Igaunija sliecas nepiedalīties 2025. gada “EXPO” izstādē Osakā

Kamēr Igaunija paziņojusi par nepiedalīšanos 2025. gada “EXPO” izstādē Japānas pilsētā Osakā, Vīnē jau prezentēts Austrijas paviljons šajā forumā, un pasākumu apmeklēja Japānas vēstnieks Austrijā Rjuta Midzuči.  © AFP/Scanpix

Igaunijas ekonomikas ministrs Tīts Rīsalo jau informējis Japānu, ka pārlieku lielo izmaksu dēļ mūsu ziemeļu kaimiņvalsts nepiedalīsies Vispasaules izstādē “EXPO”, kas 2025. gadā notiks Osakā. Tomēr parlamentārieši (tai skaitā valdošās koalīcijas pārstāvji) un daļa uzņēmēju cer, ka šo lēmumu vēl izdosies pārskatīt.

Izstāde Osakā notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 13. oktobrim, un pašlaik dalību tajā apstiprinājušas 153 pasaules valstis, tai skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis, atskaitot Igauniju, vēsta igauņu sabiedriskais medijs “ERR”. Rīsalo, kurš pārstāv nesen dibināto partiju “Eesti 200”, kas pēc beidzamajām parlamenta vēlēšanām iekļāvusies valdošajā koalīcijā, šomēnes jau ticies ar Japānas vēstnieku Igaunijā Jukihiko Macumuru un informējis, ka Igaunija izstādē nepiedalīsies.

Sarunā ar “ERR” ministrs skaidrojis, ka šāds lēmums pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ. Piedalīšanās izstādē izmaksātu vismaz trīs līdz četrus miljonus eiro, taču esot lielas šaubas, vai šie ieguldījumi vēlāk atmaksāsies. Rīsalo norādījis, ka “EXPO” izstāžu koncepcija mēdz atšķirties, taču ir skaidrs, ka Japānā viss tiks organizēts tā, lai lielākoties ieinteresētu vietējos uzņēmējus, bet Igaunijai Japāna ne tuvu nav starp lielākajiem tirdzniecības un ekonomiskajiem partneriem. Rīsalo arī atgādinājis, ka viņam ir personīga pieredze dalībā šādās izstādēs. 2010. gadā, kad “EXPO” notika Ķīnas pilsētā Šanhajā, viņš bija viens no atbildīgajiem par Igaunijas paviljona ierīkošanu. Taču, neraugoties uz to, ka vietējie uzņēmēji un amatpersonas, visticamāk, pieklājības dēļ skaļi slavēja igauņu piedāvājumu, tas nenoveda pie būtiska savstarpējās tirdzniecības apjoma palielināšanās. Ļoti līdzīgi varētu būt arī pēc diviem gadiem Japānā, norādījis Rīsalo, skaidrojot, kādēļ izstādē piedalīties nav lietderīgi.

Pretējās domās ir Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas “Reformu partiju” pārstāvošais parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihkelsons. Šī komisija aicinājusi valdību pārskatīt lēmumu, uzsverot, ka piedalīšanās šādā globālā pasākumā ir valsts prestiža jautājums. “Tad jau tikpat labi mēs varētu nolemt nepiedalīsies Olimpiskajās spēlēs, saprotot, ka cerību uz godalgotām vietām nav,” sacījis Mihkelsons. Interesanti, ka pati Kallasa šo situāciju līdz šim nav komentējusi, toties vairāki desmiti Igaunijas lielo uzņēmumu vadītāji vēstulē ekonomikas ministram aicinājuši tomēr piedalīties izstādē. Rīsalo pieļāvis iespēju, ka lēmums vēl varētu tikt mainīts, jo laika līdz izstādes sākumam ir gana. Viņš ieminējies, ka labs kompromiss būtu kopīga paviljona veidošana ar Latviju un Lietuvu, taču atzinis, ka nekādas sarunas, pat neoficiālas, par šo tēmu vēl nav uzsāktas.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.