Aizmāršība vai nevērība draud sagādāt liekas politiskās galvassāpes ASV prezidentam Džo Baidenam. Tieslietu ministrija sākusi izmeklēšanu, kādēļ viņš pēc viceprezidenta pienākumu pildīšanas beigām 2017. gadā nav nodevis Nacionālajā arhīvā slepenus un konfidenciālus dokumentus, kas nu pēkšņi uzieti Baidena kādreizējos birojos. Lai gan situācijas ir atšķirīgas, republikāņi, kas pārņēmuši kontroli pār Kongresa pārstāvju palātu, likuši saprast, ka attieksmei pret Baidenu jābūt tādai pašai kā pret Trampu, pret kuru par līdzīgu pārkāpumu uzsākta krimināllieta.
"Es esmu ļoti pārsteigts," - tāda bijusi Baidena pirmā reakcija uz nedēļas sākumā uzliesmojušo skandālu. NBC News, bet vēlāk arī citi mediji ziņoja, ka Vašingtonas domnīcā Penn Biden Center (Baidens to izmantoja kā savu biroju no 2017. gada sākuma, kad beidzās viņa viceprezidenta pilnvaras, līdz 2019. gada pirmajai pusei, kad iesaistījās prezidenta priekšvēlēšanu cīņā) prezidenta juristi uzgājuši aptuveni desmit valdības dokumentus, uz kuriem ir slepenības zīmogs. Trešdien mediji ziņoja, ka citās telpās, kuras arī izmantojis Baidens, atrasti līdzīgi dokumenti, taču netiek atklāts, cik daudz to bijis.
CBS vēsta, ka starp pirmajiem dokumentiem bijuši ASV izlūkdienestu slepenie ziņojumi par situāciju Ukrainā, Irānā un Apvienotajā Karalistē. Baidens paziņojis, ka viņa juristi, kuri uzgājuši dokumentus, ieteikuši prezidentam tajos neielūkoties, un viņš paklausījis šim padomam, tādēļ nezina dokumentu saturu. Baidens īpaši uzsvēris, ka jau nākamajā dienā pēc dokumentu atrašanas juristi sazinājušies ar Nacionālo arhīvu un faktiski nekavējoties nodevuši tam dokumentus. Republikāņus gan mulsina kāds aspekts - tas viss noticis novembra sākumā, vēl pirms ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, bet atklātībā nonācis vien tagad. Un arī ne jau tādēļ, ka to būtu vēlējies prezidents un viņa administrācija, bet tāpēc, ka notikusi informācijas noplūde, visticamāk no Tieslietu ministrijas.
Republikāņu kongresmeņi jau sarosījušies un pieprasījuši sniegt sīkāku informāciju par to, kas bijis šajos dokumentos, un kāda mēroga nacionālo kaitējumu to nokļūšana nepareizās rokās varētu izraisīt. Jāatgādina, ka Pārstāvju palātas vairākums ir nopietni noskaņots uzsākt izmeklēšanu gan par dažādiem lēmumiem, ko Baidens pieņēmis, esot prezidenta amatā, gan viņa dēla Hantera skandalozajiem darījumiem. "Tagad, kad demokrāti vairs nav vienīgā valdošā partija Vašingtonā, arī viņiem jārēķinās ar uzraudzību un atbildību," sacījis Pārstāvju palātas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Džeimss Komers. Gan viņš, gan citi republikāņi atgādina - kad pērn kļuva zināms, ka Tramps visus savus prezidentūras laika dokumentus (tai skaitā arī slepenus un konfidenciālus) nav nodevis Nacionālajam arhīvam, bet pārvedis uz savu Floridas rezidenci, Baidens sava priekšteča rīcību nosauca par "bezatbildīgu". Tagad Trampam ir iespēja atspēlēties, un viņš interneta sociālajos tīklos jau ironiski jautājis: "Un kad tad Federālais izmeklēšanas birojs veiks reidus kādā no daudzajām Baidena mājām, bet varbūt pat Baltajā namā?", atgādinot par pagājušā gada augustā notikušo kratīšanu savā īpašumā. Tiesa, situācijas nav absolūti identiskas, uzsver AP. Trampu nācās krietni paskubināt, lai viņš šķirtos no dokumentiem, bet Baidena juristi apgalvo, ka tos atdevuši līdzko konstatējuši kļūmi.
