Pārmaiņu koalīcija: viens vienīgais PR un domas par sevi

© "Saskaņa" arhīvs

Pašreklāma ir galvenais un vienīgais, kas pašreizējās Rīgas domes vadībai ir izdevies. Jaunais Rīgas mērs un viņa komanda mīl un prot lielīties.

Dažkārt nevairās arī no klajiem meliem. Proti, “pārmaiņu koalīcija” pie saviem sasniegumiem pieskaita pērn divu bērnudārzu būvniecību Rūpniecības un Slāvu ielā, kā arī Austrumu maģistrāles un Sarkandaugavas tilta būvniecības uzsākšanu.

Bet ir nianses. Bērnudārzi, par kuriem viņi runā, nav nekādas jaunbūves, bet gan parastas Rīgas skolu un bērnudārzu klases, kas pārveidotas pirmsskolas vecuma bērnu vajadzībām.

Runājot par Austrumu maģistrāli un tiltu, visus sagatavošanas darbus, tostarp projektēšanu, veica iepriekšējā sasaukuma dome. Bet Staķis un viņa komanda, sagaidot Eiropas fondu līdzekļu pārdali, piesavinājās sev šo sasniegumu.

Tāpat ir ar slimnīcām, pie kurām Staķim tik ļoti patīk pozēt kopā ar ministru Pavļutu, sakot, ka Rīga tās ir “pārkārtojusi” un tagad tās palīdz valstij cīnīties ar pandēmiju.

Bet galu galā tā ir iepriekšējā sasaukuma dome, kas ir aizstāvējusi Rīgas Dzemdību namu. Iepriekšējā sasaukuma dome izglāba Rīgas 1. slimnīcu no slēgšanas un pēc tam to atjaunoja, vienlaikus aprīkojot ar modernām medicīnas iekārtām.

Visi vēlētāji ļoti labi atceras, kā Staķis un viņa komanda pirms vēlēšanām solīja samazināt it kā uzpūsto Rīgas domes štatu. Bet ko viņi darīja, kad ieguva varu? Viņi palielināja vicemēru skaitu līdz trim, izveidoja viņiem trīs birojus, padarīja apmaksātus iepriekš neapmaksātus komiteju vadītāju vietnieku amatus. Un apauga ar neticami daudz darbinieku ar neskaidrām funkcijām.

Pajautājiet jebkuram Rīgas iedzīvotājam, ar ko viņam saistās “Staķa valdīšana”, - atbilde ir skaidra. Tie ir stabiņi (kas nodokļu maksātājam izmaksā krietnu naudas summu), pazudušās sabiedrisko pieturu nojumes, netīrītas ielas un krasi sadārdzinātās atkritumu izvešanas izmaksas, par kurām nāksies maksāt par 30% vai pat 50% vairāk.

Un vēl mīnus 12,4 miljoni no mērķdotācijas pašvaldības ceļiem. Tāpēc, ka Staķa komandai ir citas prioritātes: proti, algu celšana sev un savām amatpersonām, kam pilsētas budžetā papildus atvēlēti 4,3 miljoni eiro.

Labi, palīdzējāt sev - varbūt varat palīdzēt arī Rīgas iedzīvotājiem? Galu galā, šobrīd ir enerģētiskā krīze un viss ir nepieredzēti sadārdzinājies. Jūs taču ziņojāt par sociālo izdevumu pieaugumu par 8,7 miljoniem eiro! Taču patiesībā dzirdam šausmīgus stāstus, piemēram, 94 centu pabalstu, ko 90 gadus vecā Hortenzija saņēma no Rīgas domes malkas iegādei. Tanī laikā, kad malkas maiss maksā četrus eiro - brīnišķīga palīdzība! Kā tas vispār ir iespējams?

Rīgas budžetā ir milzīgs robs. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā no Rīgas tika atņemti 95,7 miljoni eiro, kas ir par 53 miljoniem vairāk nekā pērn. Vēl 139 miljonus eiro Rīgas budžets nesaņēma, mainoties ienākuma nodokļa proporcijai starp valsti un pašvaldībām par labu valstij.

Interesanta nianse: kamēr Staķis nebija mērs, viņš pilnībā atbalstīja lēmumu slaukt Rīgu kā govi - galu galā, viņa paša partija to pieņēma. Bet, kad pats Staķis kļūva par mēru, viņš sāka žēloties. Kā tad! 2022. gada budžeta ieņēmumi ieplānoti: 995 miljoni 800 tūkstoši eiro. Bet izdevumi: 1 miljards 155 miljoni eiro. Tādējādi deficīts ir rekordliels, vairāk nekā 159 miljoni eiro. Bet Ušakova laikā 2018. gadā budžeta deficīts bija nedaudz vairāk par 48 miljoniem.

Un vēl: 2020. gadā vēlēšanās piedalījās rekordmazs vēlētāju skaits: 171 507 cilvēki jeb 40,6%. Tā ir viszemākā vēlētāju aktivitāte Rīgā kopš 1997. gada. Tas atspoguļo cilvēku neticību, ka viņi var kaut ko ietekmēt. Nav brīnums: mēs atceramies gaisotni, kādā valsts varas iestādes piespieda Rīgu rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Par pārmaiņu koalīciju savas balsis atdeva 98 462 rīdzinieki. Interesanti, kā šodien jūtas šie vēlētāji? Ko viņi saka par saviem ievēlētajiem deputātiem, manevrējot starp ledu un sniega kupenām? Ar kādiem vārdiem viņi piemin tos, kas kārtējo reizi palielināja personāla skaitu un algas? Un cik no šiem vēlētājiem apstiprinātu savu izvēli, ja šodien būtu balsojums?

Iedomāsimies - kā būtu, ja pie vēlēšanu urnām atnāktu visi 422 681 balsstiesīgais rīdzinieks? Tad mums nebūtu situācijas, kad politiķi, kurus atbalsta tikai 23,3 procenti - tas ir, nepilna ceturtā daļa Rīgas vēlētāju! - pieņem lēmumus par visu milzīgo pilsētu! Lūk, par ko pārvēršas to cilvēku pasivitāte, kuri domā, ka viņu balss neko nenozīmē, un paliek mājās. Nozīmē, un vēl kā!

***

Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija

Svarīgākais