Ne jau tikai Mārupes novada, bet gan visas pasaules attīstība ir tiešā veidā saistīta ar zaļu domāšanu un dzīvošanu, tāpēc Mārupes novada pašvaldība aktualizējusi tādu projektu ieviešanu, kam līdz šim nav prototipu Latvijā.
Pašvaldība ir izstrādājusi Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības stratēģiju, kuras ietvaros ir iezīmēti visi pasākumi un sasniedzamie mērķi, lai pašvaldības darbība, infrastruktūras attīstība un vide būtu saskaņā ar zaļo domāšanu. Jau kopš 2017. gada Mārupes novada pašvaldība kā asociētais partneris sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu INTERREG VB Baltijas jūras reģiona programmas 2014.‒2020. gadam ietvaros kopā ar vēl citām 8 Eiropas valstīm ir iesaistījusies projektā “Co2mmunity” par vietējo iedzīvotāju grupu (kopienu) atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšanu un kopfinansēšanu.
Ir uzsākti divi pilotprojekti, kuru rezultāti būs pamats rādīt labo praksi attiecībā uz energoefektīvu kopienu radīšanu, tādējādi rosinot veikt izmaiņas likumdošanā radītās atjaunojamās enerģijas veicināšanai un kopienu radīšanai.
Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere ir pārliecināta, ka, rādot pozitīvu paraugu, sabiedrība sāks vērīgāk skatīties uz saules enerģijas izmantošanu savā ikdienā. Pilotprojektā ir iesaistītas divas mājas - viena daudzdzīvokļu māja ar 18 dzīvokļiem, kuru apsaimnieko biedrība, un rindu māja ar sešiem dzīvokļiem, kuru pārstāv kopsapulce. Katrā projektā ir pilnīgi atšķirīgas situācijas no iegūtās enerģijas lietotāja puses, jo viena no mājām projektā startē kā biedrība jeb juridiska persona, savukārt otra māja ar kopsapulces protokolu katru no sekcijām pārstāv pati kā fiziska persona, tādējādi ir iespēja analizēt ieguvumus katrā no gadījumiem. Biedrības apsaimniekotajā mājā, uzstādot saules paneļus, tiks iegūta elektrība, ko izmantos pašpatēriņam koplietošanas telpās, bet, uzstādot saules kolektorus, iegūs siltumenerģiju. Tādējādi iedzīvotājiem samazināsies maksājums par koplietošanas elektroenerģiju un siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai. Savukārt sešu dzīvokļu rindu māja ir apvienojusies kopienā, saglabājot privātpersonu statusu. Šajā gadījumā tiks uzstādīti vienoti saules paneļi, bet katram dzīvoklim uzlikts savs skaitītājs. Līdz ar to saules saražoto enerģiju varēs izmantot visas mājsaimniecības. Izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ja privātpersona nodod sadales tīklā vairāk saules saražotās enerģijas nekā patērē, tad ir iespējams atgūt saražoto un tīklā nodoto enerģiju, uzstādot mikroģeneratoru iekārtas un mājsaimniecībai kļūstot par NETO norēķinu sistēmas dalībnieku. Ilze Krēmere uzskata: pagaidām dati liecina, ka otrs projekts būs finansiāli izdevīgāks iedzīvotājiem un atmaksāsies ātrāk, jo vairāk saražotās enerģijas būs iespējams atgūt un nebūs jāatdod tīklā, kā tas ir juridiskas personas gadījumā. Tomēr būtiski, ka šis projekts parādīs, kā veidot kopienas un virzīt kopējus projektus arī atjaunojamo resursu jomā.