Ik rītu LTV “Rīta Pornorāmā” veroties uz zem klajas debess salstošo un drebinošos Saules vēstnesi Ramonu, latvju bāleliņi gaidīja, kad beidzot laika ziņās tiks vēstīts par vēl kādas atvasaras iestāšanos. Un šī laimīgā diena reiz tiešām pienāca – Ramona pat bez Boma Triča informēja, ka svētdien vismaz austrumu rajonu rietumu pusē ap dienvidziemeļiem būs par pusgrādu siltāks.
Šo nedēļu latvju bāleliņi gaidīja arī kārtējo kovidierobežojumu sakarā, taču valdība sev tipiskā manierē pasēdēja un padomāja, padomāja un pasēdēja, un izdomāja tikai to, ka vajag vēl mazliet pasēdēt un padomāt, atliekot lēmumu pieņemšanu uz nākamo nedēļu. Kariņpaps par to gan nebija iepriecināts un pat bija spiests atzīt, ka drošības pasākumi kovidizplatības ierobežošanai ir novēloti. “Protams, būtu bijis pareizi, ja Saeima būtu laikus rīkojusies, taču dažādu iemeslu dēļ tas nenotika, jo… jo es nezinu, kāpēc nenotika,” teica Kariņpaps.
Tiesa, premjers bija drošs, ka valdībai izdosies atsevišķu profesiju pārstāvjiem uzlikt pienākumu obligāti vakcinēties, jo tas vismaz garantēja stabilus budžeta ieņēmumus, papildinot tos ar ienākumiem no kārtējiem Govjuzemim uzliktajiem sodiem no kārtējiem sarīkotajiem piketiem un citiem viņa sabantujiem. “Ir nepieciešams vakcinēties, vakcinēties un vēlreiz vakcinēties,” uzsvēra Kariņpaps. “Ir nepieciešams nošpricēties pirmoreiz, tad otrreiz, trešoreiz un tā līdz galam, citādi mums noliktavās tās štrunta vakcīnas jau sāk rūgt, apklāties ar pelējuma sēnēm un bojāties, tās taču vairs neņems pretī pat Sjerraleone, Nigēra, Burkinafaso, Mali un Burundi!” neteica viņš.
Pa to laiku nepateicīgie latvju bāleliņi mēģināja tikt skaidrībā, kas nākamajā nedēļā valdībā varētu tikt pieņemts un ar ko tas viss viņiem draud. Diez kādā skaidrībā gan neviens netika, jo no pārveidotajiem noteikumiem kovidizplatības ierobežošanai varēja noprast vien to, ka Saule lec austrumos, bet riet - rietumos, ka pēc dienas iestājas nakts, bet pēc nakts - diena, bet no 11. oktobra privāti pulcēties varēs tikai pats ar sevi, turklāt velkot sejas masku vai kādu citu piemērotu uzpurni. Vēl bija noprotams, ka tirdzniecības centri tiks iedalīti potētajos, nepotētajos un tādos, pie kuru durvīm varēs nopotēties, bet kā piespiest tirdzniecības centrus potēties, ja tie pret to kategoriski iebilst, spirinās pretī un sauc pēc mammas, tāpat nebija skaidrs.
Savukārt prezidentīgais Levits piezvanīja atparistiem - it kā gribējis apvaicāties, cik pulkstenis, it kā vēlējies noskaidrot, cikos piektdien LTV rādīs seriālu par seržantu Dodsu, it kā kaut ko ierunājies par Lato Lapsas topošo grāmatu, bet beigu galā sanāca, ka atparisti bija saklausījuši viņa zvanā uzdevumu nokārtot frakcijas atbalstu Levita Kucinas ievēlēšanai par Satversmes tiesas tiesnesi.
Pat tik ļoti saklausījuši, ka uztvēruši to kā draudus par iespējamo piekasīšanos atparistu ministriem un tam sekojošo valdības krišanu. “Tas bija tikai salīdzinājums,” uz pārpratumu norādīja Levits. “Pie nepareizām un nekorektām interpretācijām pieturēties būtu tikpat muļķīgi, kā, ja, piemēram, Valsts prezidents nepamatoti kritizētu kādu atsevišķu ministru, kurš tīrās sagadīšanās pēc būtu atparists, jo tas nozīmētu, ka tā nemaz nav sagadīšanās, jo viņš nav atsevišķs ministrs un nav no citām partijām - tas ir tāds salīdzinājums, kurš gan te varētu kaut ko nepareizi saprast?!” skaidroja Levits. “Visi,” drūmi noteica šo penteri dzirdējušie.
Iepriekšējās nedēļas nogalē notika arī Šlosera dziedošo buldozeru saiets, kura laikā gan Rīgas jūras līcī tā arī neiebrauca kreiseris “Aurora”, tāpēc par visu notiekošo neuzrakstīja pat laikraksts “Iskra”. Toties sociālajos tīklos bāleliņi ar sajūsmu skatīja bildes, kurās redzams, kā brīnumūdens Pļaviņš čamda Dimitera sievu un citas pikantērijas. Prezidentīgajam Levitam gan laikam tika iesniegts arī kaut kāds ultimāts, kura lasīšanā viņš netika tālāk par pirmo punktu, tāpēc bija pamatotas aizdomas, ka Šlosera partija “Latvija vienā vietā” drīz rīkos nākamo piketu, kurā atkal varēs noklausīties šā brīža hitu “Pandēmijas nauuuu”. Starp citu, šā hita izpildītāja Blondīne jau bija uzaicināta uz nākamo “Grammy” balvu pasniegšanas ceremoniju un “Super Bowl” finālspēli, bet par viņas koncertu iesildītājiem kļūt bija gatavi “Prāta vētra”, “Instrumenti” un Busuļsusulis.
Taču vispār - pulcēties piketos, gānīt valdību, kritizēt Kariņa-Levita režīmu, klaigāt par neesošo pandēmiju un kaut aicināt uz revolūciju vai solīt viens otram pa purnu varēja droši - galvenais bija neteikt neko sliktu par ķīniešiem. Par to pārliecinājās Neids, kuram iešķieba sešus mēnešus aiz restēm, jo viņš bija feisbūkā ierakstījis, ka ķīnieši prot izgatavot tikai viltotus mobilos telefonus. “Ne tikai mobilos, viņi prot izgatavot arī visu pārējo,” gribēja piebilst Neids, taču neviens viņā jau sen vairs neklausījās. Tiesa, ieklausījās Lietuvas Aizsardzības ministrija, kura uz to stingrāko ieteica: “Nepērciet Ķīnas ražotāju mobilos telefonus un metiet ārā tos, kas jums ir tagad!” Nu gan vairs nebija skaidrs, ko sēdināt aiz restēm un ko jaunajos apstākļos darīt ar Neidu.
Nedēļas nogalē pasauli pāršalca arī kāda patiešām priecīga vēsts: izrādījās, ka zviedru Grietiņu nav parāvis kovids, viņa nav pieaugusi un nav kļuvusi prātīgāka un arī visādi citādi ar viņu viss ir labākajā kārtībā - pēc Tūnbergas aicinājuma visā pasaulē tika rīkotas protesta akcijas pret klimata pārmaiņām. “Mēs iziesim ielās lielā skaitā un aicināsim uz izlēmīgu klimata rīcību, jo arī mēs neesam nekur pazuduši,” piedraudēja Grietiņa. Protams, ka šim aicinājumam momentā atsaucās arī pašmāju “Fridays For Future” aktīvisti, kuri arī gribēja sēdēt pie Ministru kabineta ēkas un izteikt iebildumus pret klimata nevienlīdzību. Klimats sakautrējās un solījās laboties. Tāds, lūk, iedvesmojošs stāsts.
