3.lapa
Svētdien, 15. janvārī, pulksten 16.00 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā gaidāmas sarunas par režisori, kustību konsultanti Felicitu Ertneri - «Felicitas Smiļģa mājā».
Felicita Ertnere (25.07.1891.-03.09.1975.) bija Eduarda Smiļģa līdzgaitniece, veidojot Dailes teātra savdabīgo māksliniecisko stilu. No 1920. gada viņa bija Dailes teātra plastikas un skatuves kustību konsultante un daudzos E. Smiļģa inscenējumos veidoja ritmoplastiskas kustības un dejas, balstoties uz Fransuā Delsarta izteiksmīgu kustību teoriju un Ežēna Žaka-Dalkrozas ritmikas mācību. Kustību konsultantes darbs ar laiku paplašinājās, un no 1940. gada F. Ertnere bijusi otra režisore gandrīz vai visiem E. Smiļģa iestudējumiem. Felicita Ertnere bija arī pedagoģe Dailes teātra pirmajām trīs aktieru studijām, bet viņas darbu turpināja un metodiski papildināja aktrise Ērika Ferda. F. Ertnere uzskatīja, ka nozīmīgākais faktors studistu izaugsmē par aktieri ir studijas ciešais kontakts ar teātri. 1962. gadā Dailes teātra aktieru 3. studiju beidza 41 aktieris, kuri, tēlaini runājot, no «skrūvītēm» bija pārvērtušies par «īleniem», jo studijas vadītāja Felicita Ertnere gandrīz katram, bet jo īpaši tiem, kuri netika pieņemti Dailes vai kādā citā teātrī, mierinot vēlēja: «Talantu tāpat kā īlenu maisā, neapslēpsi, agri vai vēlu tas parādīsies.» Felicita Ertnere, sākot no 1937. gada, ik pa laikam veidoja arī patstāvīgus režijas darbus. Pirmais bija poļu autora J. Bliziņska lugas «Pans Damāzijs» uzvedums. Nozīmīgi bija A. Čehova lugas «Trīs māsas» (1951), L. de Vegas «Valensijas atraitne» (1952), Raiņa «Pūt, vējiņi!» (1953), V. Vīgantes «Palmas zaļo vienmēr» (1959), R. Blaumaņa «Ugunī» (1963, 1966), B. Šova «Māja, kur sirdis lūst» (1966). Sarīkojumā Felicitas Ertneres personību raksturos viņas audzēknes aktrises Olga Dreģe (attēlā) un Lidija Pupure, teātra zinātniece Silvija Geikina. Aktrise Elita Kļaviņa iezīmēs savu radošā darba gaitu, veidojot Ertneres lomu Jaunā Rīgas teātra izrādē «Meklējot Spēlmani» (rež. G. Šmits, 2019). Latvijas Kultūras akadēmijas docente Rita Lūriņa raksturos F. Ertneres profesionālā darba ierosmes avotus vēsturiskajā kontekstā, savukārt Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš stāstīs par režisores F. Ertneres Rūdolfa Blaumaņa lugu iestudējumiem. Savulaik ir bijusi tradīcija, ka Felicitas dienā pie režisores mājās viesojās viņas tuvākās kolēģes un draudzenes. 15. janvārī pulksten 16.00 sarīkojumā «Felicitas Smiļģa mājā» aicināts ikviens, lai nepiespiestā atmosfērā atcerētos un godinātu izcilu personību. Savukārt vārda «Felicita» īpašniecēm dalība sarīkojumā ir bez maksas.
