Novados

Ventspili bieži dēvē par ziedu pilsētu. Tam ir loģisks pamatojums, jo tik daudz puķu dobju, iekarināto puķu podu, ziedu skulptūru, ziedu piramīdu, puķu kastu uz barjerām un cita veida apstādījumu, kas acis priecē no agra pavasara līdz vēlam rudenim, citās Latvijas pilsētās nav redzēts. Rūpes par skaistumu, lai puķes krāšņi ziedētu, savlaicīgi būtu nolauzti vecie ziedi, nevajadzīgi dzinumi un lapas, ir uzticētas Ventspils labiekārtošanas kombinātam.

Pagājušā gada Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā „Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020” Ventspils ieguva tiesības visa 2020. gada garumā sevi dēvēt par Jauniešu galvaspilsētu. Konkursa finālā sacentās Daugavpils, Jēkabpils un Ventspils.

27.jūlijā aprit tieši gads kopš durvis vēra koncertzāle "Latvija" Ventspilī. Koncertzāles koncepts paredz ne tikai augstvērtīga repertuāra piedāvājumu ļoti plašām klausītāju lokam, kas pārsniedz Latvijas robežas, bet arī inovatīvu pieeju pašas ēkas būvniecībai, lai tā kalpotu par piemēru publisko ēku celtniecībai Latvijā.

Jau daudzu gadu garumā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī mērķtiecīgi attīsta vairākus darbības virzienus, veidojot augsta līmeņa veselības aprūpes centrus, kas nepieciešami lielam skaitam Kurzemes iedzīvotāju un speciālistu pieejamībā kalpo kā laba alternatīva Rīgai, bet dažos virzienos pat rada nopietnu konkurenci Rīgas klīniskajām universitāšu slimnīcām.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, mācību gads pārtrūka arī pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Bērni nonāca dažādās situācijās – daļa turpināja apmeklēt bērnudārzus, citus pieskatīja ģimenes locekļi, taču sagatavošanās skolai bija un joprojām ir aktuāla visām topošo pirmklasnieku ģimenēm.

Vasara ir laiks, kad bērniem iespējams ne vien atpūsties, bet arī pilnveidot sevi, tāpēc Ventspils Jaunrades nams ik gadu rīko pārdomātas nometnes, kurās bērni pavada brīvo laiku jautri un droši, reizē gūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Reti kurā pilsētā var atrast to vietu, lai droši teiktu – no šejienes tā ir sākusies. Latvijā šāds rets, ja ne vienīgais, gadījums ir Ventspils. Ventspils pils ir senākā un nozīmīgāka celtne pilsētā, pilsētas veidošanās cēlonis un asns, no kura vairāk nekā 700 gadu laikā izaugusi mūsdienu Ventspils.

Ko vērts redzēt, baudīt un piedzīvot Ventspilī.

Piejūras kempings Ventspilī savus pirmos viesus uzņēma 2001. gada 3. augustā. Tas atrodas Ventspils pilsētas zaļajā zonā, nepilnu 2 km attālumā no pilsētas un aptuveni 500 m no Ventspils Zilā karoga pludmales. Kempinga teritorija robežojas ar Piejūras brīvdabas muzeju un Enkuru parku. Netālu no kempinga atrodas Bērnu pilsētiņa, Pludmales akvaparks, Zilā karoga pludmale un vēl citi tūristu iecienīti objekti.

Olimpiskais centrs “Ventspils” ir pirmais Latvijā, un, būdams nepārtrauktā pilnveidošanās procesā, tas vēl arvien diktē toni visiem Latvijas olimpiskajiem centriem. Olimpiskā centra “Ventspils” pārziņā ir ne tikai sporta būves un objekti, kuros trenējas dažāda līmeņa sportisti, bet arī aktīvās atpūtas objekti, no kuriem ievērojamākais ir Piedzīvojumu parks, Pludmales akvaparks un slēgtais Ūdens piedzīvojumu parks.

Būtiska loma ventspilnieku un pilsētas viesu labsajūtas uzturēšanā ir pilsētas Komunālajai pārvaldei, par kuras jau paveikto un vēl ieplānoto 2020. gadā stāsta pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.

Kopš 2015. gada, kad valstī uzsāka skolēnu vasaras nodarbinātības programmu, Ventspils pašvaldība to ir aktīvi atbalstījusi un centusies dot iespēju strādāt pēc iespējas vairāk bērnu. Šogad, apvienojot pilsētas pašvaldības īstenoto skolēnu vasaras nodarbinātības programmu un valsts atbalstīto programmu, kopumā Ventspilī darbā varēs iesaistīties 330 bērni.

Deinstitucionalizācijas programmas ietvaros Ventspils pašvaldība, piesaistot pieejamos ES projektu līdzekļus, realizē divus infrastruktūras objektus, kuru pieejamība būtiski uzlabos gan pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem, gan arī bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu ikdienu.

Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par paveikto pilsētā, par Latvijas valdības sarūpēto “dāvanu” ventspilniekiem un šīs “dāvanas” seku pārvarēšanas iespējām; pastāsta, kā iecerēts svinēt pilsētas 730. dzimšanas dienu.

Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes katrā Latvijas miestā. Ja šādai padomei būs kāda teikšana, to varēs uzskatīt par pašvaldību nulles līmeni, un tādējādi kopējais vietvaru skaits valstī atkal būs lēšams daudzos simtos, un vismaz trīs, ja ne pat četros līmeņos.

Nacionālās apvienības vadītā Tukuma novada dome nespēj šķirties no krāpniecībā apsūdzēta un pirmajā instancē jau notiesāta OIK ražošanas uzņēmuma “Tukums DH”, turpina iepirkt no tā siltumu, lai komersants saglabātu iespēju tirgot valstij nevajadzīgu elektrību par subsidētu cenu.

Intervija ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta 1427. gadā kā tirgotāju un amatnieku apmetne, taču tās pirmssākumi meklējami jau 13. gadsimtā. Tas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu.

Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.

Par Covid ekonomisko seku pārvarēšanu, par to, kā Tukumā raugās uz administratīvi teritoriālo reformu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Normundu Reču.

Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) uzņēmusies iebilst pret to, ka Covid-19 seku mazināšanai aizlienētos vairāk nekā četrus miljardus eiro palaist apritē uzņēmusies tikai un vienīgi Latvijas valdība bez pašvaldību līdzdalības.

Ārzemnieki ik gadu Latvijā iegādājas īpašumus kopumā par vairākiem simtiem miljonu eiro, pērkot dzīvokļus, mājas, apbūves gabalus, pat neapdzīvojamas telpas. Neskatoties uz ierobežojumiem, ārvalstnieki atrod iespēju tikt arī pie lauksaimniecības zemēm Latvijā. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu fiziskajām personām piederošās lauku zemju platības dubultojušās. Ja Latvijai nāksies atcelt esošos ierobežojumus, kā to pieprasa Eiropas Savienības tiesa, pašmāju zemnieks, iespējams, drīz vairs nebūs saimnieks savā zemē, bet būs spiests nomāt zemi no ārzemnieka.