Ceturtdien tiks paziņots Dānijas valdības jaunais sastāvs, un jau zināms, ka pirmo reizi kopš 1978. gada tajā mēģinās sadarboties gan kreisā, gan labējā flanga spēcīgākās partijas - politiskajā žargonā to sauc par lielo koalīciju. Valdības vadītājas amatu saglabās sociāldemokrāte Mete Frederiksena, kura jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā pieļāva iespēju, ka tiks veidota tieši šāda veida koalīcija.
Vēlēšanas Dānijā notika 1. novembrī, un to rezultātā tika ievēlēts tik sadrumstalots parlaments (tajā pārstāvēti 14 politiskie spēki un vēl vairāki neatkarīgie deputāti), ka valdības veidošana netipiski šai valstij ieilgusi uz sešām nedēļām, kuru laikā apspriestas visdažādākās kombinācijas. Visvairāk mandātu (50 no 179) parlamentā ieguva sociāldemokrāti, tādēļ Dānijas karaliene Margrēte II tieši šīs partijas līderei un līdzšinējai premjerei Frederiksenai uzticēja jaunās valdības veidošanu. Nule kā Frederiksena tikusi ar šo uzdevumu galā un oficiāli informējusi karalieni par jaunās koalīcijas izveidi. Tajā līdz ar sociāldemokrātiem būs pārstāvēta to allaž niknākā konkurente - labēji centriskā Liberālā partija, kā arī politiskie debitanti - nesen kā dibinātā centriskā Moderātu partija. Tiesa, par iesācējiem viņus grūti nodēvēt, jo šo partiju vada bijušais Dānijas premjers Larss Loke Rasmusens.
Kopā šīm partijām ir 89 deputātu mandāti, kas nozīmē, ka tai pietrūkst vienas balss, lai nodrošinātu pārsvaru parlamentā. Taču koalīcija var rēķināties ar vismaz 10 deputātu neoficiālu atbalstu, un tas jau nozīmē vairākumu. AFP atgādina, ka pēdējos gadu desmitos Dānijā ne reizi vien pie varas bijušas mazākuma valdības, un lielas problēmas tas nav radījis. Interesanti, ka uzreiz pēc vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanas politologi sarēķināja, ka kreiso spēku blokam ir pietiekami daudz balsu, lai varētu izveidot kreisi noskaņotu valdību. Euronews vēsta, ka sarunas par šo tēmu tika uzsāktas, taču jau uzreiz bija skaidrs, ka partijām jābūt ļoti vienotām visos valdības programmas jautājumos, jo eventuālajai kreisajai koalīcijai bija tikai viens deputāta mandāts vairāk nekā potenciālajai opozīcijai. Vienošanos panākt neizdevās, jo, nepiekrītot iespējamajiem partneriem vairākos jautājumos no sarunām izstājās gan Zaļie, gan Alternatīva.
Šajā brīdī Frederiksena arī ķērās pie sava rezerves plāna īstenošanas, uzsākot sarunas ar liberāļiem un moderātiem. Rasmusena (starp citu, bijušā liberāļu līdera) partija pildīja savdabīga tiltiņa lomu, lai kreisi un labēji noskaņotie politiskie spēki vienotos par kopīgas valdības izveidi. Tas gan nebija nekāds pārsteigums, jo jau pirms vēlēšanām Moderātu partija bija deklarējusi, ka tās mērķis ir panākt, lai Dānijā izveidotu lielo koalīciju. Cik ilgs būs tās mūžs, ir grūti pateikt. Beidzamo reizi līdzīga koalīcija, kurā bija pārstāvēti gan sociāldemokrāti, gan liberāļi, tika izveidota 1978. gadā un toreiz valdība noturējās vien astoņus mēnešus.
