Pēc vairāk nekā 20 cietumā pavadītiem gadiem no ieslodzījuma atbrīvota Ana Montesa, kura tiek uzskatīta par visu laiku slavenāko Kubas spiedzi Savienotajās Valstīs. Savulaik viņa strādāja Pentagona izlūkdienestā, atbildot tieši par operācijām Kubā, un 16 gadu garumā visu nozīmīgo savā rīcībā nonākušo informāciju nodeva Kubas izlūkdienestam. Turklāt ideoloģisku apsvērumu dēļ, atlīdzībā nesaņemot ne centa.
2002. gadā notikušajā tiesas prāvā, kurā Montesa savu vainu pilnībā atzina, viņai tika piespriests 25 gadu cietumsods. Pirmstermiņa atbrīvošana no Fortvortas cietuma Teksasā, nozīmē, ka pašlaik 65 gadus vecajai Montesai noteikts piecu gadu uzraudzības periods. Tā laikā ir ierobežotas viņas tiesības lietot internetu, kā arī kontaktēties ar ārvalstu pilsoņiem, nerunājot nemaz par strādāšanu valsts iestādēs, raksta AP. Montesai ir ASV pilsonība (viņas vecāki savulaik ieceļojuši no Puertoriko), kas nav anulēta, taču viņai aizliegts izceļot uz ārzemēm.
Tiek uzskatīts, ka kubieši Montesu savervēja 1984. gadā, kad viņa strādāja vienā no ASV tieslietu ministrijas departamentiem, paralēli turpinot studijas Džona Hokpinsa universitātē. Uzmanība viņai tika pievērsta tādēļ, ka jaunā sieviete regulāri piedalījās demonstrācijās, kuru dalībnieki protestēja pret prezidenta Ronalda Reigana administrācijas iejaukšanos Latīņamerikas valstu iekšējās lietās - ja pavisam konkrēti, tad Nikaragvas kontrrevolucionāru atbalstīšanu. Savus uzskatus viņa īpaši neslēpa, sarunās ar citiem studentiem uzsverot, ka ASV nevajadzētu ietekmēt lietu kārtību citās pasaules valstīs.
Ļoti dīvaini, ka tas, ko pamanīja kubieši, absolūti paslīdēja garām ASV Aizsardzības ministrijas izlūkdienestam (DIA), kas Montesu pieņēma darbā 1985. gadā. Nākamajos gados viņa piedzīvoja strauju karjeras lēcienu, galu galā kļūstot par galveno analītiķi visos ar Kubu saistītajos jautājumos. Dienestā Montesa bija izpelnījusies iesauku Kubas karaliene, un nevienam nevarēja pat nākt prātā, ka visa informācija, kas nonāk uz viņas galda, jau drīz vien ir Havanā. Rīkojumus no Kubas Ana saņēma kā šifrētus ziņojumus pa radio īsviļņiem. Viņa neriskēja ar slepenu dokumentu zagšanu un nešanu mājās, tā vietā, pateicoties savai fenomenālajai atmiņai, iegaumējot to saturu un jau mierīgos apstākļos to atreferēja šifrētos datora diskos. Reizi nedēļā vai retāk šī informācija tika nodota kubiešiem, visbiežāk, neuzkrītoši tiekoties kādā no Vašingtonas restorāniem, vēsta CNN.
Pirmās aizdomas par Montesas uzticamību radušās vēl 1996. gadā, taču pa īstam Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) sadarbībā ar DIA drošības dienestu pie viņas novērošanas ķēries 2000. gadā. Tobrīd no citiem ASV īpašajiem dienestiem (domājams, Centrālās izlūkošanas pārvaldes) jau bija saņemta informācija, ka DIA darbojas kāds par visām ar Kubu saistītajām operācijām ļoti labi informēts spiegs, kurš strādā Havanas labā. Pēc dažādu faktu salīdzināšanas, lielu šaubu par Montesas vainu nebija, taču īpašie dienesti nedaudz pavilcinājās, lai pieķertu viņu informācijas nodošanas brīdī. Kubiešu spiedzi arestēja 2001. gada 21. septembrī - ilgāk kavēties vairs nedrīkstēja, jo ASV jau sāka gatavot plānu iebrukumam Afganistānā un nevarēja pieļaut, ka slepenā informācija, kurai bija pieeja arī Montesai, noplūst. Pēc apcietināšanas Montesa faktiski uzreiz atzina savu vainu, apmaiņā izkaulējot mazāko no iespējamiem sodiem. Tiesas prāva ritēja aiz slēgtām durvīm, jo tika runāts par valsts drošības jautājumiem. Mediji uzzināja vien to, ka Montesa nodevusi kubiešiem četru Pentagona aģentu vārdus, kā arī lērumu citas informācijas. Turklāt ne tikai to, kas saistīta tieši ar Kubu, bet arī dažādus citus ASV aizsardzības resora plānus un iestrādnes. Daļu no šīm ziņām, kas pašiem nav bijušas vajadzīgas, kubieši veiksmīgi notirgojuši Ķīnai, Krievijai, Venecuēlai un citām valstīm.
