Tiesās ekstrēmistus, kuri plānojuši atentātu pret Makronu

Francijas prezidenta Emanuela Makrona dzīvību 2018. gadā apdraudējis labējo ekstrēmistu grupējums © AFP/Scanpix

Šodien Parīzē tiesas priekšā stāsies 13 labējā spārna ekstrēmisti, kuri 2018. gadā plānojuši nogalināt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un sarīkot vēl citu uzbrukumu sēriju, lai ierautu valsti haosā. Apsūdzēto advokāti gan uzsvēruši, ka necik tālāk par tukšu runāšanu un fantāzijām viņu klienti tikuši neesot, taču notiesāšanas gadījumā visiem draud līdz 10 gadiem ilgs cietumsods.

Šo galēji labējo grupējumu Francijā zina ar nosaukumu Les Barjols jeb Trakie, raksta AFP. Sākotnēji tā bija domubiedru kopa interneta sociālajā tīklā Facebook, kas izveidojās ap 2017. gadu, un kuras biedriem bija raksturīga naidīga attieksme gan pret prezidentu, gan valdību, gan imigrantiem, galvenokārt musulmaņiem. Jau tā paša gada nogalē viņi sākuši tikties klātienē un kalt plānus, kā mainīt situāciju Francijā, kas nu visus novedis līdz apsūdzēto solam.

2018. gada rudenī Francijas drošības dienests (DGSI) no kāda tā arī nenosaukta ziņotāja saņēmis brīdinājumu - kāds vīrs vārdā Žans Pjērs Bujērs plānojot nogalināt prezidentu pasākumā, ko 11. novembrī bija paredzēts rīkot par godu simtgadei kopš ar pamieru tika izbeigts Pirmais pasaules karš. Drošībniekiem šis vārds nebija svešs, jo jau pirms tam viņi bija pievērsuši uzmanību Les Barjols biedru (un viens no aktīvākajiem starp tiem bija Alpu reģionā dzīvojošais Bujērs) izteikumiem internetā. Pēc brīdinājuma saņemšanas Bujēru un viņa biedrus novēroja un viņu sarunas noklausījās gandrīz nepārtraukti, vācot pierādījumus par plānoto sazvērestību.

Pamiera piemiņas pasākums notika Mozeles reģionā, un, kad tur 6. novembrī ieradās Bujērs kopā ar vēl trim domubiedriem, DGSI nolēma vairs nevilcināties un visus arestēja. Vienlaikus citos Francijas reģionos tika aizturēta lielākā daļa pārējo grupējuma biedru, un tikai vienam no aresta izdevās izvairīties līdz pat 2020. gadam. Lai gan no noklausītajām sarunām izrietēja, ka Bujērs rosinājis Makronu nogalināt ar no keramikas materiāla izgatavotu nazi (to būtu grūtāk atklāt drošības pārbaudēs, kas lielos pasākumos ir līdzīgas lidostā izejamajām), ne pie viena no grupējuma biedriem šāds ierocis atrasts netika. Bujēra mašīnā uzgāja vien saliekamo armijas nazi un maskēšanās tērpa vesti, taču to glabāšana nav nekas pretlikumīgs. Arī viņa lauku mājās esošais šaujamieroču un munīcijas arsenāls tika glabāts pilnīgi likumīgi, un grupējuma biedu šaušanas treniņi arī nav nekāds noziegums.

Līdz ar to reāli visa apsūdzība balstīta vien uz to, ko grupējuma locekļi savā starpā runājuši. Bet runājuši viņi ir daudz, apspriežot ne tikai Makrona slepkavību, bet arī parlamenta deputātu nolaupīšanu, valdības gāšanu, mošeju spridzināšanu, imigrantu slepkavības, sprāgstvielu ražošanu un vēl daudz ko. Nav šaubu, ka šie cilvēki ir ļoti naidīgi noskaņoti gan pret valdību, gan musulmaņiem, gan arī ebrejiem, un viņi paši to arī nenoliedz. Taču advokāti uzsvēruši, ka tās visas bijušas tikai runas, un nekādus īstus draudus drošībai Les Barjols biedri nav radījuši.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.

Svarīgākais