Briselē tiesās 2016. gada terora aktu vaininiekus

Kādreizējā NATO štāba rekonstrukcijā, gatavojoties grandiozajai tiesas prāvai, ieguldīts līdz 25 miljoniem © AFP/Scanpix

Pirmdien Briselē sāksies plašākā un dārgākā tiesas prāva Beļģijas vēsturē. Tiesas priekšā stāsies deviņi radikālie islāmisti, kuri 2016. gada 22. martā sarīkoja divus sprādzienus Briseles lidostā un vēl vienu pilsētas metro.

Uzbrukumi prasīja 32 cilvēku dzīvību, bet vēl vairāk nekā 300 cilvēku tika ievainoti. Sprādzienos bojā gāja arī trīs teroristi pašnāvnieki, bet vēl viens no uzbrukuma dalībniekiem, kā tiek uzskatīts, nogalināts karadarbībā Sīrijā un tiks tiesāts aizmuguriski.

Tiesājamajiem izvirzītās apsūdzības ir atšķirīgas. Daži no viņiem tikuši gatavoti pašnāvnieku misijai, bet pārdomājuši tikai pašā pēdējā brīdī, raksta “Reuters”. Izmeklētāji ir pārliecināti, ka vēl vienu sprādzienu bija iecerēts sarīkot lidostā, bet citu - metro vilcienā. Vairāki islāmisti apsūdzēti par to, ka piedalījušies nozieguma plānošanā un/vai palīdzējuši uzbrucējiem sagādāt sprāgstvielas, bet citi - par to, ka jau pēc uzbrukumiem palīdzējuši meklēšanā izsludinātās teroristu šūniņas pārstāvjiem paslēpties un izvairīties no aresta.

Interesanti, ka seši no Briselē tiesājamajiem jūnijā tika atzīti par vainīgiem 2015. gada novembrī notikušajos teroristu uzbrukumos Parīzē. Viņiem piespriests no desmit gadiem ilga cietumsoda līdz pat mūža ieslodzījumam. Francijā spriedumu pasludināja tiesnesis, bet Beļģijā nolemts izveidot zvērināto tiesu. Pagājušonedēļ no vairāk nekā 700 cilvēkiem, kuri pēc izlozes saņēma pavēstes uz tiesu, tika atlasīti 36 zvērinātie. 12 no viņiem ir tā dēvētais pamata sastāvs, bet 24 - rezervisti, raksta “The Brussels Times”. Prokuratūra uzskata, ka prāva ilgs vismaz līdz nākamās vasaras vidum, un šādos gadījumos jau laikus jārēķinās ar iespējamību, ka kāds no zvērinātajiem vairs nespēs tajā piedalīties. AFP norāda, ka Beļģijā pilsoņiem obligāti jāatsaucas, ja tiesa viņus aicina kļūt par zvērinātajiem (pašu atlasi gan vada tiesnesis, kuram mēdz būt savi apsvērumi), un par pavēstes ignorēšanu draud līdz 8000 eiro liels naudas sods.

Tiesas prāvas organizēšanā Beļģija ieguldījusi aptuveni 35,3 miljonus eiro, turklāt šajā summā nav iekļauts drošības pasākumiem paredzētais finansējums, raksta “The Brussels Times”. Lielākos izdevumus - līdz pat 25 miljoniem eiro - prasījusi kādreizējā NATO štāba rekonstrukcija un pielāgošana grandiozajai prāvai. Oktobrī pēc apsūdzēto advokātu iebildēm tika demontēta un no jauna būvēta ap apsūdzēto solu ierīkotā stikla siena. Juristi sūdzējās, ka viņu klienti tajā atgādinot sprostā ievietotus dzīvniekus. Pagājušajā nedēļā tiesas zālē pirmo reizi tika nogādāti visi deviņi apsūdzētie, taču tā bija tikai formalitāšu kārtošana - viņiem bija vien jānosauc savi vārdi. Beļģijas likumi neprasa, lai pirms prāvas tiesājamie paziņotu - uzskata vai neuzskata sevi par vainīgiem. Paredzēts, ka tiesas sēdēs tiks uzklausīti vairāki desmit liecinieku (lielākoties terora aktu upuru tuvinieki un cietušie), kā arī aptuveni 370 ekspertu.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais