Lasāmgabali

Pirms simt gadiem vispopulārākais vārds jaundzimušajiem zēniem bija Jānis, bet simt gadus vēlāk personvārdu topā to nomainījis Roberts, kas ir populārākais zēna vārds jau vairāk nekā piecus gadus.

Latviju sešpadsmitajās paralimpiskajās spēlēs Tokijā šogad pārstāvēs septiņi sportisti. Visi sportisti startam nozīmīgajās sacensībās ir gatavi un apņēmušies godam Latviju pārstāvēt septiņās disciplīnās – diska mešanā, iejādē, loka šaušanā, peldēšanā, lodes grūšanā, vālītes mešanā un šķēpa mešanā.

Pretēji lielākajai daļai ziņu portālu un vietņu, kuros, kā ierasts vasaras mēnešos, īpaši jūlijā apmeklējums ir samazinājies, ziņu portālam nra.lv jūlijā ir bijis ievērojams lasītāju kāpums, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” publicētais Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu “Top 20”.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Vai mēs varam runāt par tām pašām izklaidēm, sajūtām un baudām, kādas bija pirms pandēmijas? Es domāju, ka – nē. Jo mēs esam krustcelēs, lielas pārejas priekšā, un es šo laiku vairāk vēroju, nekā tajā piedalos. Esmu vairāk ārpus, nekā iekšpus,» saka Dailes teātra aktrise un režisore Rēzija Kalniņa.

Lai gan meteomurgologi un sinopintiķi nedēļas sākumā ar lepnumu sejās braši raportēja, ka jūlijā Latvijā atkārtots karstākā mēneša rekords, kas tika sasniegts 2010. gadā, neviens viņus nez kāpēc uz rokām nenēsāja, sarkano paklāju neritināja un lidostā izkāpjam no sarkanbaltsarkanā krāsotas lidmašīnas ar ovācijām nesagaidīja – latvju bāleliņu acu skati joprojām bija pievērsti Tokijas kovidlimpiādei.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Šīs nedēļas vidū “Hotel Gutenbergs” jumta terasē uz tā saucamajām preses brokastīm – pandēmijas laikā jau piemirstu komunikācijas formu – aicināja leģendārais ansamblis “Eolika”, lai prezentētu savu 40 gadu jubilejas tūri. Tā sāksies jau nākamajā nedēļā ar koncertu 7. augustā Saulkrastu estrādē.

Pagājušajā gadā jaunā koronavīrusa pandēmija daudziem izjauca ceļojumu plānus vai iecerēto atpūtu ārvalstīs. Arī mums bija līdzīgi. Lai gan joprojām, pat pēc vakcinācijas uzsākšanas, situācija ar vīrusu joprojām ir diezgan nestabila, nolēmām, ka pēc pusotra gada ilgas tupēšanas mājās ir pelnīti tomēr nedaudz izrauties. Jau iepriekš gribējām doties uz Tatriem, un šajā laikā došanās ar savu auto uz Polijas otru galu – Zakopani – šķita gana pievilcīga ideja – drošs attālums, ja nu tomēr atkal saasinās Covid-19 situācija, un iespēja izrauties no lielās vasaras svelmes.

Lai gan sabiedriskie masu mediji un citas kovidorāmas cītīgi nopūlējās ar to, lai latvju bāleliņiem neļautu atslābt, atslēgties, aizmirsties, atpūsties un visādi citādi beigt domāt par kovidu, tas ne īpaši labi sanāca, jo lielākās daļas skatieni bija pievērsti 2020. gada olimpiādei, kas norisinājās 2021. gadā, jo nebija pārcelta uz 2022. gadu, lai to atliktu līdz 2023. gadam un sarīkotu vienlaicīgi ar 2024. gada olimpiskajām spēlēm.

Ceturtdien, 29. jūlijā, Latvijas Nacionālā teātris atklāja jauno – 103. sezonu. Teātra direktors Jānis Vimba sumināja aizvadītajā sezonā labākos, pasniedza ceļojošās teātra balvas, atklāja jaunās sezonas radošās ieceres, kā arī sirsnīgi sveica aktierus, kuru ģimenēs ienākuši mazuļi un sumināja jaunlaulātos.

Atbild Latvijas olimpiskās komitejas mārketinga direktore Dace Gulbe:

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Mans ampluā nav dziedāt kāzās un bērēs, bet arī mūziķiem, kuri neizpilda visa veida mūziku, prasa maksāt nodokļus. Un tas ir šausmīgi, jo ierobežojumu dēļ man reāli šovasar ir tikai divi koncerti,» saka šarmantā operas dīva Sonora Vaice. Piektdien, 30. jūlijā, viņa būs uz īpaši izbūvētas skatuves Alūksnes ezera krastā, peldvietā «Vējiņš», kur Alūksnes pilsētas svētku ietvaros pirmizrādi piedzīvos Operetes teātra multimediālā monoopera «Cilvēka balss. Telefons».

Igaunijai ir sena jūrniecības vēsture, kurā ir, ar ko lepoties un par ko skumt. Šai vēsturei var pieskarties Igaunijas Jūras muzejā, kas ir izvietots Tallinas Hidroplānu ostā un Tallinas seno nocietinājumu tornī “Resnā Margarēta”.

Notika Astotais pasaules brīnums: lai gan gādīgais Kariņpaps uz divām nedēļām devās atvaļinājumā, Zeme turpināja griezties ap savu asi un riņķot ap Sauli, Daugava nesāka tecēt pretējā virzienā, kovids un karstā vasara pierimās, bet premjera vietā palikušais Rinkinkēvičs neparakstīja nosodījumu Ungārijai un neatļāva praidu, jo tas jau bija izdarīts bez viņa. Latvijā dzīve turpinājās, turklāt nekas neliecināja, ka tā varētu apstāties arī nākamajā nedēļā, kad atvaļinājumā plānoja doties prezidentīgais Levits.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

10. – 11. jūlijā netālu no Raunas pie Lubūža ezera (Smiltenes un Cēsu novadu teritorijā) notika šogad pirmās rogaininga sacensības naktī – “Pusnakts rogainings”.

Pārlasīsim 1941. gada avīzes kā krātuvīti ar šabloniem, kas Latvijas iedzīvotājiem jau derējuši un nezināmā nākotnē vēl noderēs savu dzīvību glābšanai.

Latvijas pašvaldībās sākās e-Skolu e-jaunatnes e-dziesmu un e-deju svētki “#dziedundejounsazinkovēl2021”, ko gan manīja vien tajos brīžos, kad Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļos neredzēja priekā spiedzošus mazos dziedātājus un dejotājus, kā arī tad, kad TV ekrānos kārtējo reizi ieviesās Dziesmu svētku vakcinācijas Eva.

Šobrīd, kad vīruss būtiski ietekmējis ceļošanas iespējas, plānot ceļojumus tālu uz priekšu un uz tāliem galamērķiem ir nedroši. Toties ir īstais laiks atklāt aizraujošas un vēl neizzinātas vietas tuvējās kaimiņvalstīs. Igaunijā tādu ir ne mazums, turklāt vairākās ceļotājiem interesantās vietās un muzejos runā un saprot latviski.

Kad, staigājot pa Rīgas centru, pacēlāt acis uz augšu, lai ievērotu, ka pilsētā netrūkst robežpārkāpēju un uz namu fasādēm mājvietu atraduši gan ierastāki, gan eksotiskāki dzīvnieki? Īpaši raksturīgi tas ir jūgendstila ēkām, un koncentrētā veidā faunas pārstāvji sastopami Alberta, Antonijas, Elizabetes un Strēlnieku ielā, taču, tā kā Rīgā kopumā esot vairāk nekā astoņi simti jūgendstila namu, tad noteikti kādā brīvā brīdī ikviens var sameklēt sev tīkamāko dzīvnieku vai arī mēģināt saskaitīt, cik pūču, vāveru, ērgļu, lauvu, sfinksu, pāvu un citu dzīvo radību par savu mājvietu izvēlējušies Rīgas fasādes. Turklāt ne tikai Rīgas centrā vien.