Lasāmgabali

Tā vairs nebūs nekad: vēlā nakts stundā Preses nama tipogrāfijā gaidīt laikraksta signāleksemplāru un to parakstīt izlaišanai. Skatīties, kā lēnām sāk darboties drukas mašīna, kā parādās pirmie avīzes eksemplāri, neaizmirstami smaržojoši pēc krāsas, kā meistars paņem vienu laikrakstu, noliek to uz lielā montāžas galda un saka: «Gatavs, pārbaudiet.» Es ar acīm pārskrienu virsrakstiem, fotoattēliem, pieskaros rītdienas laikrakstam – viss kārtībā! Un parakstu. Rīt laikraksts iznāks, manas atbildības nests. Un šī rītdienas sajūta paliks. Vienmēr. Tā bija astoņdesmitajos gados. Tā iznāca Padomju Jaunatne, kurā es strādāju, tā iznāca Cīņa un citi laikraksti un žurnāli. Šodien, atceroties 80. un 90. gadu pārmaiņu laikus, sarunājos ar šo laiku liecinieku, mundrinoša humora un bagātas valodas īpašnieku – publicistu Ēriku Hānbergu. Viņš ir viens no Neatkarīgās Rīta Avīzes aizsācējiem.

Kāda ir radošo profesiju pārstāvju jaunā dzīve Covid-19 ēnā? Spriežot pēc aktivitātēm un ierakstiem sociālajos tīklos, laiks #paliecmājās nepavisam nav viegls, bet – dažādas pārdomas rosinošs. Ir vērts tās piefiksēt un tajās ieklausīties.

Pandēmijas laiks ir pārbaudījums visiem, kas spiesti dienas lielāko daļu pavadīt mājās. Domstarpības un savstarpēji asumi pieder pie lietas, jo diez vai kāds spēj visu laiku būt saulains, smaidošs, visiem piekrītošs un ar visu apmierināts. Taču labāk, lai no sīkas ķildas neizveidojas liels konflikts.

Aizvadījis četrus gadus Klārksonas universitātē un tikpat ilgu laiku spēlējis ASV studentu čempionātā (NCAA), Liepājā dzimušais un šajā pilsētā hokeja gaitas uzsākušais uzbrucējs Haralds Egle ir pietuvojies savam dzīves lielajam sapnim – spēcīgākajai hokeja līgai pasaulē NHL.

«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.

Pavasaris ir lielisks laiks, kad ne tikai uzturu iespējams papildināt ar dabas dotiem vitamīniem – arī skaistumkopšanas industrija strādājusi, lai mūs uzmundrinātu ar saulainu, sulīgu un aromātisku kosmētiku. Jo laiks #paliecmājās ir arī laiks sevi palutināt, apčubināt un mīlēt.

Pēc koronavīrusa pandēmijas dzīve kardināli mainīsies – šis apgalvojums tik bieži izskan publiskajā telpā, ka kļuvis gandrīz vai par mantru, ko atkārto vēl un vēl, un vēl, un daudzi gatavi sākt pavisam jaunu dzīvi. Ekstrasenss, dziednieks un vēdiskās astroloģijas zinātājs Vladimirs Golubickis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar izteicieniem, jo ikviena cilvēka patiesa vēlēšanās, kurai klāt likta arī darbība, kosmosam ir likums – tā tiek izpildīta.

Kāju izlocīšana un galvas izvēdināšana ir veselīga nodarbe jebkurā vecumā. Kustības prieks cilvēkam ir no bērnības un to iesaka neaizmirst līdz pat sirmam vecumam. Latvijas ainava ir radīta mierīgām un tajā pašā laikā piedzīvojumu pilnām pastaigām, kas spēj pārsteigt ar jaunu, iepriekš nezināmu vietu atklāšanu.

«Jau pensijā, bet turpina strādāt algotu darbu... Kā nav kauna?!» tā bieži vien nodomā un arī skaļi pasaka tie, kuri nesaprot un pat nosoda strādājošos vecuma pensionārus. Laikam domā, ka jāprotas, ka jāatdod darbavieta jaunajiem un ka paši nekad nekļūs veci un nepiedzīvos «lāstu»: «Kaut tu pārtiktu tikai no pensijas!» (Ar to domājot summu, kādu saņem vairums Latvijas pensionāru un kas nepārsniedz 382 eiro.)

Mūziķa, dzejdara un producenta Guntara Rača ieraksts FB lapā izsauca burzmainu reakciju. Sākās ar: «Sēžu, domāju, ko darīt. Es kā muzikants šogad varu aizmirst par koncertēšanu.» Beidzas ar: «mazākais, ko jūs varat darīt, ir netēlot, ka viss ir labi un ka šis ir radošs un jauks laiks.» Pārdomas par mūziku kā profesiju, ar ko pelnīt naudu, par to, ka arī muzikantiem gribas ēst un ka arī viņiem jāmaksā kredīti... Pašnodarbinātajiem muzikantiem bija ierobežotas iespējas saņemt pabalstus: tomēr brīnumainā kārtā valdība 23. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu ārkārtējās situācijas laikā. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu.

«Ir tik daudz lietu, ko var darīt attālināti. Daudzām profesijām pavērsies jaunas iespējas, tikai būs jāapgūst arī jauni stratēģijas rīki. Katra sīkuma dēļ partneri vairs neaicinās tikties klātienē, lai apspriestu to, ko var izdarīt, veicot video zvanu kreklā un čībiņās. Iespējams, ne tikai jogas piekritēji, bet daudzi pārējie iemācīsies saglabāt enerģiju, veltīgi to neizšķiežot kaut kur, kaut kad, kaut kam,» – tā šajā #paliecmājās laikā domā stila eksperte un modes žurnāliste Maija Silova.

«Šis ir tik labs laiks sevis sakārtošanai. Tik labs laiks sevis un patieso lietu izzināšanai. Laiks izgulēties. Laiks atpūsties. Laiks organizēt dzīvi bez steigas un stresa. Laiks sakārtot savu vidi. Laiks mājas iekārtošanai, laiks skapju revīzijai, atbrīvošanai no liekām lietām, un ne tikai mājās, bet arī galvā,» uzskata dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča. Pirms visiem šiem notikumiem, kas Covid-19 dēļ pārņēmuši pasauli, viņai šķita, ka pasaule griežas tādā ātrumā, ka likās: tā mūs izmetīs ārā no orbītas. Jo ir tūlītēji jāatbild, tūlītēji jāizdara un jāskrien, jāskrien, jāskrien...

Dzimtās zemes apceļošana, visticamāk, būs viens no šīs vasaras galvenajiem vadmotīviem tiem, kas vispār grib izkustēties ārpus mājas, redzēt un uzzināt kaut ko jaunu. Neatkarīgā aicina atcerēties, ka ne tikai došanās uz labiekārtotām meža takām ir vērtīgs risinājums brīvdienu aktīvai pavadīšanai svaigā gaisā, jo Latvijā ir gana daudz skaistu un interesantu vietu, lai nebūtu jādrūzmējas uz kādas populāras, bet šauras un cilvēka ierīkotas laipas.

Atceries bērnību, saplūc kādu saujiņu skābeņu lapu un vienkārši tāpat apēd. Tās ar garantiju saņēmušas zemes spēku un gatavas tajā ar mums dalīties.

«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.

Pirmdien, 27. aprīlī, internetā un 2. maijā Latvijas Televīzijā pirmizrāde jaunākajai latgaliešu dokumentālajai filmas Laiki. Cylvāki. Volūda. Tā stāsta par dažādu Latvijā pastāvējušu politisko režīmu attieksmi pret latgaliešu valodu un centieniem ierobežot tās lietojumu laika periodā no 1920. līdz 1960. gadam.

«Viens kaimiņš savā garāžā spēlē bungas, kāds cits vingrinās, spēlējot čellu, pretim manas istabas logam ik pa laikam skan sintezators un ģitāra, viena kaimiņiene glezno, bet vēl kāds kaimiņš katru rītu skaļi klausās populārākās operas ārijas. Kaimiņiem vienam pie otra ciemoties ir aizliegts, bet vakaros grilēta ēdiena smarža no kaimiņu pagalmiem iet pāri robežām,» tā no tālās Dienvidāfrikas stāsta pazīstamā dziedātāja, silti samtainās balss īpašniece Endija Rezgale.

«Pēdējā nacionālajai rakstniecības vēsturei veltītā muzeja ekspozīcija, kas tolaik atradās Rīgas pilī, sabiedrībai bija pieejama līdz 2000. gadam, tādējādi bez šāda vēstījuma ir izaugusi jau vesela paaudze,» atgādina Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule. Šobrīd muzeja krājums, nepilns miljons vienību, tiek glabāts jaunajā muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, un tas tur paliks arī pēc muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas atklāšanas 2022. gadā Mārstaļu ielā 6, jo tikai daļa tiks eksponēta jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā.

Uz #paliecmājās pavadīto laiku iespējams paraudzīties arī pozitīvi un beidzot paveikt iepriekš šķietami neizdarāmas lietas. Piemēram, veikt kosmētikas maka ģenerāltīrīšanu. Jo, mainoties sezonai, ir svarīgi atbrīvoties no liekā.

Ja digitālajās platformās pieejamais plašais kultūras piedāvājumu klāsts jau nogurdinājis, ir vērts pievērsties paša radošo izpausmju izkopšanai. Ja digitālajās platformās pieejamais plašais kultūras piedāvājumu klāsts jau nogurdinājis, ir vērts pievērsties paša radošo izpausmju izkopšanai.

«Šā perioda lielākais pārsteigums man ir cilvēki, kurus līdz šim nepazinu, bet kuri ar atvērtām sirdīm un augstu profesionalitāti nāk mums palīgā brīdī, kad tas visvairāk ir vajadzīgs. Ar kombinētajiem perforatoriem, leņķa slīpmašīnām, frēzmašīnām un urbjiem, ar smilšpapīriem, ripām, darba cimdiem un maskām, lai palīdzētu realizēties mūsu lielajam sapnim,» saka iluzioniste Dace Pecolli, neslēpjot, ka tādos brīžos – redzot, cik cilvēku sirdis var būt lielas – gribas raudāt aiz prieka.

Lizuma pagasta iedzīvotāji ir uzsākuši ziedojumu vākšanas kampaņu, lai nākamajām paaudzēm saglabātu vienu no savām identitātes zīmēm – balto Tautumeitu.