Novados

Varakļāni ir pirmā pašvaldība, kas nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot administratīvi teritoriālo reformu (ATR).

Lielai daļai Auces un tuvākās apkaimes iedzīvotāju iepirkšanās tuvajā Lietuvas pilsētā Naujoji Akmenē ir regulāra ikdienas sastāvdaļa. Lai arī Aucē ir gana daudz pārtikas veikali, arī degvielas uzpildes stacija, tomēr izvēle ir par labu Lietuvai. Kāpēc? Atbilde, domājams, visiem zināma – kaimiņos ir lētāk. Neatkarīgā nolēma veikt nelielu eksperimentu – vai patiesi ietaupījums ir tik būtisks, lai vismaz reizi nedēļā mērotu ceļu uz Lietuvu.

Mūsu kaislība ir rotas. Tās iztēloties, radīt ideju par rotu, to realizēt un dalīties ar jums. Katra rota ir kā daļiņa no mūsu pasaules, kurā katram ir iespēja ieskatīties.

…mirkli apstājies, un aplūko Latvijas dabu sev apkārt…, mēs esam izveidojuši Dabas gardumu māju, lai Tu, gardēdi, baudītāj un veselīgā dzīvesveida piekritēj vari šo Latvijas dabu arī sagaršot... katram auglim un odziņai piešķiram īpašu garšu… īstu Latvijas dabas garšu...

Mārupes pamatskolas jaunā korpusa būvniecība, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pārbūve un Jaunmārupes bērnudārza celtniecība ieies vēsturē ar jaunu pieeju sabiedrisko ēku projektēšanā un būvniecībā Mārupes novadā. Projekti tapuši būvniecības informācijas modulēšanas vidē (BIM), kas dod iespēju daudz ātrāk un kvalitatīvāk sagatavot būvprojektu. Pagaidām šāda pieeja projektēšanai ir pašvaldības iniciatīva, bet plānots, ka ar 2026. gadu projektēšana BIM vidē būs obligāta visu pašvaldības un valsts objektu būvniecībai.

Pēdējo trīs četru gadu laikā Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi sadarbību ar novada iedzīvotājiem, radot dažādas platformas, lai iedzīvotāju viedokļi un idejas nonāktu līdz pašvaldībai, tiktu izdiskutētas un iespēju robežās realizētas.

Ne jau tikai Mārupes novada, bet gan visas pasaules attīstība ir tiešā veidā saistīta ar zaļu domāšanu un dzīvošanu, tāpēc Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi tādu projektu ieviešanu, kam līdz šim nav prototipu Latvijā.

Dažādi dati liecina, ka transports un loģistika sastāda 10 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tostarp pārvadājumi caur ostām, pa dzelzceļu un sauszemi. Lai arī vēl pirms desmit gadiem nozarei tika pievērsta liela uzmanība un Latviju saucām par tranzīta valsti un saskatījām labas perspektīvas tās attīstībai, nozare pakāpeniski sabrūk. Sarūk jūras un dzelzceļa pārvadājumi, kā arī autotransporta pārvadājumu uzņēmumus pēdējos gados vajā dažādas problēmas, kas neļauj tai augt un attīstīties. Daļa no problēmām nav risināma valsts līmenī, taču daļu varētu atrisināt, ja vien valdība būtu ieinteresēta.

Mārupes novada pašvaldības lielākais izaicinājums ir spēt nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru strauji augošam iedzīvotāju skaitam, kuriem nepieciešamas arī labiekārtotas ielas un ūdenssaimniecības pakalpojumi.

Lai arī kalendārā nekādi nevaru atrast 32. augustu, acīmredzot tas ir noslepenots datums, kurā valda vienīgi prieks. Tiem, kuri nevar atrast šo dienu kalendārā, ieteikums doties uz Mārupes restorānu „32. augusts”, jo tur katra diena ir piepildīta ar prieku.

«Coffee STOP» rūpējas par to, lai ik viens mārupietis un Mārupes viesis varētu baudīt izcilu kafiju.

Mārupē pirms pieciem mēnešiem durvis vēra kafejnīca „Maxi Pizza”, piedāvājot daudzveidīgu ēdienkarti. „Maxi Pizza” par izsalkušiem vēderiem jau septiņus gadus rūpējas arī Baložos. Kafejnīcas vadītājs Jānis Saulītis ir pārliecināts, ka kvalitatīvs ēdiens ir pats būtiskākais faktors, lai klients atgrieztos vēl un vēl, tāpēc kvalitātes zīme „Maxi Pizza” tiek turēta augstā godā.

Neatkarīgā sarunājas ar Mārupes novada domes izpilddirektoru Kristapu Loču.

Uzturēt kārtību uz ceļiem Valsts policijai kopš 2008. gada palīdz fotoradari, kas automātiski fiksē autobraucēju pārkāpumus, lielākoties – ātruma pārsniegšanu. Taču patlaban Latvijā testa režīmā darbojas arī ierīces, kas automātiski novērtē braucēju rīcību pie luksofora aizliedzošās (sarkanās) gaismas un sabiedriskā transporta joslā un pārkāpuma gadījumā to nofiksē. Šobrīd šādu kontroles tehnisko līdzekļu lietderību vērtē Satiksmes ministrijā izveidotā starpinstitūciju darba grupa.

Saeimas pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma konsolidētā versija vienā dokumentā būs izlasāma labākajā gadījumā šīs nedēļas beigās, līdz ar to Valsts prezidentam Egilam Levitam būs atvēlēts ļoti īss laiks likuma izvērtēšanai. Pašvaldības jau laikus nāk prezidentam talkā un gatavo pamatojumu, kādēļ likums nosūtāms atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai.

Šobrīd, kad pasaules ekonomiku ar kājām gaisā ir apgriezis Covid-19, kā vēl nekad agrāk uzņēmējiem, sākot no lielajām ražotnēm, līdz pat ziedu audzētājam, ir nepieciešams valsts atbalsts un sabiedrības izpratne, ka, pērkot vietējās izcelsmes produkciju, mēs palīdzam atveseļot gan valsts, gan katra uzņēmīga cilvēka ekonomisko situāciju.

Ko vērts redzēt un apmeklēt Ādažos.

Starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem Latvijas ekonomikā ir sava nozīmīga loma, taču šīs nozares izaugsmei jau pirms vairākiem gadiem ir radīti šķēršļi – pirmkārt, darbības apjomu būtiski ietekmēja ES sankcijas pret Krieviju. Turklāt ES valstu starpā notiek kašķēšanās un mēģinājumi izspiest no Eiropas tirgus jaunās dalībvalstis, tostarp Latviju. Arī savā valstī, pat Covid-19 krīzes laikā atbalstu no valdības nozare vairs negaida.

Zīmols „Jānis Sauka” ir pazīstams tiem, kuri augstu vērtē gaļas izstrādājumu garšas buķeti un nevainojamu kvalitāti. Pirms dažām nedēļām darbu uzsāka jaunā SIA „Ādažu desu darbnīca” jeb sabiedrībā pazīstamā zīmola „Jānis Sauka” gaļas pārstrādes cehs. Tās tapšanā kopumā investēts vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Labs namu pārvaldnieks ir kā labs draugs, kurš vienmēr pilda solījumus un palīdz atrisināt problēmas. „Ādažu namsaimnieks” darbības moto: sacīts, darīts ‒ ir spēkā ik dienu. To pierāda arvien pieaugošais klientu loks Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

Ventspils pilsētas pašvaldība aicina pieteikt bērnus un jauniešus vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri 2019./2020. mācību gadā ir ieguvuši izglītību vispārējās, speciālās, profesionālās izglītības iestādē,  īslaicīgai nodarbinātībai 2020. gada vasaras brīvlaikā.

Izmantojot viedierīcēs lietoto „Google maps”, tehnoloģiju milzis „Google” kopš februāra apkopo datus par iedzīvotāju mobilitāti 132 pasaules valstīs, nosakot, cik lielā mērā katrā no šīm valstīm ir mainījušies sabiedrības uzvedības paradumi, salīdzinot ar laiku, pirms pasauli pārsteidza Covid-19. Šie dati liecina, ka starp Baltijas valstīm vistuvāk ierastajam ritmam šobrīd dzīve ir atgriezusies Latvijā.