ASV Pārstāvju palātas republikāņi sevi iedzinuši strupceļā

Kevins Makartijs joprojām cer, ka viņu ievēlēs par Pārstāvju palātas spīkeru. © Reuters/Scanpix

Ar divām darba dienām un sešām balsošanas kārtām izrādījies par maz, lai ASV Kongresa Pārstāvju palātā republikāņi spētu realizēt savu vairākumu un ievēlēt spīkeru. 20 galēji labējie partijas pārstāvji kategoriski atsakās balsot par Kevinu Makartiju, uzskatot viņu par nepietiekami konservatīvu, un nekādu rezultātu nav devis pat ASV 45. prezidenta Donalda Trampa aicinājums, izbeigt iekšpolitisko stīvēšanos un nobalsot par Makartiju, lai Pārstāvju palāta beidzot varētu ķerties pie citiem jautājumiem.

ASV konstitūcija nosaka - kamēr nav ievēlēts spīkers, Pārstāvju palāta pilnvērtīgi pie darba ķerties nevar, pat kongresmeņu zvēresta došanas ceremonija tiek rīkota tikai pēc spīkera ievēlēšanas, raksta AP. Pirmo reizi kopš 1923. gada šis process ir ievilcies, demonstrējot sašķeltību vēlēšanās uzvarējušās partijas rindās. Republikāņiem ir 222 no 435 Pārstāvju palātas deputātu mandātiem, taču daļai kongresmeņu iespītējoties, Makartijs tā arī nespēj saņemt 218 kongresmeņu atbalstu, kas nepieciešams, ja savu izvēli par kādu no kandidātiem izdarījuši absolūti visi palātas locekļi.

Pēc trešdienas vakarā notikušā sestā balsojuma republikāņi pulcējās uz apspriedi, pēc kuras Makartijs izteicās, ka "vienošanās vēl nav panākta, bet ir jūtams progress". Tas liecina, ka arī septītajā balsojuma kārtā, kas notiks šovakar pēc Latvijas laika, joprojām tiks izvirzīta viņa kandidatūra. Taču, kā vēsta BBC, kuluāros republikāņi jau sākuši apspriesties par alternatīviem pretendentiem uz spīkera amatu - tādiem, kas apmierinātu gan partijas konservatīvo, gan mēreno spārnu. Visbiežāk tiek pieminēts kongresmeņa Stīva Skelaiza vārds.

Pašlaik nav īsi skaidrs, kādu stratēģiju izvēlēsies republikāņu vairākums, kas neslēpj neapmierinātību ar to, ka 20 kongresmeņi diktē savus noteikumus pārējiem 202. BBC ieskatā viss liecina par nogurdināšanas taktiku - atkal un atkal tiks izvirzīta Makartija kandidatūra cerībā, ka kaut daļai konservatīvo to apniks bloķēt. Tajā pašā laikā nākt talkā republikāņiem var arī demokrāti. Pašlaik viņi acīmredzami izbauda šķelšanos politisko pretinieku rindās, disciplinēti balsojot par savu izvirzīto kandidātu Hakīmu Džefrīzu. Katrā no balsojumiem viņš saņēmis 212 kongresmeņu atbalstu, un tas arī ir demokrātu kandidāta slieksnis. Paradoksāli, bet zināmos apstākļos ar to var pietikt ievēlēšanai par spīkeru - gadījumā, ja vairāki desmiti republikāņu kādā balsojumā atturēsies, viņu balsis netiks ņemtas vērā, un vairākuma iegūšanai vajadzēs mazāk par 218 balsīm. Taču ja organizēti atturēsies demokrāti, uzvaru varēs nodrošināt Makartijs. Vai abas partijas ir spējīgas vienoties par kādu kandidātu, kuru atbalstītu gan vieni, gan otri? Pagaidām tas izskatās maz ticami, taču ja Pārstāvju palātas darba paralīze ieilgs, iespējami dažādi pavērsieni.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais