Lasāmgabali

Nošķīda zibens, norībēja pērkons, mazliet tā kā nosmirdēja pēc sēra, un Kariņpaps devās četru dienu atvaļinājumā. Akurāt šajā pašā dienā Vidzemē gaisa temperatūra uzreiz pazeminājās līdz -6 grādiem un arī citviet valstī kļuva neganti auksts un sasalīgs. “Sagadīšanās? Nedomājam vis…” drūmi norūca latvju bāleliņi, uzzinot, ka lāga Kariņpapa vietā premjerēt palikuši tiesiskais bezkompromisa Bordertaunbordāns un finanšu Reiris.

«Mākslinieks veido domformu, katram tā ir sava, un, ja viņš to nes tālāk, viņam ir jābūt gatavam ar to arī sastapties dzīvē. Ir mākslinieki, kuri runā par tēmām, kas sasāpējušas, bet es uzskatu, ka tās nevajadzētu nest mākslā, «norakstot nost» no sevis negatīvo – ne glezniecībā, ne rakstniecībā,» uzskata metālmāksliniece Dina Dubiņa. Viņa par savu uzdevumu uzskata radīt prieku, sniegt aizsardzību un nest pozitīvu enerģiju.

No 10. līdz 14. maijam Turīnā norisināsies starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, un miljoniem lielas auditorijas skatieni atkal būs piekalti TV ekrāniem. Latvijas likme ir skaidra – pēc daudzu gadu pārtraukuma tikt tālāk par pusfinālu. Lai gan dziesma “Eat Your Salad” un tās izpildītāji “Citi zēni” uz kopējā fona uzskatās ļoti cerīgi, prognozes nav iepriecinošas – lai konkursā gūtu panākumus, diemžēl ar muzikālajām dotībām vien nepietiek, nepieciešama arī virknes citu faktoru sakritība.

Klāt tradicionālā Lielā talka, kad apzinīgākā sabiedrības daļa savāc neapzinīgākās sabiedrības daļas atstātos mēslus. Taču talkot var arī citādi – neaprobežojoties tikai mēslu savākšanu, bet gan veicot visai svētīgu darbu – senu kapu sakopšanu.

Par depozīta sistēmu un atbalsta programmu mājsaimniecībām alternatīvo enerģijas ieguves veidu uzsākšanai “Neatkarīgā” vaicā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

ES zaļā kursa mērķu sasniegšana un enerģētiskās neatkarības veicināšana, vienlaicīgi saglabājot Latvijas iedzīvotāju labklājību, ir nopietns enerģētikas nozares izaicinājums. Ir jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, tajā skaitā – kādus elektroenerģijas ražošanas avotus Latvijā attīstīt. Atbilstoši 2022. gada martā SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji atbalsta elektroenerģijas ražošanu, izmantojot vēja un saules enerģiju – par vēja parkiem ir 75% iedzīvotāju, bet saules enerģijas izmantošanu atbalsta pat 86% iedzīvotāju. Tāpat 2021. gads Eiropas vēja industrijā bijis pēdējā desmitgadē aktīvākais – pēc Eiropas vēja enerģijas asociācijas “WindEurope” datiem, 2021. gadā uzstādītā kopējā vēja parku jauda sasniedza 17,4 GW, no kuriem 14 GW iegūti sauszemes vēja parkos.

Boms Tricis un Laika Skudra solīja, ka šī nedēļa būs siltākā šajā gadā, un, tā kā nebija nekādu garantiju, ka par siltāko šajā gadā tā nepaliks arī līdz gada beigām, latvju bāleliņi ķēra momentu, kad ielās, parkos un pļavās izmesties triko, bikini, kombinē, peldbiksēs un gumijniekos, gandrīz palaižot garām Restorānu nedēļas iesākšanos un vimbu lēkāšanu pāri Ventas rumbai. “Nieki, austeres brokastīs un vimbas vakariņās ēdīsim pēc tam!” ar roku atmeta bāleliņi.

«Man kā aktierim, kuram ļoti patīk spēlēt raksturlomas, galvenā loma filmā «Uzticības persona» bija īsts izaicinājums, jo, lai palīdzētu partneriem un filmai kopumā, man bija jānoliek malā savs ego. Nospēlēt galveno lomu ir daudz sarežģītāk nekā spilgti parādīties dažās epizodēs, kur aktieris var ieguldīt sevi ļoti koncentrēti un ar to palikt skatītājam atmiņā,» saka seriālu un kino zvaigzne Jurijs Djakonovs (35).

Šajās dienās par visvairāk klausīto latviešu mūzikas albumu droši vien kļuvis etnomūzikas apvienības “Tautumeitas” jaunais studijas albums, kura klajā nākšana tika svētīta ceturtdien K. K. fon Stricka villā. “Skrejceļš” – tā sauc šo darbu, kas ir stilistiski krietni atšķirīgs no tā muzikālā skrejceļa, pa kuru “Tautumeitas” pārvietojušās līdz šim. Arī pati grupa mainījusies un kļuvusi sastāva ziņā kuplāka.

23. aprīlī vārdadienu svin Jurģi, Juri un Georgi. Šo dienu latviskajās tradīcijās sauc arī par Jurģu vai Ūsiņu dienu, un sava loma tajā ir arī baznīcai, kura šajā dienā godina svēto Juri. Savā būtībā Jurģi un Ūsiņi ir divi atsevišķi svētki vai notikumi, kas iekrīt vienā dienā.

Tāds nu tas latvietis ir: mans nams, mana pils, kurā svešiem nebūs ielūkoties. Šo tendenci ļoti spilgti varam novērot pilsētu privātmāju rajonos. Īpašumi tiek iežogoti ar absolūti necaurredzamiem norobežojumiem – vispopulārākais ir dēļu žogs un biezi stādīta tūju rinda.

Neatņemama dārza sastāvdaļa ir koki un krūmi, kuri kalpo ne tikai par dārza vizuālo noformējumu, bet sniedz arī pavēni karstā saulē, aiztur vēju, uzlabo gaisa kvalitāti un veic daudz citu funkciju.

Romantiķi Lucavsalu redz kā svētvietu mīlas dzejoļu deklamēšanai, bet praktiskiem cilvēkiem tā ir iespēja pašiem izaudzēt krājumus ziemai. Tūlīt pēc Lieldienām, 21. aprīlī, uz kinoekrāniem nonāks jaunās režisores Elzas Gaujas debijas pilnmetrāžas dokumentālā filma «Tikmēr Lucavsalā».

Šīs nedēļas laikā skatītākie Neatkarīgās diskusiju raidījuma sižeti un lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Klāt bija brīvdienas, kas treilerī jeb kaceklī grūti atminamu iemeslu dēļ tika pieteiktas kā Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Gulošo pirmdienu, Slinko otrdienu, Uz Nedēļas Nogali Cerošo trešdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, un kas tālāk vainagojās ar Pirmajām un Otrajām Lieldienām. Par to latvju bāleliņiem gan bija maza interese, jo lielākā daļa gaidīja Bomja Triča vai vismaz Laika Skudras paziņojumus par to, vai brīvdienās būs iespējama vizināšanās ar ragaviņām vai šašlika cepšana piesaulītē.

Pagājušajā nedēļā savu ceturto studijas albumu klajā laida grupa “The Sound Poets” – pēc pat dziesmu svētku repertuārā ietikušā hita “Kalniem pāri” un pašmāju supergrupas “Prāta vētra” apspēlēšanas “Zelta mikrofons ‘2015” kategorijās, “soundpoēti” ir nopelnījuši sev vietu latvju popmūzikas augstākajā ešelonā.

Martā lielāko auditorijas pieaugumu gan kopējās statistikas topā, gan apmeklējumā no mobilajām ierīcēm sasniedzis portāls nra.lv, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” publicētais Latvijas interneta lietotāju visvairāk apmeklēto vietņu TOP 20.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Kā redzam šodien, Ukrainas kara apstākļos, nauda zaudē jebkādu nozīmi. Nozīme ir tikai cilvēcībai, un tā ir vērtība, ko māca un palīdz attīstīt māksla un mūzika. Tāpēc man ir ļoti liels prieks, ka man šodien ir ko teikt, ka mūzikā notiek īpaši notikumi,» saka mūziķis un pedagogs, orķestra «Rīga» saksofonu grupas koncertmeistars, starptautisko konkursu laureāts, Lielās mūzikas balvas «Publikas simpātija» (2013) un pasaulē prestižās saksofonu ražotājfirmas «Selmer» vēstnieks Oskars Petrauskis.

Arī šonedēļ lielu skaitu latvju bāleliņu pārpārēm iekrājušos negāciju uz sevi paņēma laika apstākļi – latvju zemē iestājās piektais gadalaiks, kam meteomurgologi, sinopintiķi un Boms Tricis vēl nebija iedevuši oficiālo nosaukumu, taču tautā tas tika iesaukts par Kas Tas Par Sviestu vai Ej Tu Nost, Atkal Stulbais Sniegs.

Norobežojoties no Lieldienu kristietības vērtībām un paskatoties uz šiem svētkiem caur latvisko tradīciju un ticējumu prizmu, visi ticējumi un paradumi šķiet vairāk nekā pašsaprotami. Gluži vai katrai tradīcijai var atrast racionālu skaidrojumu.