Novados

Pirms nepilna gada Rīgas dome un Pierīgas pašvaldību apvienība parakstīja sadarbības memorandu “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, taču jau februārī bija skaidrs, ka sadarbība beigsies, tā arī nesākusies. Varas maiņa Rīgā ļauj cerēt, ka galvaspilsēta atteiksies no līdzšinējās feodālās centrēšanās tikai uz sevi, jo iemeslu, kādēļ nepieciešama sadarbība starp Rīgu un Pierīgu, ir daudz.

Par valdības nodokļu politiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija).

Biežāk Bruknas, nevis biedrības “Kalna svētību kopiena” vārds ticis locīts saistībā ar kopienas vadītāju priesteri Andreju Mediņu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem pārkāpumiem pret nepilngadīgajiem. A. Mediņš nepiekrīt vairumam inspekcijas fiksēto pārkāpumu, tomēr abu pārbaužu protokolus ir parakstījis. Pat ļoti iespējams, ka neplānotas pārbaudes Bruknas kopienā notiks vēl, bet pašlaik resorisko pārbaudi veic Valsts policija.

Daugavpils pilsēta var droši lepoties ar unikālu 19. gs. valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures pieminekli – Daugavpils cietoksni. Tas ir Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietoksnis un pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kura platība ir 150 ha. Cietokšņa teritorija atrodas abos Daugavas krastos un no putna lidojuma izskatās pēc saules, zvaigznes, bruņurupuča vai sikspārņa silueta. Pēdējos gados Daugavpils cietoksnis ir kļuvis par vienu no Latgales un arī Latvijas populārākajiem apskates objektiem un ekskursiju galamērķiem.

Šā gada 29. jūnijā Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē par domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas „Mūsu partija” biedrs Igors Prelatovs, kurš līdz 2020. gada martam pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, kā arī iepriekš strādājis pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Latvijā ir septiņi olimpiskie centri, kuru izveidošanas galvenā misija bija augsto sasniegumu sportistu nodrošināšana ar labām treniņbāzēm, kā arī lielo sporta notikumu norises vietas. Tajā pašā laikā olimpiskie centri kalpo ne tikai augsto sasniegumu sportam, bet arī sporta skolu audzēkņiem un jebkuram iedzīvotājam, kurš vēlas sportot vai aktīvi pavadīt brīvo laiku.

Daugavpils ‒ Latvijas otrās lielākās pilsētas ‒ vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Mūsdienās Daugavpils ir mājas vairāk nekā 82 tūkstošiem iedzīvotāju un ar aizraujošiem apskates objektiem interesanta vieta pilsētas viesiem.

Viesu māja “Villa Ksenija” atrodas vēsturiskajā ēkā, arhitektūras piemineklī, kas tika uzcelts 1876. gadā. Sākotnēji šī ēka piederēja krievu pareizticīgajai katedrālei un tajā dzīvoja Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgās katedrāles mācītāji. Tolaik ēka atgādināja nelielu jūgendstilā uzceltu savrupmāju un izskatījās citādāk nekā tagad.

Tā par savu skolu saka Daugavpils Valsts ģimnāzijas saimei piederīgie, citējot ģimnāzijas himnu, kuras autore ir ģimnāzijas absolvente.

Namu apsaimniekošana vienmēr ir bijis sensitīvs jautājums, jo katram mājas dzīvokļa īpašniekam ir sava izpratne, ko vajag vai nevajag darīt, lai māja ne tikai tiktu pieklājīgi uzturēta, bet pakāpeniski arī uzlabotos tās tehniskais un vizuālais stāvoklis. SIA „Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” (DDzKSU) ir lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums pilsētā – tā pārziņā ir 799 mājas.

Pirms gadiem piecdesmit, sešdesmit māja bez labierīcībām – bez ūdensvada un tualetes ‒bija māja kā māja, bet šobrīd reti kurš brīvprātīgi izvēlas doties uz būdiņu pagalmā un mazgāties mutesbļodā. Taču tā vēl arvien ir realitāte daudzās ne tikai lauku, bet arī pilsētas mājās, it īpaši privātmāju rajonos, kas būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados.

Jau daudzus gadus Daugavpils pašvaldības uzņēmuma „Daugavpils satiksme” dienaskārtībā ir tramvaji – gan jauno tramvaju iepirkums, kas raisīja plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā, gan tramvaju ceļu tīkla rekonstrukcija un jaunu posmu būvniecība.

Pašapmierinātība, iekšējie aizvainojumi, pārlieka uzticēšanās citu partiju pārstāvjiem - šīs un citas kļūmes tika uzskaitītas opozīcijā nonākušās partijas "Tukuma pilsētai un novadam" kopsapulcē.

Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Piektdien Iecavas kultūras namā notika pašvaldību seminārs “Skats no malas uz pašvaldībām. Pārmaiņas 10 gados”, kur arī man bija gods uzstāties. Lūk, manas runas rakstiskā versija Kā ir mainījies pašvaldību kopējais tēls un ietekme Latvijas sabiedriski politiskajā telpā? Aizvadītajā desmitgadē pašvaldību tēls ir attīstījies divos, it kā pretējos virzienos. No vienas puses Latvijas reģioni ir kļuvuši ievērojami sakārtotāki un vizuāli sakoptāki. Teorētiski tam vajadzētu uzlabot pašvaldību prestižu, palielināt to kopējo svaru un ietekmi. Taču praksē tā nav noticis. Drīzāk otrādi. Arvien retāk dzird pašvaldību konsolidēto viedokli, kas rada iespaidu, ka pašvaldības kopumā kļuvušas vājākas. Kāds tam ir iemesls?

“Atceros dienu, kad manā kabinetā ienāca kāda draudzes locekle, kura nu jau ir mūžībā, un silti, mātišķi uzraugoši mani lūdza aizlūgt par cilvēkiem, kuri apbedīti viduslaiku kapsētā pie baznīcas, un izlūgties viņiem dieva mieru,” sarunā ar Neatkarīgo saka Tukuma evaņģēliski luteriskās Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts. “Tobrīd sapratu, ka mērķis – atjaunot baznīcu – nav un nebūs vienkāršs, jo baznīca nav tikai ēka un mūra sienas, tā ir gadsimtiem sena vēsture, kas mums ikdienā paliek arī neieraudzīta.”

No graustiem par augstākās klases biroju ēkām pārtapuši 19. gadsimta arhitektūras pieminekļi Ventspilī, Pils ielā 45 un 47.

Praktiski pirms gada Mūzikas bibliotēkā, kas iekārtota Ventspils jaunās koncertzāles „Latvija” telpās, tika ienestas pirmās nošu lapas, DVD un CD ieraksti, datori, mūsdienīga audio un video tehnika, audiokrēsli un digitālās klavieres, arī pārējais aprīkojums. Pēc pirmā darbības gada Mūzikas bibliotēka ir kļuvusi par populāru satikšanās vietu, par zinību krātuvi un jēgpilnu laika pavadīšanas platformu ne tikai profesionālajiem un topošajiem mūziķiem, bet arī interesentiem, kuriem mūzika ir daļa no dzīves.

Pirms turpat trīsdesmit gadiem aizsākās Ventspils bibliotēkas modernizācija. Šodien Ventspils bibliotēkas pārziņā ir septiņas struktūrvienības: Galvenā bibliotēka ar ārējās izsniegšanas punktu Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Galvenajā bibliotēkā integrētu Bērnu bibliotēku, Pārventas, Mūzikas, Gāliņciema un Ventspils augstskolas bibliotēkas. Vienlaikus Ventspils bibliotēka ir reģiona galvenā bibliotēka un metodiskais centrs visām 13 Ventspils novada bibliotēkām.

2020. gadā ieplānoto Tokijas olimpisko spēļu programmā pirmo reizi tika iekļauts arī 3x3 basketbols. Tas daudziem jauniešiem bija impulss arī Latvijā pievērsties 3x3 basketbolam. Sekojot līdzi pasaules tendencēm, šā gada jūlijā Ventspils pilsētas pašvaldība iegādājās un uzstādīja divus 3x3 basketbola laukumus, kuri ir identiski tiem, ko spēļu norisē plānoja izmantot arī Tokijā.

Tradicionāli Ventspils pilsētas svētki ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem ‒ to apmeklējumu ne tikai ventspilnieki, bet daudzi Latvijas un pat ārvalstu tūristi laikus iezīmē kalendārā. Līdz ar drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai šogad svētki iecerēti citā formātā – mierīgāki, lokalizēti vairākās pilsētas vietās, taču interesanti un aizraujoši. Uguņošana būs!

Nu jau pilnīgi skaidri iezīmējušās topošā Zinātnes un inovāciju centra ēkas aprises – ēku nevar nepamanīt, ja Ventspilī ierodas no Rīgas puses. Taču ēka ir tikai daļa no ievērojama projekta – svarīgs ir saturs, ko deleģēts veidot šī centra saimniekiem ‒ Ventspils Digitālajam centram.