Divas ēkas atgūst Pils ielai atbilstošu veidolu un lietojumu

GANGRĪZ KĀ PILIS. Divu Pils ielas ēku kopējais būvapjoms un fasāžu spožums tagad var radīt iespaidu, ka iela savu nosaukumu ieguvusi šo ēku dēļ © Margarita Zvejniece

No graustiem par augstākās klases biroju ēkām pārtapuši 19. gadsimta arhitektūras pieminekļi Ventspilī, Pils ielā 45 un 47.

Margarita Zvejniece

Visbiežāk novērotais paņēmiens Latvijas pilsētu un pilsētiņu vēsturisko centru uzturēšanai ir centra ēku piemērošana pašvaldību iestāžu darbam un citu sabiedrisko funkciju veikšanai, bet ēkās Pils ielā Ventspilī ierīkotas daudzfunkcionālas biroja telpas un infrastruktūra privātajai komercdarbībai.

Ilgtermiņa īres tiesības ieguvusi SIA “TestDevLab”. Vienlīdz liels ieguvums pilsētai ir sakārtota vide un jaunās, labi apmaksātās darba vietas. “TestDevLab” pieņems 37 jaunus darbiniekus informāciju un tehnoloģiju nozarē.

Ēku atjaunošanai Ventspils spēja piesaistīt Eiropas Savienības palīdzības fondu programmā “Izaugsme un nodarbinātība” aktivitātei “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētas teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” pieejamu naudu. Palīdzības saņemšana prasa apliecināt palīdzības atbilstību vietējiem plānošanas dokumentiem, kāda ir “Ventspils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam”. Tajā iekļauta pilsētas degradēto teritoriju atjaunošana ar apakšmērķi “Tīra, sakārtota, veselīga un saistoša dzīves un darba telpa”.

Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem Latvijā jau skanēja runas, ka veco ēku nojaukšana nebūt nav labākais veids pilsētvides uzlabošanai. Tomēr lielā mērā tās bija tikai runas. Ventspils gadījumā tās netraucēja padomju laiku praksi atbrīvot no iedzīvotājiem pilsētas centru, kas tika pasludināts par Ventspils ostas sanitāro zonu, varbūt paredzot ostas izplešanos arī pa šo teritoriju. Pēcpadomju laiki iestājās ar vecpilsētas ielu veco nosaukumu atjaunošanu, taču tikt līdz veco ēku atjaunošanai bija daudz grūtāk. Tā, lūk, divām ēkām Ventspilī adreses mainījās no specifiski padomju laikos cienījamā Jāņa Fabriciusa ielas nosaukuma uz visos laikos iespaidīgo Pils ielu 45 un 47, taču šo ēku pārtapšana no graustiem atpakaļ par ēkām notiek tikai tagad, mūsu acu priekšā, tādējādi nodrošinot videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu pilsētvides attīstību un sekmējot jaunu darbavietu radīšanu.

Pēc veiksmīgi pabeigtā iepirkuma konkursa par Pils ielā 45 un 47 esošo ēku pārbūvi un degradētās teritorijas atjaunošanu 1527 m2 platībā būvdarbi sākās pagājušā gada aprīlī, un šā gada jūlijā nomnieks jau ir sācis iekārtoties savās jaunajās telpās.

Par ēku Pils ielā 45 zināms, ka pamati tai likti 1876. gadā, bet pašreizējo divstāvu būvapjomu tā ieguvusi 1909. gadā. Kopš tā laika ēkā līdzās dzīvojamām telpām paspējusi būt aptieka, smaržu un parfīmu tirgotava, augļu, minerālūdens un limonādes veikals, Talsu šņabju un liķieru fabrikas noliktavas kroņa monopolpārdotava. Pašreizējā ēka pils ielā 47 Ventspilī zināma kopš 19. gadsimta beigām un devusi telpas gan dzīvošanai, gan lauksaimniecības produkcijas tirgotavai, zārku veikalam un zobārstniecības kabinetam. Pakāpeniski ēku funkcijas sašaurinājās līdz dzīves vietām cilvēkiem, kuri tur atradās vai nu kā ēku iepriekšējo iemītnieku pēcteči, vai kā cilvēki, kas nevar atļauties dzīvot jaunās un labās telpās. Pēdējie iemītnieki šīs ēkas atstājuši pagājušā gadsimta 90. gadu vidū.

Margarita Zvejniece

SĒTAS PUSE. Ēku atjaunošana arī no to pagalma puses devusi tikpat lielu efektu pilsētvides uzlabošanai kā ēku fasādes un ēku iekštelpas / Margarita Zvejniece

Paldies abu ēku arhitektiem un celtniekiem, kas savu darbu paveikuši tik labi, ka ēkas bez aprūpes noturējušās gadsimta ceturksni, un paldies liktenim, kas pasargājis ēkas no uguns un citām nelaimēm. Ēku atjaunošanas sākumā gan atklājās, ka to kādreizējie iemītnieki tur pametuši un gan jau apkārtējie iedzīvotāji piemetuši kopā 43 tonnas sadzīves atkritumu. Šāds atklājums un pienākums atkritumus aizvākt ir parasta prakse. Arī tas ir neizbēgams, kaut arī kopējā darbu apjomā nebūtisks izdevumu postenis. Šeit ir iespēja sniegt attēlus pirms un pēc ēku atjaunošanas, kas arī nespeciālistam dod priekšstatu par paveiktā darba apjomu un prasmēm, kas tādam darbam nepieciešamas. Līdz ar to saprotams, kāpēc ēku atjaunošana izmaksājusi kopā 2,13 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Citiem vārdiem sakot, saprotams, kāpēc vecu ēku atjaunošanu negrib un arī nevar uzņemties komersanti uz sava rēķina. Publiskais finansējums līdzsvaro izdevumus tajā apmērā, kādā veco ēku atjaunošana ir dārgāka par jaunu ēku celtniecību. Kur šāds finansējums jau ieguldīts, tur arī uzņēmēji gatavi atzīt ēku novietojuma un kaut daļējas veco būvelementu saglabāšanas vērtību. Konkrētajā gadījumā Ventspils pašvaldībai nebija grūti atrast abām ēkām vienu nomnieku, par kādu kļuvis informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmums “TestDevLab”.

Fakti

- Ventspilī Pils ielā 57 un 47 ir notikusi divu 19. gadsimta ēku atjaunošana modernu biroju vajadzībām.

- Darbu izmaksas 2,13 miljonu eiro apmērā segtas uz ES palīdzības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” aktivitātes “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētas teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” rēķina.

- Projekta īstenošanas laiks noteikts no 2019. gada 28. februāra līdz 2020. gada 27. decembrim, bet ēkas nodotas ekspluatācijā 2020. gada jūlijā.

- Ēkās iekārtoto biroja telpu kopējā platība ir apmēram 830 kvadrātmetri un pie ēkām ir autostāvvieta ar 15 vietām.

- Par ēku nomnieci kļuvusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju firma “TestDevLab”, kas jūlijā jau sākusi iekārtoties telpās.

- Darbus organizējusi Ventspils pilsētas dome, piesaistot:

- būvprojekta izstrādātāju “Baltex Group”,

- labiekārtojuma autoru Imantu Baņķi no “SBI-Ventspils”,

- interjera dizaineru Mareku Birznieku no “Royal Design Generation”,

- būvdarbu veicēju “Pilsbūve”,

- būvuzraugu “Firma L4”.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.