Lasāmgabali

“Biokurināmā katlu mājas izbūve Rencēnu ielā 30, Rīgā”

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Arī šajā nedēļā valdekļiem, valdīkļiem, valdoņām un valdmoņiem bija atzīmējami lieli svētki – Saeimas nama Sarkanajā Glāzē pie glāzes zāles (vai otrādi) notika Saeimas simtā jubilejas gada svinīgā atklāšana. “Svinot 100. gadskārtu kopš 1. Saeimas sanākšanas, īpaši vēlos uzsvērt, ka Saeimas misija ir būt tautas priekšstāvības un parlamentārās demokrātijas īstenotājai,” teica Saeimas Spīkermūrniece. “Ej nu ej?!” beidzot saausījās arī nepateicīgā latvju tauta. “Tautas priekšstāvības? Nopietni? A nu ka no šīs vietas sīkāk!”

«Tie bija mani sešpadsmit, septiņpadsmit, astoņpadsmit gadi, kad Oskara Vailda pasakas «Zvaigznes bērns» tēmu uztvēru ļoti personiski. Iespējams, arī šis mūzikls mūsdienu pusaudzim ļaus sevi pavērot no malas un izraisīs kādas pārdomas,» saka komponists Jānis Lūsēns.

Kamēr vēl nav oficiāli iestājies Tīģera gads (tas būs tikai 1. februārī), tikmēr joprojām var bez sirdsapziņas pārmetumiem par grimšanu pagājušajos laikos skaitīt un saskaitīt 2021. gadā izdoto, nopirkto, visvairāk klausīto, visaugstāk vērtēto u.tml. Piemēram, aplūkot Latvijā visvairāk pirkto albumu klāstu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Bērnībā biju ļoti liels dziedātājs, zināju visas latviešu tautasdziesmas. Daudz laika pavadīju kopā ar vecomāti, un tieši no viņas esmu mantojis lielu mīlestību pret latviešu tautasdziesmu. Aplis ir noslēdzies – domāju, tāpēc man ir svarīgi popularizēt latviešu tautas mūziku,» saka ģitārists, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas ģitāras spēles pedagogs Andris Grīnbergs.

Lai gan 11. janvārī vajadzēja beigties jau trīs mēnešus ilgušajai ārkārtējai situācijai, Saeima pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto lēmumu, ka Ārkārtējā Naudas apgūšanas un tās nāsīs ievilkšanas situācija pagarināma līdz 28. februārim, kas gan nebija pārsteigums. Kompensācijai tika pieņemts lēmums, ka 13. janvārī Rīgā tiks pārspēts siltuma rekords, kā arī izdotas četras pastmarkas sērijā “Mājdzīvnieki”. “Visu tautai, mums nekā tai nav žēl!” vēlīgi teica tautas kalpi.

Kad pagājušajā nedēļā valdība oficiāli paziņoja viegli nojaušamo, ka ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz marta sākumam, radās aizdomas, ka šim paziņojumam sekos informācija par izmaiņām Rietumu mūziķu koncertu pie mums grafikos. Pamazām tas diemžēl arī notiek.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.

Pēdējos divus gadus mūsu dzīvesveidu ietekmējis Covid-19 – dažādie ierobežojumi izmainījuši mūsu ikdienu līdz nepazīšanai: ceļot uz ārzemēm nav ieteicams, tikties plašās ballītēs nedrīkst, tikšanās ar kolēģiem lielākoties notiek interneta vidē, sporta zāles visbiežāk ir slēgtas, un pat uz veikalu ejam ar maskām, pasēm un speciālu sertifikātu. Taču cilvēkam no dabas ir spēja pielāgoties izmaiņām – mēs spējam būt radoši un atrast spēku un prieku vietās, kas iepriekš bija nepamatoti piemirstas un nepietiekami izmantotas – pļavas, meži, ezeri, purvi un jūra ar kovidu neslimo – tā ir vide, kur varam justies droši, atgūt fiziskos un garīgos spēkus arī visgrūtākajos brīžos.

Nedēļa lielākajai daļai iesākās ar vēl neizēsto rasola bļodu un jau izdzerto šampanieša pudeļu tukšošanu, savas dislokācijas vietas noskaidrošanu un fizisko ķermeņu aizdabūšanas uz darbu mēģināšanu, kā arī sasodīto karpu zvīņu no makiem izkratīšanu, tāpēc ziedu pārdevēji un dažādu kārumu veikalu īpašnieki bija patīkami pārsteigti, ka pie viņu tirgotās produkcijas stendiem joprojām piestāj pircēji.

Divu nedēļu laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Avīzēs parādās «nekad vairs nebūs kā agrāk» virsraksti, bet man tomēr šķiet, ka visā it kā haotiskajā un mainīgajā pasaulē ir lietas, kas galīgi nemainās. Es šajā notikumu virpulī cenšos saglabāt skaidru galvu un tiekties nepazaudēt to, kas ir patiesi svarīgs. Notikumi nāks un ies, bet, kā mēs uz tiem reaģējam, tas jau parasti izrādās vissvarīgākais un arī visinteresantākais,» saka jaunā dzejniece, rakstniece, kritiķe, redaktore un tulkotāja Krista Anna Belševica.

Apskatot “Neatkarīgajā” mūzikai veltīto publikāciju 2021. gadā lasījumu skaitu, top skaidrs, ka “Prāta vētra” joprojām ir tronī, Eirovīziju joprojām visi lamā, bet lielākā daļa joprojām skatās, savukārt kovids – šī sērga jau divus gadus nemainīgi ir jebkuras tēmas uzmanības epicentrā.

«Man šogad bija ļoti maz izrāžu, un tas, ko laikam esmu iemācījusies – spēlēt katru izrādi kā pēdējo. Jo mēs patiešām nezinām, kas būs rīt. Un otrs – prast priecāties par mirkli, kas tev ir dots, un to novērtēt. Un, ticiet man, es patiešām tagad protu novērtēt,» saka Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa.

Kopš 2020. gada maija pirmās nedēļas, tas ir brīža, kad Neatkarīgā sāka iznākt digitālā formā, Neatkarīgās lasītāju skaits ir trīskāršojies. 2021. gadā Neatkarīgās rakstu kopējais skatījumu skaits pārsniedz 14,5 miljonus. Šie ir raksti, kas pagājušajā gadā ir izraisījuši vislielāko lasītāju interesi.

Pārdzīvojuši Ziemassvētkus, izrakuši no kupenām sevi, savus tuviniekus, automašīnas, nenovakcinēto sētnieku Fedju, pusizēsto rasola bļodu un pusaizkorķēto šampanieša pudeli, latvju bāleliņi metās Vecgada vakara izvadīšanas un jaunā gada sagaidīšanas svinību gaidās. Aktīvi tika sūtīti apsveikumi ar tīģeriem, kā arī solīts un draudēts 2022. gadu sagaidīt ar tīģeru cienīgiem lēcieniem, rūcieniem un pirdieniem, piemirstot, ka ķīniešu jaunais gads sākas mēnesi vēlāk.

“Mēs katrs varam nonākt traģiskā situācijā, un mēs katrs gribam sagaidīt no pārējiem cilvēkiem līdzjūtību un izpratni,” ar nepārejošām sāpēm balsī teic Elita, Gunta Skrastiņa atraitne, atceroties sava mīļotā cilvēka aiziešanu. Vēl sāpīgāk top, ja kādā medijā parādās it kā Elitas atbildes uz it kā uzdotiem jautājumiem. “Neesmu sniegusi interviju žurnālam “Privātā Dzīve”, tāpēc šāda publikācija man bija nepatīkams pārsteigums,” teic Elita.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, meteomurgologi un sinopintiķi izmisumā plēsa matus un spalvas no galvas, padusēm, nāsīm un citām vietām, cenšoties noprognozēt tādus laika apstākļus, lai iespējami labāk izdabātu visiem un ikvienam, kā arī pastāvētu mazākas iespējas iebraukt pilnīgās auzās, rudzos un kupenās.

«Daudzi mīl vasaru, bet es tikpat karsti mīlu ziemu. Tās meditatīvo klusumu, uzmundrinošo aukstumu un sapņaino svētku laiku. Klusumu, kurā beidzot vari sadzirdēt savas domas, ļauties sapņu lidojumam, fantāzijām, pavērties debesīs un sajust kosmosu,» saka pianiste un dziedātāja Katrīna Gupalo. Ziemassvētku brīnumu laikā viņa dodas koncertu tūrē pa Latviju – ar jaunu ziemas noskaņu koncertprogrammu «Zvaigznes pieskāriens».

Par to, kur pirmo reizi tika izrotāta Ziemassvētku eglīte, kas kristīgajā pasaulē ir kļuvusi par stabilāko svētku simbolu, ir lauzts daudz šķēpu – Tallina saka, ka pirmā eglīte tur rotāta jau 1441. gadā, taču Rīga neatkāpjas no savām pirmtiesībām un visai pasaulei pasaka, ka pirmā Ziemassvētku rota ar Melgalvju biedrības pārstāvu līdzdalību pušķota 1510. gada Ziemassvētkos.