Ķīnas kosmosa programmas pērle - stacija Debesu pils Zemes orbītā

Ķīniešu taikonauti atstāj nosēšanās kapsulu pēc veiksmīgas piezemēšanās Gobi tuksnesī.  © ZUMA Press/Scanpix

Jau pavisam drīz vairāk nekā 340 kilometru augstumā virs Zemes sāks pilnvērtīgi darboties Ķīnas orbitālā kosmosa stacija Tiangong jeb Debesu pils, kuras būvniecība tuvojas noslēgumam. Beidzamajos 20 gados Ķīna sevi pieteikusi kā kosmosa lielvalsti, un ņemot vērā to, ka Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS) mūžu diez vai izdosies pagarināt ilgāk par šā gadu desmita beigām, tieši Pekinai drīz būs monopols uz astronautu uzturēšanos zemā orbītā ap planētu. Ar to gan Ķīnas ambīcijas nav izsmeltas.

Tikai 2003. gadā Ķīna kļuva par trešo pasaules valsti (aiz PSRS/Krievijas un ASV), kurai izdevies kosmosā nogādāt savu astronautu - Ķīnā gan viņus dēvē par taikonautiem, norāda BBC. Kopš tā laika Pekina kosmosa apgūšanā virzījusies uz priekšu lieliem soļiem, varētu teikt pat lēcieniem, un pašlaik neviens jau nebrīnīsies, ja tieši šī valsts pirmā ierīkos bāzi uz Mēness vai nosūtīs pilotējamu kosmosa kuģi uz Marsu.

Ķīnas Nacionālā kosmosa pārvalde (CNSA) gan tradicionāli centusies ievērot maksimālu slepenību - oficiāli tiek ziņots vien par konceptuāli pieņemtiem lēmumiem un plāniem, taču ķīnieši nekad nesteidzas precizēt, kad un kāds lidojums ieplānots. Līdz ar to, atšķirībā no ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA), Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) vai kolēģiem no krievu Roskosmos, ķīniešiem reti kad nākas taisnoties un skaidrot, kādēļ tā vai cita misija uz laiku pārcelta, un viņiem ir iespēja ziņot vien par panākumiem.

Šāds iemesls radās svētdien, kad no Zemes orbītas pēc sešu mēnešu ilga komandējuma atgriezās trīs taikonauti - Čeņs Dons, Liu Jana un Caij Sjuidže. Viņu misija bijusi "absolūti veiksmīga", vēsta Ķīnas valsts televīzija, atsaucoties uz CNSA sniegto informāciju. Novembrī orbītā tika nogādāts trešais un pēdējais Tiangong modulis, un tagad gandrīz 100 tonnas smagā kosmosa stacija ir samontēta un ieguvusi savas galīgās aprises. Jau kopš pagājušās nedēļas tajā atrodas jauna trīs cilvēku apkalpe, kuras uzdevums ir sagaidīt nākamos kravas kuģus, uzstādīt dažādas eksperimentiem paredzētas ierīces un veikt pēdējos pārbaudījumus pirms pilnvērtīga stacijas darba uzsākšanas. Plānots, ka Tiangong darbosies vismaz 10 līdz 15 gadus, un visu laiku tajā atradīsies pa trim taikonautiem - apkalpes paredzēts mainīt ik pēc pusgada. CNSA interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka orbitālajā stacijā paredzēts veikt aptuveni 1000 eksperimentus, kas varētu sagādāt nenovērtējamu informāciju visdažādākajām zinātnes nozarēm.

Lēmumu par savas orbitālās stacijas būvi Ķīnas valdība pieņēma 2011. gadā, kad ASV varasiestādes aizliedza NASA sadarboties ar CNSA, jo Ķīnas kosmosa izpētes aģentūrai ir pārāk ciešas saiknes ar valsts Bruņotajiem spēkiem. Pirmais no trim moduļiem Zemes orbītā tika nogādāts pagājušā gada aprīlī.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.

Svarīgākais