Somijas parlamenta vēlēšanās uzvaru izcīnījusi konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija ("Kok"), kuras līderis Peteri Orpo nu kļuvis par galveno pretendentu uz premjerministra amatu. Elektorāts nodemonstrējis, ka spējis uzklausīt konservatīvo brīdinājumus par to, ka pārāk lieli budžeta tēriņi un parāda audzēšana ilgtermiņā nekādu labumu Somijai nedos. Tā vietā pareizāk būs mazliet savilkt jostas, bet izbrīvētos līdzekļus ieguldīt ekonomikas augšupejā. Tāds vismaz ir paša Orpo plāns.
Jau labu laiku pirms svētdien notikušajām vēlēšanām bija skaidrs, ka "goda pjedestālu" savā starpā sadalīs trīs partijas. Socioloģiskās aptaujas liecināja, ka no 22 politiskajiem spēkiem, kas piedalījās vēlēšanās, kā favorīti izvirzījušies "Kok", premjeres Sannas Marinas vadītie sociāldemokrāti (SDP) un nacionālkonservatīvā, politisko oponentu vidū par "galēji labējo" dēvētā Somu partija (PS), ko vada Rīka Purra, raksta "Politico.eu". Saskaņā ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, no 200 parlamenta deputātu mandātiem 48 pienāksies "Kok", 46 saņems Somu partija, bet sociāldemokrāti palikuši vien trešajā vietā ar 43 mandātiem.
Orpo, jūsmojot par "dižo uzvaru", uzsvēris, ka sarunās par koalīcijas veidošanu apspriedīsies ar ikvienas parlamentā iekļuvušās partijas (pavisam tādu ir desmit, taču divas būs pārstāvētas tikai ar vienu deputātu) pārstāvjiem, lai izvēlētos to koalīcijas modeli, kas vislabāk atbilst Somijas interesēm, norāda AFP. Vienu no divām pārējām lielajām partijām viņam šai koalīcijai nāksies piesaistīt, un politologi pašlaik sliecas domāt, ka izvēle kritīs uz Somu partiju. Tas nozīmētu, ka gluži tāpat kā pērnā gada nogalē Zviedrijā kreisi centrisku valdību nomainītu labēji centriska. Atšķirība vien tā, ka zviedru labējie ("Zviedrijas demokrāti") formāli nav koalīcijas sastāvā, lai gan to atbalsta, bet attiecībā uz Somu partiju Orpo (pretēji Marinai) nekādas "sarkanās līnijas" nav novilcis.
Abas šīs partijas priekšvēlēšanu kampaņas laikā gandrīz unisonā kritizēja kreiso valdības izšķērdību, kuras rezultātā valsts parāds pieaudzis no 64% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2019. gadā līdz 73% pagājušā gada rudenī. Gan Orpo, gan Purra uzskata, ka nākamajai valdībai vajadzētu apstiprināt krietni mazākus budžeta izdevumus - potenciālais premjers pat nosaucis konkrētu skaitli, sakot, ka nākamgad tēriņi būtu jāsamazina par sešiem miljardiem eiro. Uz kā rēķina tas varētu notikt? Pirmkārt, ir rosināts būtiski samazināt pabalstus, kas tiek piešķirti bezdarbniekiem un trūcīgajiem, kā arī personām, kas Somijā ieguvušas bēgļu statusu, taču pēc Somu partijas pārliecības uzskatāmi par ekonomiskajiem migrantiem, kuri pat negrasās meklēt darbu. Uzreiz jāuzsver, un to katru reizi atgādina arī Somu partijas līdere - uz Ukrainas kara bēgļiem tas neattiecas. "Es vēlos stiprināt valsts ekonomiku, rūpēties par ekonomisko izaugsmi," sarunā ar AFP sacījis Orpo, piebilstot, ka no Marinas un viņas valdības puses šādu vēlmi nav redzējis - tikai bezatbildīgus tēriņus un aizvien jaunas sociālās palīdzības programmas. Jaunā valdība tām varētu ievērojami samazināt finansējumu, un riska zonā, starp citu, nokļuvušas arī tādas nozares kā izglītība un veselības aizsardzība. Somijā ir ne mazums reģionu, kur iedzīvotāju blīvums ir ļoti mazs, bet ekonomiskā atdeve niecīga, un Orpo šaubās, vai tajos būtu jāiegulda tikpat lieli līdzekļi kā citur valstī.
Tajā pašā laikā "Kok" un Somu partijai nav vienprātības vairākos citos jautājumos. Viens no tiem ir attiecības ar Eiropas Savienību, jo no nacionālkonservatīvo programmas joprojām nav svītrots punkts, kas ilgtermiņā paredz Somijas izstāšanos no ES. Tāpat Orpo atšķirībā no Purras nav strikti noskaņots pret migrāciju no valstīm, kas nav ES sastāvā, taču ar nosacījumu - jāuzņem vien tie migranti, kuri Somijā ir gatavi strādāt, nevis tikai pretendēt uz pabalstiem. Taču nav skaidrs, kā to noteikt brīdī, kad cilvēks tikko ieradies valstī un jālemj, kādu statusu viņam piešķirt.
"Kok" savā koalīcijā varētu aicināt arī sociāldemokrātus, taču šajā gadījumā lielākais šķērslis ir ekonomiskie jautājumi. Marina, kura, šķiet, plāno palikt SPD līdera amatā, pārstāv partijas kreiso spārnu, kuram jebkādu sociālās palīdzības tēriņu apcirpšana ir tabu. Oficiāli viņa izteikusies, ka sociāldemokrāti būtu gatavi strādāt vienā valdībā ar konservatīvajiem, taču somu politologi uzskata, ka tas vairāk bijis diplomātisks paziņojums. Paradoksālākais ir tas, ka SPD pat uzlabojuši savu rezultātu un ieguvuši par trim mandātiem vairāk nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. Taču tas neko nav devis, jo vēlēšanās izgāzušies galvenie koalīcijas partneri - Centra partija un Zaļie. Kā neliels mierinājums Marinai būs tas, ka, tieši viņai vēl esot premjeres amatā, Somija šodien oficiāli tiks uzņemta NATO. Tieši iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē un diezgan veiksmīgā politika Covid-19 pandēmijas laikā būs tas, ar ko Marina paliks atmiņā kā valdības vadītāja.
