Lasāmgabali

Šajā nedēļā ar jaunu dziesmu – «Putnu būrītim jumts norauts» –, ko varēs dzirdēt Latvijas Radio 2 un citās mūzikas straumēšanas vietnēs un radiostacijās, sevi piesaka jauns duets – aktrise un dziesminiece Raimonda Vazdika un šovmenis, mūziķis un grupas «Dziļi violets» solists Nauris Brikmanis.

Par alus radīšanas procesu „Aldara” tehnoloģe Dace Šķēle runā kā par bērna auklēšanu – ar lielu rūpību, gādību, atbildību. Un darba vietā alus patiesi ir viņas lolojums, pieskatot to visos brūvēšanas soļos. Turpinot līdzības ar bērnu, arī alus aug un attīstās – tā garšas buķete tiek papildināta ar pirmajā brīdī šķietami nesavienojamām sastāvdaļām, piemēram, nesen radīts alus ar bērzu sulu. Taujāta, vai Jāņu svinībām alus sarūpēts gana, Dace teic, ka darbs sācies jau martā, lai ap vasaras saulgriežiem miestiņš būtu pieejams tā tīkotājiem atbilstoši pieprasījumam.

Kāpēc Latvijā valstiskais un komerciālais atbalsts Jāņu svinēšanai ir vai vismaz līdz šā gada Jāņiem bija lielāks nekā citās valstīs?

«Liktenis mani ir saudzējis, un es nevaru teikt, ka man bijusi grūta dzīve. Varbūt tikai par savu karjeru teātrī varu teikt, ka mans skatuves mūžs nav bijis ziediem kaisīts. Ir daudz, ko pārdomāt, un tam ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli,» atzīst Valmieras drāmas teātra (VDT) aktrise Vizma Kalme. Ceturtdien ļoti šaurā ģimenes lokā viņa nosvinēja apaļu dzīves jubileju, bet šodien plānots, ka aktrisi sumināt ieradīsies viņas kolēģi no Valmieras.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Lūriņa un Alsiņa, Bahs un Mocarts, gongu un dabas skaņas.

Ko vērts redzēt un apmeklēt Ogrē

“Koba (Staļins) pieņēma galīgo lēmumu par Lietuvu un par Baltiju. Teica, gribi vai negribi, bet vajag sovjetizēt. Man atkal daudz darba. Īpaši Latvijā un Igaunijā ir apmetušies daudzi baltgvardi, un arī vietējo neliešu pietiek. Atstāt nevar. Arī nāksies pārvietot. Taču to vajag izdarīt akurāti, ne uzreiz. (..) Tā ka vispirms izpētīsim, pēc tam izlemsim,” savā dienasgrāmatā 1940.gada 15.jūnijā rakstīja PSRS iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija, kad bija atgriezies no sapulces Kremlī. Tajā dienā Staļins pielika punktu pārdomām par Baltijas valstu okupāciju. 17.jūnijs iezīmēja traģēdijas sākumu, pēc gada – 14.jūnijā, - traģēdija turpinājās ar vēl lielāku atvēzienu.

Izaugušas vairākas paaudzes, kam «Latvijas valsts mežu» apsaimniekotais dabas parks Tērvetē ir gluži vai ikvasaras piedzīvojumu galamērķis. Parks mainās, attīstās, plešas plašumā un kļūst bagātāks saturā, tāpēc cilvēki brauc turp vairākkārt un vienmēr atklāj ko jaunu. Tērvetē rūķi vairs nedzīvo tikai mežā un pazemē, bet arī pilsētā. Parkam tiek atvēlēta arvien lielāka teritorija ‒ tas plešas arī otrā pusē šosejai, līdzās lielajām autostāvvietām, kur jau iezīmējas «Kurbada pasaule» – izaicinājumiem bagātas velotrases, lielākais tīklu parks Baltijā un piecu grūtības pakāpju gaisa trases «Tarzāns». Taču «Kurbada pasaulei» vēl gaidāma izaugsme.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Keišs un Strenga, Krēmers un Osokins, Rutulis un «Dzelzs Vilks

«Teātris savā būtībā ir dzīves atspoguļojums un, tā kā mūsu dzīve šodien lielā mērā notiek «gadžetos», šī izrāde gan vizuāli, gan stilistiski, gan formas ziņā tiek veidota kā «snapčata» izrāde. Lai arī es pati šajā e-pasaulē neesmu super advancēta, man ir divtik interesanti līst tajā visā iekšā, mēģināt to izprast un pievienot tam arī saturu un jēgu,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Madara Botmane.

Ceļojumā uz Šauļiem devos ceturtdien, dienā, kad mediji satraukti vēstīja par jauniem Covid-19 gadījumiem Lietuvā, raisot bažas par otrā saslimstības viļņa tuvošanos. Šauļos satraukums nebija manāms. Cilvēki jutās priecīgi, pamazām atgriežoties iepriekšējā dzīvē. Šauļos strādā kafejnīcas, muzeji un veikali – viss, kas varētu interesēt tūristus. Starp citu, par Latvijas‒Lietuvas robežas atvēršanu lietuviešu būtu uzzinājuši arī bez mediju starpniecības. Jau pirmajā dienā pēc robežas atvēršanas veikalos atkal esot bijusi dzirdama latviešu valoda.

Lai izlasītu digitālo laikrakstu Neatkarīgā, lielākā daļa interesentu parasti atver interneta pārlūkprogrammu un adrešu joslā ieraksta neatkariga.lv vai arī izmanto “Google” meklētājprogrammu. Lai pie Neatkarīgās tiktu ar vienu klikšķi, var izveidot īsceļu, kas kā ikoniņa attēlosies viedierīces ekrānā. Tas prasīs aptuveni pusminūti laika, bet pēc tam Neatkarīgā būs vienmēr pa rokai.

Smaidīgi bērni, kuri lec peldbaseinā un laižas pa piepūšamo atrakciju slidkalniņu. Ciemos atbraukuši suņu saimnieki ar saviem mīluļiem, kuri apmācīti tā, lai varētu piedalīties kopā ar bērniem dažādās atrakcijās. Jauns, atraktīvs mūzikas skolotājs, kurš uz ģitāras pavada nometnes himnu, nedaudz piemirst dziesmas vārdus, bet apkārt stāvošie bērni kā savējam ‒ mīļi un nedaudz jokodamies, atgādina nākamo pantiņu… Šādi un vēl daudzi citi atmiņu video atgādina par Latvijas Bērnu fonda rīkotajām vasaras nometnēm, kur desmit piedzīvojumiem bagātas dienas pavada gan bērni ar īpašām vajadzībām, gan bērni no audžuģimenēm, gan vardarbībā cietušie bērni un bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Lai bērniem arī šogad būtu iespēja piedzīvot neaizmirstamus un iedvesmojošus mirkļus, Latvijas Bērnu fonda ļaudis strādā jau tagad, par spīti tam, ka mūsu visu tuvākā nākotne šobrīd ir neziņā tīta.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Skrastiņš un Dzelzītis, Kalniņa un Zemītis, Auziņš un Vītoliņa

16.jūnija rītā Krāslavā starts tiks dots skrējienam „Gaismas ceļš”. Tajā dosies divas komandas (katrā trīs cilvēki): „Ziemeļaustrenis” un „Dienvidrietenis” – turot rokā gaismas lāpu, viena komanda mēros ceļu, kas vijas pa Latvijas dienvidu puses pierobežas ceļiem, otra - ceļu pa mūsu valsts ziemeļu pusi. Iecerēts, ka pēc 5 dienām un 8 stundām abas komandas satiksies Kolkasragā. Skrējiena pamatdoma – pirms vasaras saulgriežiem simboliski izgaismot Latviju.

„Toreiz gandrīz nojuka dievkalpojums. Ērģelnieks uzdeva tādu toni himnai „Dievs, svētī Latviju!”, ka gandrīz visi klātesošie raudāja, un mācītājs svētīja sanākušos ļaudis, viņš svētīja visu tautu,” atcerēdamās 1988. gada 18. novembra dievkalpojumu Čiekurkalna baznīcā, stāsta Daina Šķiezna-Elsberga.

«Es dziedu lielākoties savas dziesmas, kas, sasniedzot četrdesmit gadu vecumu, pie manis atnākušas kā brīnums – pēc kaut kā piedzīvota, pārdzīvota. Es izpildu arī citu autoru dziesmas, bet tikai tādas, kurās esmu atradis tādu emociju gammu, kas manī ievibrē,» saka dziesminieks, dziesmu autors un atraktīvais pasākumu vadītājs Ēriks Loks.

Ko vērts redzēt un apmeklēt Ādažos.

Kad 2020. gads jau tuvojas vidum, sašķirot šā gada horoskopus derīgos un nederīgos šķiet vilinoši viegli. Proti, derīgi tikai tie, horoskopi, kuros apsolīta sērga, slimība un karantīnas vārdā nosaukta sēdēšana mājās visās šā vārda nozīmēs.

„Salīdzinot ar 2008. gada ekonomiskās krīzes laiku, šobrīd valsts un pašvaldību sociālās palīdzības tīkls ir plašāks un stiprāks, arī kā valsts krīzei esam gatavāki,” uzskata Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, tomēr piebilst, ka šajā tīklā aizvien ir caurumi, ko cenšas novērst sabiedriskā labuma organizācijas. Darba apjoms tām ir palielinājies, jo pieaudzis iedzīvotāju skaits, kam Covid-19 krīzes laikā vajadzīga palīdzība. Un līdzcilvēki atsaucas.

«Mājās mēs esam drošībā, katrs savā komforta zonā un pilnīgi citā pasaulē. Savukārt uz skatuves, lai rastos brīnums, mums sevi ir jāatkailina, un tas mūs padara trauslus un neaizsargātus. Tāpēc, ilgāku laiku sēžot mājās, ķermenis pie šī komforta pierod, un tam ir zināms šoks, kad atkal jākāpj uz skatuves,» atzīst Liepājas teātra aktrise Everita Pjata-Gertnere.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Nastavševs, Vazdika, Andrejeva, Hiršs, Dimiters