Nopludināto dokumentu "koriģēšana" var liecināt par krievu "kurmi" Pentagonā

No Pentagona noplūdušie dokumenti tiek apspriesti medijos  © EPA/Scanpix

Jau vairāk nekā nedēļu pasaules medijos tiek apspriesti no Pentagona nopludinātie dokumenti. Nekādu lielo sensāciju tajos nav, ja par tādu neuzskata faktu, ka amerikāņu izlūkošanas dienesti rūpīgi seko līdzi ne tikai politisko pretinieku, bet arī tradicionālo Vašingtonas sabiedroto darbībai. Taču amatpersonu paziņojumi ir tik miglaini, ka nekļūst īsti skaidrs – cik lielā mērā šie dokumenti ir autentiski, bet cik lielā safabricēti.

Ziņu aģentūra AP raksta, ka ne īpaši populārās interneta vietnēs, kuras lielākoties apmeklē tiešsaistes datorspēļu fani, pirmie dokumenti parādījušies jau marta sākumā. Pamazām tie izplatījušies tīmeklī, un pašlaik varot lēst, ka šo dokumentu skaits sniedzas vairākos desmitos, ja ne simtos. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins un ārlietu ministrs Entonijs Blinkens uzsvēruši, ka šādas sensitīvas informācijas nonākšana publiskā apritē ir liels apdraudējums nacionālajai drošībai. Kā norāda “Politico.eu”, šie izteikumi liecina, ka atklātībā patiešām nonākusi informācija, ko amerikāņu varas iestādes labprātāk būtu vēlējušās paturēt slepenībā.

Taču tajā pašā laikā ASV amatpersonas uzsvērušas, ka daļa šo dokumentu ir “koriģēti”, kas nozīmē izmaiņas to saturā. Precīzāku informāciju Pentagons gan nesniedz, līdz ar to nav īsti saprotams, cik liela daļa no nopludinātās informācijas atbilst patiesībai, bet cik lielu daļu savās interesēs mainījuši tie, kuri šo slepeno informāciju nodevuši atklātībā. Kas tieši to izdarījuši, pagaidām vēl grūti spriest, taču aizdomas, kā jau ierasts šādos gadījumos, krīt uz Krievijas izlūkdienestiem. Ja šī versija apstiprināsies, kļūs skaidrs, kādēļ Baltais nams tik ļoti satraucies par nacionālās drošības jautājumu, jo tas nozīmēs tikai vienu - Pentagonā patiešām ieperinājies krievu izlūks jeb “kurmis”, kurš nodod slepenu informāciju Maskavai.

Atklātībā nonākušie dokumenti liecina par ASV rīcībā esošo izlūkošanas informāciju, kas cita starpā vedina uz domām, ka Ukrainas militārais potenciāls nav tik liels, lai šī valsts spētu veikt gana spēcīgu pretuzbrukumu krievu okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos un dienvidos. Piemēram, vienā no dokumentiem norādīts, ka Ukrainai sāk pietrūkt pretgaisa aizsardzības raķešu. Ukrainas Aizsardzības ministrija gan noliedz, ka tas atbilstu patiesībai, uzsverot, ka arī no rietumvalstīm saņemtas jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Vairāku atklātībā nonākušo dokumentu saturs vedina uz domām, ka arī Ukrainas sauszemes spēku potenciāls nav tik liels, lai jau tuvākajā laikā uzsāktu vērienīgu pretuzbrukumu. Taču “Politico.eu” vērš uzmanību uz to, ka arī iepriekš Ukrainas varas iestādes centušās radīt iespaidu, ka valsts bruņotie spēki ir vājāki, nekā tie ir patiesībā.

Nopludinātajos dokumentos ir vēl vairākas ziņas, kas attiecas uz ASV sabiedrotajiem. Piemēram, Dienvidkorejas valdošo politiķu vidū bijušas garas diskusijas par artilērijas lādiņu piegādāšanu Ukrainai, galu galā tie caur ASV eksportēti uz Poliju un tikai vēlāk nonākuši Ukrainā. Tikmēr Ēģipte, kas ir ASV sabiedrotā, esot pārdevusi 40 000 raķešu Krievijai.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.