nenokavētu to brīdi, kad reizi gadā iestājas Lielā Atriebības VIDam diena un var iesniegt savas gada ienākumu deklarācijas. Klāt bija aizraujošās spēles “Mēs viņus vai viņi mūs” beigu fāze.

Šis noteikti nebija plānots ceļojums. Atkal tā sajūta, kad aplūko lidsabiedrības mājaslapu, ieraugi kādu nepieklājīgi lētu piedāvājumu un nopērc biļetes, ne par ko nedomājot.

Jau otro nedēļu Ukrainā risinās asiņains un traģisks karš, kas nolicis frontes pretējās pusēs daudzus cilvēkus, tostarp nosacītajās miera zemēs dzīvojošos. Arī radošo profesiju pārstāvji pauduši savu nostāju – dažs agrāk un uzreiz, cits pēc nelielas šoka pauzes, bet tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ absolūti neattaisnojami jūtas piederīgi frontes otrai pusei, droši vien atklāsies un sevi pozicionēs tikai pēc kāda laika.

«Man patīk radīt svētkus, man patīk, ka pie manis nāk ciemiņi, un pat tad, ja viņu ir simts, es parūpējos par to, lai katrs jūtas tā, ka ir visvairāk gaidīts. Šo rūpi par saviem viesiem esmu mantojusi no vecākiem un vecvecākiem,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētā dziedātāja Olga Rajecka.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārds līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai lielākajai daļai pasaules bija maz zināms vai pat vispār nezināms. Šobrīd viņš ir kļuvis par vienu no populārākajiem cilvēkiem pasaulē.

Kārtējo laimīgo dienu sagaidīja ciparofobi, numerologi un pārējie banderlogi – klāt bija 2022. gada 2. mēneša 22. datums, tāpēc daudzi steidza apprecēties pulksten 22.22, lai laulības apliecībā būtu pavisam ekskluzīvs skaitlis. Tie, kas šajā laikā uz dzimtsarakstu biroju nepaspēja, tika mierināti ar faktu, ka to varēs izdarīt pēc 200 gadiem, kad būs 2222. gads un vēl vairāk divnieku.

«Visam dzīvē jāpieiet ar smaidu. Protams, par nopietnām lietām smieties nevajag, bet, kā savulaik teica mans draugs Voldemārs Lejiņš, ar kuru kopā spēlējām golfu, ka mēs esam tie, kas sauli sirdī glabā,» saka skatītāju mīlētais aktieris, populārais komiķis Jānis Jarāns. Vēl pavisam nesen pārcietis divas nopietnas sirds operācijas, viņš jau ir pasildījies Spānijas saulītē un svētdien, 27. februārī, pulksten 14 būs uz teātra kluba «Austrumu robeža» skatuves – izrādē «Liecinieks».

«Es esmu atradusi vārdu, kas ļoti precīzi raksturo manu dzīvi šodien – tā ir laiskošanās. Tik laiska dzīve man nav bijusi nekad, septiņdesmit gadu esmu skrējusi un visu ko darījusi, mēģinot apvienot darbu teātrī, kino un televīzijā ar pienākumiem ģimenē, bet laiskoties ir tik brīnišķīgi!» saka skatītāju mīlētā teātra un kino aktrise Baiba Indriksone. «Vella kalpu» daiļā krogus meiča Lēne un «saldmēlīte» Olita leģendārajā Jāņa Streiča filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Otrdien, 22. februārī, viņai 90. šūpuļsvētki.

Pagrabi, autostāvvietas un citas aukstas vietas zem siltām ēkām vietas, kur iespējams ietaupīt enerģiju un uzlabot dzīves kvalitāti. Griestu siltumizolācija pagrabos ir viegli uzstādāma – pat pēc celtniecības darbu pabeigšanas. Tajā pat laikā tā samazina kopējos enerģijas rēķinus, palielina augšējo pārsegumu virsmas temperatūru, palielina ugunsdrošību un samazina trokšņu līmeni pagrabā.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Lai gan nedēļas sākumā visā pasaulē tika svinēta “Titānika” skatīšanās diena jeb Valentīndiena, sievietes pieprasīja to pārcelt uz nākamo nedēļu, jo šajā no tās tāpat nebija lielas jēgas – veči joprojām bija pielipuši TV ekrāniem, vēroja pekiniādi un sprieda, kāpēc Dārziņš nevinnēja Dāniju, bet bobji nešļūc kā vāciešiem.

Vēloties ko veselīgu un zaļu, ne vienam vien uz palodzes gozējas sīpoliņi, kas izdzen pirmos lociņus. Taču tas nav vienīgais “zaļums”, ko var izaudzēt uz palodzes – faktiski katrs ik dienas var sev nodrošināt mikrozaļumu piedevu maltītei.

Jau pēc jaunā gada sagaidīšanas un vēl agrāk visi, kam tuva dārzkopība, plāno pavasara darbus, iegādājas sēklas, zīmē dārza plānus, dezinficē siltumnīcas.

Mūsdienās ēku apkurē īpašu uzmanību mēs pievēršam diviem dažādiem apkures veidiem: siltumsūknim un gāzes apkurei. Bet kādas ir abu sistēmu stiprās un vājās puses? Un kas ir izdevīgāk: siltumsūknis vai gāzes apkure? Vai arī visprātīgāk ir siltumsūkni apvienot ar gāzes apkuri (hibrīdais siltumsūknis)? Bosch iepazīstinās jūs ar šīm apkures sistēmām.

Uzrādot gada auditorijas kāpumu pat par 40%, portāls “nra.lv” visvairāk lietotāju sasniedza oktobrī, kad portālu apmeklēja 585 000 lietotāju, tādējādi pārsniedzot arī 2020. gada auditorijas rekordu, kas bija 500 000 lietotāju, vēsta “Gemius”.

Vēl pirms pāris gadu desmitiem banku loma ikdienā bija minimāla – uz tām devās, lai saņemtu aizdevumu, veiktu kādu lielāku pārskaitījumu vai pārspriestu ieguldījumu iespējas. Turpretī patlaban banku darbības mēs veicam pat vairākas reizes dienā. Katrs maksājums ar karti, katrs paziņojums par ienākošu vai izejošu maksājumu un katrs pārskaitījums draugiem ir atsevišķa darbība, kura agrāk būtu jāveic bankā uz vietas. Tomēr tehnoloģijas attīstās un arī nauda mainās – šobrīd pārsvarā apmaināmies ar digitālo naudu. Līdz ar to – vai joprojām spēkā ir teiciens “Drošs kā bankā”? Un vai pastāv alternatīva, kur glabāt savu naudu?