Lasāmgabali

Atbild Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja:

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Straujiem soļiem tuvojās jaunais mācību gads, bet šoreiz neviens īpaši nesatraucās par to, vai gadījumā Zinību dienā neaizliegt tirgot alkoholu, lai nenobriedušie prāti uz svētkiem nepielietu mūli – pats galvenais bija nodrošināt, lai viņi spētu iespļaut kolbā, mēģenē, burkā vai vismaz skolas direktoram uz muguras.

«Dīkstāves laiks bija brīnišķīgs ar iespēju būt mājās kopā ar ģimeni, bet es izdarīju mazāk nekā tagad, kad mana dzīve notiek starp Rīgu un Daugavpili. Tagad visu paspēju – gan uz mēģinājumu aizbraukt, gan koncertu nodziedāt, gan izrādi nospēlēt, gan uz vecāku sapulci aizskriet un vēl pirmatskaņojumam sagatavoties,» saka operdziedātāja un Daugavpils universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes asociētā profesore Ilona Bagele.

„Jūs gribat tikt iekšā baznīcā?” vaicā kundze. „Jā, protams!” – mēs esam priecīgas, ka tā ir noveicies: mazā baznīciņa bija ciet, un nu ar simtgadīgu atslēgu to atdarīs Rutas kundze, kura ir baznīcas atslēgu glabātāja un labais gariņš. Zosnas katoļu baznīca ir viens no mazākajiem koka dievnamiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Baznīca uzcelta 1800. gadā, darinot to tikai ar cirvi un paškaltām naglām. Baznīcas zvans, kas iekārts ķieģeļu arkā, joprojām ir dzidrs un daiļskanīgs.

Domājot par cilvēkiem, kuri vēlas lasīt grāmatas vai jaunākos žurnālus, bet kuriem nav iespēju nokļūt bibliotēkā, Ventspils bibliotēka jau vairākus gadus īsteno pakalpojumus, kuru ietvaros lasāmviela pieejama gan cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, gan slimnīcas pacientiem, gan sociālās aprūpes nama „Selga” iemītniekiem. Tāpat bibliotēka uzņēmusies apmācīt seniorus, lai tie sekmīgi varētu izmantot mūsdienu tehnoloģijas.

Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.

Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.

Ābrama Kleckina mūža gājums bija cieši saistīts ar dokumentālo kino (kopā ar Jevgeņiju Margoļinu viņš bija scenārija autors pasaulslavenai Jura Podnieka dokumentālajai filmai “Vai viegli būt jaunam”. Tieši pateicoties Ābrama Kleckina darbam dokumentālā kino teorijā, 20. gadsimta nogalē izveidojās Latvijas dokumentālā kino skola. Mūža otrajā pusē Ābrams Kleckins, jau kā LU profesors savu pieredzi atstāja simtiem skolnieku, kuri pamatoti uzskata viņu par savu žurnālistikas skolotāju.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Latvju zeme ar vieglu nepacietību, trīsām sirdī, adrenalīnu biksēs un zemapziņas alkām pēc asinīm gaidīja Melno Trešdienu jeb 18. augusta vakaru, kad savus atbalstītājus ielās solījās vest varenais Govjuzemis un no politiskajiem miroņiem augšāmcēlušais Šlosers, kuru atbalstītāji savukārt brīdināja par pilsoņu, partizānu, kurtizāņu un kurinātāju kara iesākšanos.

«Ir svarīgi laikus pieņemt pareizos lēmumus. Es laikam jau būtu pakāries, ja būtu palicis Rīgā, kad sākās pandēmija. Bet tieši dienu iepriekš mēs ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un tagad jūtamies kā vinnētāji, jo tas, kas notiek pasaulē, mūs nav skāris nevienu sekundi. Mana dzīve ir skaisti sakārtojusies, un es esmu ļoti laimīgs,» saka modes mākslinieks un TV raidījumu vadītājs Dāvids.

Šo sestdien, 21. augustā, Rojas brīvdabas estrādē notiks nu jau par tradicionālu kļuvušais festivāls “Kulakova nakts”. Pats komponists savu 63. dzimšanas dienu atzīmējis jau pirms trīs mēnešiem, bet šobrīd aktuālākais jautājums, vai veselības likstas viņam ļaus apmeklēt paša vārdā nosaukto festivālu arī šogad.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Kopš neatminamiem, sen aizmirstiem un daudzu pat nepiedzīvotiem un tikai no vectēvu nostāstiem dzirdētiem laikiem pirmoreiz latvju zemē par nedēļas centrālo, apspriestāko un pat LTV “Kovidorāmā” rādītāko notikumu kļuva nevis kovids, špricēšanās un Pavļuts, bet gan notiekošais uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, pāri kurai lēkšus un braukšus, tupus un rāpus, līšus un guļus, uz kamieļiem un suņu pajūgos, pa velojoslām vai vienkārši tāpat mēģināja pārkļūt Batjkas irākieši.

Liepājas teātrim 115. sezonā pievienojušies deviņi jauni aktieri, kuri šovasar ir absolvējuši Liepājas universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāti programmā «Aktiermāksla».

Pirms simt gadiem vispopulārākais vārds jaundzimušajiem zēniem bija Jānis, bet simt gadus vēlāk personvārdu topā to nomainījis Roberts, kas ir populārākais zēna vārds jau vairāk nekā piecus gadus.

Latviju sešpadsmitajās paralimpiskajās spēlēs Tokijā šogad pārstāvēs septiņi sportisti. Visi sportisti startam nozīmīgajās sacensībās ir gatavi un apņēmušies godam Latviju pārstāvēt septiņās disciplīnās – diska mešanā, iejādē, loka šaušanā, peldēšanā, lodes grūšanā, vālītes mešanā un šķēpa mešanā.

Pretēji lielākajai daļai ziņu portālu un vietņu, kuros, kā ierasts vasaras mēnešos, īpaši jūlijā apmeklējums ir samazinājies, ziņu portālam nra.lv jūlijā ir bijis ievērojams lasītāju kāpums, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” publicētais Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu “Top 20”.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Vai mēs varam runāt par tām pašām izklaidēm, sajūtām un baudām, kādas bija pirms pandēmijas? Es domāju, ka – nē. Jo mēs esam krustcelēs, lielas pārejas priekšā, un es šo laiku vairāk vēroju, nekā tajā piedalos. Esmu vairāk ārpus, nekā iekšpus,» saka Dailes teātra aktrise un režisore Rēzija Kalniņa.

Lai gan meteomurgologi un sinopintiķi nedēļas sākumā ar lepnumu sejās braši raportēja, ka jūlijā Latvijā atkārtots karstākā mēneša rekords, kas tika sasniegts 2010. gadā, neviens viņus nez kāpēc uz rokām nenēsāja, sarkano paklāju neritināja un lidostā izkāpjam no sarkanbaltsarkanā krāsotas lidmašīnas ar ovācijām nesagaidīja – latvju bāleliņu acu skati joprojām bija pievērsti Tokijas kovidlimpiādei.