Lasāmgabali

Atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders:

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Svinīgajā rīta līnijā nodziedājuši “Skolā iet mums ļoti patīk / Kolbā spļaut un draugus satikt”, kā arī “Dar’ man, tēvis, pastaliņas / Pērc man staltu datoriņ’”, skolēni 1. septembrī iesāka jauno mācību gadu. Visur tik raiti negāja, jo aptrūkās spļaujamtrauku vai mediķi nepaguva iztestēt to saturu, taču tas bija nieks, salīdzinājumā ar notikumiem grūti audzināmo iestādē – Saeimā.

Iesākoties jaunam mācību gadam, daudzi jaunieši meklē arī papildu iespējas sevis bagātināšanai radošajā jomā, tostarp mūzikā. Aizvien lielāku topošo mūziķu interesi raisa “Triānas parka” līderes Agneses Rakovskas aģentūra “Zvaigznājs”, kura “izveidota, lai katram māksliniekam palīdzētu sasniegt savus mērķus daudz efektīvāk un ātrāk.”

«Rakstot scenāriju izrādei, es nonācu pie secinājuma, ka nemaz vairs negribu spēlēt Blānšu, es vairs negribu publiski sevi uzšķērst, vilkt ārā sāpīgas atmiņas un ciest. Es it kā ilgojos spēlēt «Ilgu tramvaju», bet patiesībā es ilgojos pēc kaut kā pavisam cita – es ilgojos pēc mīlestības un harmonijas, kā mēs visi,» saka aktrise Raimonda Vazdika. Ceturtdien, 9. septembrī, pulksten 19 viņai pirmizrāde mūzikas un drāmas telpā «OratoriO» – muzikāls viencēliens ar drāmas elementiem «Ilgojos pēc ilgu tramvaja».

Līdz pandēmijas sākumam kruīzs no Rīgas uz Stokholmu bija ļoti pieejama izklaide nedēļas nogalē. Atlika nopirkt kruīza braucienu no Rīgas uz Stokholmu.

Atbild Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja:

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Straujiem soļiem tuvojās jaunais mācību gads, bet šoreiz neviens īpaši nesatraucās par to, vai gadījumā Zinību dienā neaizliegt tirgot alkoholu, lai nenobriedušie prāti uz svētkiem nepielietu mūli – pats galvenais bija nodrošināt, lai viņi spētu iespļaut kolbā, mēģenē, burkā vai vismaz skolas direktoram uz muguras.

«Dīkstāves laiks bija brīnišķīgs ar iespēju būt mājās kopā ar ģimeni, bet es izdarīju mazāk nekā tagad, kad mana dzīve notiek starp Rīgu un Daugavpili. Tagad visu paspēju – gan uz mēģinājumu aizbraukt, gan koncertu nodziedāt, gan izrādi nospēlēt, gan uz vecāku sapulci aizskriet un vēl pirmatskaņojumam sagatavoties,» saka operdziedātāja un Daugavpils universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes asociētā profesore Ilona Bagele.

„Jūs gribat tikt iekšā baznīcā?” vaicā kundze. „Jā, protams!” – mēs esam priecīgas, ka tā ir noveicies: mazā baznīciņa bija ciet, un nu ar simtgadīgu atslēgu to atdarīs Rutas kundze, kura ir baznīcas atslēgu glabātāja un labais gariņš. Zosnas katoļu baznīca ir viens no mazākajiem koka dievnamiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Baznīca uzcelta 1800. gadā, darinot to tikai ar cirvi un paškaltām naglām. Baznīcas zvans, kas iekārts ķieģeļu arkā, joprojām ir dzidrs un daiļskanīgs.

Domājot par cilvēkiem, kuri vēlas lasīt grāmatas vai jaunākos žurnālus, bet kuriem nav iespēju nokļūt bibliotēkā, Ventspils bibliotēka jau vairākus gadus īsteno pakalpojumus, kuru ietvaros lasāmviela pieejama gan cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan slimnīcas pacientiem, gan sociālās aprūpes nama „Selga” iemītniekiem. Tāpat bibliotēka uzņēmusies apmācīt seniorus, lai tie sekmīgi varētu izmantot mūsdienu tehnoloģijas.

Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.

Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.

Ābrama Kleckina mūža gājums bija cieši saistīts ar dokumentālo kino (kopā ar Jevgeņiju Margoļinu viņš bija scenārija autors pasaulslavenai Jura Podnieka dokumentālajai filmai “Vai viegli būt jaunam”. Tieši pateicoties Ābrama Kleckina darbam dokumentālā kino teorijā, 20. gadsimta nogalē izveidojās Latvijas dokumentālā kino skola. Mūža otrajā pusē Ābrams Kleckins, jau kā LU profesors savu pieredzi atstāja simtiem skolnieku, kuri pamatoti uzskata viņu par savu žurnālistikas skolotāju.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Latvju zeme ar vieglu nepacietību, trīsām sirdī, adrenalīnu biksēs un zemapziņas alkām pēc asinīm gaidīja Melno Trešdienu jeb 18. augusta vakaru, kad savus atbalstītājus ielās solījās vest varenais Govjuzemis un no politiskajiem miroņiem augšāmcēlušais Šlosers, kuru atbalstītāji savukārt brīdināja par pilsoņu, partizānu, kurtizāņu un kurinātāju kara iesākšanos.

«Ir svarīgi laikus pieņemt pareizos lēmumus. Es laikam jau būtu pakāries, ja būtu palicis Rīgā, kad sākās pandēmija. Bet tieši dienu iepriekš mēs ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un tagad jūtamies kā vinnētāji, jo tas, kas notiek pasaulē, mūs nav skāris nevienu sekundi. Mana dzīve ir skaisti sakārtojusies, un es esmu ļoti laimīgs,» saka modes mākslinieks un TV raidījumu vadītājs Dāvids.

Šo sestdien, 21. augustā, Rojas brīvdabas estrādē notiks nu jau par tradicionālu kļuvušais festivāls “Kulakova nakts”. Pats komponists savu 63. dzimšanas dienu atzīmējis jau pirms trīs mēnešiem, bet šobrīd aktuālākais jautājums, vai veselības likstas viņam ļaus apmeklēt paša vārdā nosaukto festivālu arī šogad.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Kopš neatminamiem, sen aizmirstiem un daudzu pat nepiedzīvotiem un tikai no vectēvu nostāstiem dzirdētiem laikiem pirmoreiz latvju zemē par nedēļas centrālo, apspriestāko un pat LTV “Kovidorāmā” rādītāko notikumu kļuva nevis kovids, špricēšanās un Pavļuts, bet gan notiekošais uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, pāri kurai lēkšus un braukšus, tupus un rāpus, līšus un guļus, uz kamieļiem un suņu pajūgos, pa velojoslām vai vienkārši tāpat mēģināja pārkļūt Batjkas irākieši.

Liepājas teātrim 115. sezonā pievienojušies deviņi jauni aktieri, kuri šovasar ir absolvējuši Liepājas universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāti programmā «Aktiermāksla».