Lasāmgabali

Uz Latvijas līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijā kopumā var attiecināt vārdus, ko pats par sevi teicis pēc skaita otrais Latvijas vēstnieks ANO Aivars Baumanis: “Darbs ANO ir salīdzināms ar to, ko dara makšķernieks: sēdi pie upes un gaidi, kad sakustēsies pludiņš! Dienām un nedēļām var nekas nenotikt, bet pēkšņi – ir!”

Pusotru gadu ne tikai Latvija, bet arī visa pasaule ir bijusi ārkārtas situācijā globālās pandēmijas dēļ. Tomēr dzīve turpinās, ekonomika pamazām atkopjas un cilvēki atgriežas kaut cik normālā ikdienas dzīvē. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāuzlabo dzīves apstākļi, jāattīsta bizness, jādomā par izglītību, par savu bērnu nākotni. Un šeit bieži vien nevar iztikt bez aizdevuma. Bet aizdevuma saņemšanai ir jāpieiet ļoti rūpīgi, ar lielu atbildības pakāpi. Jo tu ņem no kāda cita, bet jāatdod tev būs savs.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Savulaik tik cienījamais un atzīmējamais notikums – pirmās daudzdzīvokļu mājas Rīgā pieslēgšana apkurei – šoreiz pagāja gandrīz nepamanīts. No balkoniem, lodžijām un durvju rokturiem tika svinīgi novāktas tur žūstošās zeķes, atkal uz pilnu klapi atvērti vēdlodziņi un parādes durvis, uz radiatoriem nospēlēts “AC/DC” gabals “Heatseeker”, bet tas arī viss.

Brīvdabas koncertu sezona pašlaik aizvada savas pēdējās nedēļas, pasākumiem pārceļoties uz iekštelpām. Atminoties pagājušā gada kovidnotikumu diktēto bēdīgo situāciju, rodas jautājums, vai kaut kas līdzīgs neatkārtosies arī šogad. Diemžēl precīzas atbildes uz to joprojām nav, līdz ar to arī koncertu organizatori nesteidzas mesties jaunu pasākumu datumu izziņošanā.

Liepājas teātrī šonedēļ pirmizrādi piedzīvojis britu dramaturga Elena Eikborna romantiskais farss «Kā mīl tā otra puse» (1969). Režisors – Gundars Silakaktiņš, kostīmu māksliniece – Jurate Silakaktiņa.

Sapnis par tīru vidi Latvijā ir aizvien reālāks

Saimniecības pārvaldības datorprogrammas izstrādātājs un neatkarīgo lauksaimniecības biznesa konsultāciju uzņēmums “eAgronom” ir uzsācis jaunu oglekļa programmu, kas sniedz iespēju Latvijas lauksaimniekiem saimniekot ienesīgāk un videi draudzīgāk.

Visbiežāk par mežu piesārņošanu mēs runājam saistībā ar mežu apmeklētāju – sēņotāju, ogotāju un atpūtnieku – atstātajām plastmasas pudelēm un sviestmaižu papīriem, taču tas uz masveidīgā atkritumu izgāšanas fona ir vien piliens okeānā. Protams, katrs mežā atstātais nieks beigu beigās summējas un rada vides piesārņojumu, taču lielāko postu nodara mežā izgāztās atkritumu kravas, it īpaši nobrauktās automašīnu riepas un vecais jumta šīferis.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina sekot dažiem būtiskiem padomiem, lai mēs ikviens vienkārši samazinātu tēriņus, radīto atkritumu daudzumu un atbildīgi parūpētos par atkritumu pārstrādi jaunos materiālos un resursos. Lai tas notiktu, mums neatliek nekas cits kā mainīt ikdienas paradumus un pieņemt jaunus, kas var būt izaicinoši un grūti, taču var būt arī viegli un pat interesanti! Galvenais princips, kas būtu jāievēro, ir lielāka apdomība iepērkoties – izvēloties kvalitatīvākas preces, atsakoties no liekā iepakojuma, dodot priekšroku pārstrādājamiem materiāliem un pajautājot sev, vai tiešām tas ir vajadzīgs. Apzināta atbilde uz jautājumu atklās, vai pakļaujamies mirkļa iegribām vai gluži pretēji – spējam veikt pārdomātus pirkumus, bet reizēs, kad kāda manta vajadzīga vien uz brīdi, spējam to aizņemties no kaimiņa vai īrēt.

Gothardam Ketleram, Kurzemes hercogam, nebija nekādu citu iespēju parāda dzēšanai kā vien ieķīlāt sešas zemnieku un zvejnieku mājas. Vienām mājām bija dots Kemmeru vārds. Tas notika 1561. gadā. Kemmeru māju, protams, sen vairs nav, taču tās, iespējams, atradās tagadējās sēravotu ēkas vietā. Māju nosaukums savulaik deva sākotni slavenajiem Ķemeriem, kas pēc sabrukuma un aizmirstības tagad sāk pamazām atdzimt.

Šajās brīvdienās jāiestāda kāds koks, jāiesēj egle, varbūt priede, vai jāsavāc kāds maišelis atkritumu – 18. septembrī visā pasaulē tiek organizēta Pasaules talka, angliski World Cleanup Day. Šo paradumu – laiku pa laikam uzkopt savu apkārtējo vidi – pasaulei iemācījušas Baltijas valstis.

2020. gada 19. septembra vakarā savās mājās Langstiņos tika nogalināts advokāts Pāvels Rebenoks, un, neraugoties uz iekšlietu ministra un policijas vadības skaļajiem paziņojumiem, arī pašlaik, gadu vēlāk, izmeklēšana nav nonākusi ne soli tuvāk šīs pasūtījuma slepkavības pasūtītājiem un izpildītājiem.

Atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders:

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Šonedēļ latvju zemē notika divas milzīgas sensācijas: futbola izlase nepakāsa Melnkalnei un Govjuzemis parlamentā uzrādīja derīgu kovidsertifikātu. Par otro viss bija daudz maz skaidrs – tā kā Govjuzemim draudēja algas samazināšana no 2963 eiro uz 593 eiro, viņš bija gatavs uzrādīt arī paša ieņemšanas un dzimšanas apliecības, 1. klases liecību, 8. klasē saņemto DOSAAF nozīmīti, kā arī izziņu par to, ka pūcei aste var ziedēt. Radās pamatotas aizdomas, ka arī futbola Kazukēvičam gribējuši kaut ko nogriezt vai vismaz apgraizīt zaudējuma gadījumā.

Pēdējās nedēļās nerimst skandāls ar komiskuma pieskaņu saistībā ar leģendārās grupas “Nirvana” diska “Nevermind” vāciņu, uz kura redzams peldamies kails bērnelis. Pagaidām tas ir smieklīgi, taču mūsu strauji uzplaukstošajos “cancel culture” laikos tas drīz var tā arī nebūt.

Latvijas Republikai vajadzētu kaut vai pēc viņu nāves apbalvot cilvēkus, kuri 1991. gada 19. augustā mēģināja izdarīt valsts apvērsumu Padomju Savienībā, jo bez viņiem Latvija nebūtu savu starptautisko atzīšanu ieguvusi tik ātri un ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Nastavševs un Lūriņa, Kuzma un Zaļupe, Rudāne un Plotņikova, Viks un Rajecka

Pasākumi, kurus var apmeklēt bez maksas

Pagājušajā nedēļa Igaunijā, Otepē notika Eiropas rogaininga čempionāts, kurā ļoti plaši tika pārstāvēta Latvija. Pasaules čempionāti jau nenotiek divus gadus, jo 2020. gada pasaules čempionātu uzņēmās rīkot ASV orientēšanās sporta federācija, bet ārzemnieku ceļojumi uz ASV joprojām ir ierobežoti. Līdz ar to pasaules mēroga sacensības kovida laikā tā arī nav notikušas.

Olimpiskajās spēlēs “Tokija 2020” Artūrs Plēsnieks atnesa Latvijai ļoti gaidītu un vērtīgu medaļu – olimpisko bronzu svarcelšanā. Ir pagājis tieši 20 gadu, kopš mazais Artūrs svarcelšanā nopelnīja savu pirmo medaļu, toreiz gan tā bija plastmasas, bet vēl arvien tiek glabāta kā turpmākās karjeras sākuma punkts.