Lasāmgabali

«Bērnībā biju ļoti liels dziedātājs, zināju visas latviešu tautasdziesmas. Daudz laika pavadīju kopā ar vecomāti, un tieši no viņas esmu mantojis lielu mīlestību pret latviešu tautasdziesmu. Aplis ir noslēdzies – domāju, tāpēc man ir svarīgi popularizēt latviešu tautas mūziku,» saka ģitārists, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas ģitāras spēles pedagogs Andris Grīnbergs.

Lai gan 11. janvārī vajadzēja beigties jau trīs mēnešus ilgušajai ārkārtējai situācijai, Saeima pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto lēmumu, ka Ārkārtējā Naudas apgūšanas un tās nāsīs ievilkšanas situācija pagarināma līdz 28. februārim, kas gan nebija pārsteigums. Kompensācijai tika pieņemts lēmums, ka 13. janvārī Rīgā tiks pārspēts siltuma rekords, kā arī izdotas četras pastmarkas sērijā “Mājdzīvnieki”. “Visu tautai, mums nekā tai nav žēl!” vēlīgi teica tautas kalpi.

Kad pagājušajā nedēļā valdība oficiāli paziņoja viegli nojaušamo, ka ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz marta sākumam, radās aizdomas, ka šim paziņojumam sekos informācija par izmaiņām Rietumu mūziķu koncertu pie mums grafikos. Pamazām tas diemžēl arī notiek.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.

Pēdējos divus gadus mūsu dzīvesveidu ietekmējis Covid-19 – dažādie ierobežojumi izmainījuši mūsu ikdienu līdz nepazīšanai: ceļot uz ārzemēm nav ieteicams, tikties plašās ballītēs nedrīkst, tikšanās ar kolēģiem lielākoties notiek interneta vidē, sporta zāles visbiežāk ir slēgtas, un pat uz veikalu ejam ar maskām, pasēm un speciālu sertifikātu. Taču cilvēkam no dabas ir spēja pielāgoties izmaiņām – mēs spējam būt radoši un atrast spēku un prieku vietās, kas iepriekš bija nepamatoti piemirstas un nepietiekami izmantotas – pļavas, meži, ezeri, purvi un jūra ar kovidu neslimo – tā ir vide, kur varam justies droši, atgūt fiziskos un garīgos spēkus arī visgrūtākajos brīžos.

Nedēļa lielākajai daļai iesākās ar vēl neizēsto rasola bļodu un jau izdzerto šampanieša pudeļu tukšošanu, savas dislokācijas vietas noskaidrošanu un fizisko ķermeņu aizdabūšanas uz darbu mēģināšanu, kā arī sasodīto karpu zvīņu no makiem izkratīšanu, tāpēc ziedu pārdevēji un dažādu kārumu veikalu īpašnieki bija patīkami pārsteigti, ka pie viņu tirgotās produkcijas stendiem joprojām piestāj pircēji.

Divu nedēļu laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Avīzēs parādās «nekad vairs nebūs kā agrāk» virsraksti, bet man tomēr šķiet, ka visā it kā haotiskajā un mainīgajā pasaulē ir lietas, kas galīgi nemainās. Es šajā notikumu virpulī cenšos saglabāt skaidru galvu un tiekties nepazaudēt to, kas ir patiesi svarīgs. Notikumi nāks un ies, bet, kā mēs uz tiem reaģējam, tas jau parasti izrādās vissvarīgākais un arī visinteresantākais,» saka jaunā dzejniece, rakstniece, kritiķe, redaktore un tulkotāja Krista Anna Belševica.

Apskatot “Neatkarīgajā” mūzikai veltīto publikāciju 2021. gadā lasījumu skaitu, top skaidrs, ka “Prāta vētra” joprojām ir tronī, Eirovīziju joprojām visi lamā, bet lielākā daļa joprojām skatās, savukārt kovids – šī sērga jau divus gadus nemainīgi ir jebkuras tēmas uzmanības epicentrā.

«Man šogad bija ļoti maz izrāžu, un tas, ko laikam esmu iemācījusies – spēlēt katru izrādi kā pēdējo. Jo mēs patiešām nezinām, kas būs rīt. Un otrs – prast priecāties par mirkli, kas tev ir dots, un to novērtēt. Un, ticiet man, es patiešām tagad protu novērtēt,» saka Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa.

Kopš 2020. gada maija pirmās nedēļas, tas ir brīža, kad Neatkarīgā sāka iznākt digitālā formā, Neatkarīgās lasītāju skaits ir trīskāršojies. 2021. gadā Neatkarīgās rakstu kopējais skatījumu skaits pārsniedz 14,5 miljonus. Šie ir raksti, kas pagājušajā gadā ir izraisījuši vislielāko lasītāju interesi.

Pārdzīvojuši Ziemassvētkus, izrakuši no kupenām sevi, savus tuviniekus, automašīnas, nenovakcinēto sētnieku Fedju, pusizēsto rasola bļodu un pusaizkorķēto šampanieša pudeli, latvju bāleliņi metās Vecgada vakara izvadīšanas un jaunā gada sagaidīšanas svinību gaidās. Aktīvi tika sūtīti apsveikumi ar tīģeriem, kā arī solīts un draudēts 2022. gadu sagaidīt ar tīģeru cienīgiem lēcieniem, rūcieniem un pirdieniem, piemirstot, ka ķīniešu jaunais gads sākas mēnesi vēlāk.

“Mēs katrs varam nonākt traģiskā situācijā, un mēs katrs gribam sagaidīt no pārējiem cilvēkiem līdzjūtību un izpratni,” ar nepārejošām sāpēm balsī teic Elita, Gunta Skrastiņa atraitne, atceroties sava mīļotā cilvēka aiziešanu. Vēl sāpīgāk top, ja kādā medijā parādās it kā Elitas atbildes uz it kā uzdotiem jautājumiem. “Neesmu sniegusi interviju žurnālam “Privātā Dzīve”, tāpēc šāda publikācija man bija nepatīkams pārsteigums,” teic Elita.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, meteomurgologi un sinopintiķi izmisumā plēsa matus un spalvas no galvas, padusēm, nāsīm un citām vietām, cenšoties noprognozēt tādus laika apstākļus, lai iespējami labāk izdabātu visiem un ikvienam, kā arī pastāvētu mazākas iespējas iebraukt pilnīgās auzās, rudzos un kupenās.

«Daudzi mīl vasaru, bet es tikpat karsti mīlu ziemu. Tās meditatīvo klusumu, uzmundrinošo aukstumu un sapņaino svētku laiku. Klusumu, kurā beidzot vari sadzirdēt savas domas, ļauties sapņu lidojumam, fantāzijām, pavērties debesīs un sajust kosmosu,» saka pianiste un dziedātāja Katrīna Gupalo. Ziemassvētku brīnumu laikā viņa dodas koncertu tūrē pa Latviju – ar jaunu ziemas noskaņu koncertprogrammu «Zvaigznes pieskāriens».

Par to, kur pirmo reizi tika izrotāta Ziemassvētku eglīte, kas kristīgajā pasaulē ir kļuvusi par stabilāko svētku simbolu, ir lauzts daudz šķēpu – Tallina saka, ka pirmā eglīte tur rotāta jau 1441. gadā, taču Rīga neatkāpjas no savām pirmtiesībām un visai pasaulei pasaka, ka pirmā Ziemassvētku rota ar Melgalvju biedrības pārstāvu līdzdalību pušķota 1510. gada Ziemassvētkos.

Skaitāmi pie eglītes, saņemot dāvanas, vai vienkārši iepriecinot viesus.

2021. gada 20. decembrī Latvijas zinātnieki divdesmit trešo reizi saņem Gada balvas enerģētikā. Enerģētikas nozarē gada izskaņā tradicionāli sumina Latvenergo un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotā konkursa laureātus – ilggadējos, kā arī jaunos zinātniekus. 2021. gada A.Vītola balvu par izcilu devumu Latvijas enerģētikā saņem Dr.sc.ing. Gatis Bažbauers

Lai gan par virsrakstā minēto šo rindu autoram droši vien prasītos noraut galvu – un ļoti pamatoti –, biļešu pārdošanas dati liecina, ka tas ir gluži loģisks jautājums: uz “The Cure” biļetes vēl ir, savukārt uz “Måneskin” tās nozuda gaismas ātrumā.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Gada izskaņā, 29. decembrī, izstāžu zāles «Rīgas mākslas telpa» lielajā zālē tiks atklāta izstāde «Savienojumi», kas radusies, apvienojoties diviem atšķirīgiem māksliniekiem – jaunajai urbānās mūsdienu ainavas gleznotājai Baiba Ābelītei un viņas tētim, pieredzējušajam plakātistam, dizaineram, grafiķim un vides māksliniekam Visvaldim Asarim, kurš šajā izstādē sevi parāda no glezniecības puses.

Lai gan TV bija redzamas spožas reklāmas, kas aicināja “pērc, pērc, pērc!”, bet radiostacijās, lielveikalos un tirdziņos skanēja džinglbelli, lielai daļai nemaz nebija svētku noskaņojuma. Pat tik ļoti nebija, ka Rojā kāds zvejas kuģis sadomāja noslīcināties. Lai gan vēl iepriekšējā dienā labā tehniskajā stāvoklī esošais kuģis bija devies jūrā zvejot, tas, vairs nespējot izturēt esošo situāciju valstī, ņēma striķi, enkuru, muciņu ruma un padarīja sev galu.